KINO. BINOKULĀRO DEJU KURSI

kim?

BINOKULĀRO DEJU KURSI JEB SKATĪTĀJA LOMA MĀKSLINIEKA DVĒSELES DZIEDĒŠANĀ

Dr. Enesera Binokulāro deju kursi” NSRD, Latvija 1986, 78’00’’
The Total Cycle Of  Psychoanalysis In Seven Minutes” Lotte Konow Lund, Norvēģija 1998, 7’00’’
Vantaa” Erkka Nissinen, Nīderlande/Somija 2008, 12’00’’
Slavas simulators” Kristaps Epners, Latvija 2005, 9’30’’
Programmas garums 106'30''

Nevienam nav iespējas izvairīties no satikšanās ar sevi, kas mijiedarbojas ar citiem, veidojot mono un poli satikšanās spēles, kas dzīves mākslas ietvaros nodrošina dvēseli darbībā. Viens no psihodrāmas centrālajiem terminiem ir „satikšanās”, kuras procesā tiek pētītas un risinātas sabiedrības vai sabiedrības elementārdaļiņu – indivīdu problēmas.
 
Jebkurš mākslinieks kā radītājs apzinās, ka viņa darbs savā veidā ir funkcionāls, lai gan ne vienmēr noderīgs saimniecībā. Tā eksistence balstīta komunikācijā ar skatītāju, kas kā nepārraujama atgriezeniskā saite neļauj izpalikt bez atbildes. Katrs indivīda kreatīvais darbs ir refleksija par ikdienas realitāti, piedāvājot subjektīvu interpretāciju par pastāvoši mainīgo.
 
Pastarpināti izteiktās domās mēs uztveram caur materializētajiem darbiem. Mākslinieks pasvītro noteiktu problēmu loku, nosakot psihodrāmas tēmu, bet ne virzību. Šoreiz mākslinieks un skatītājs satiekas „melnajā kubā”, preparējot izvirzīto problēmu, kas apspēlēta video darbu formālajā un ideoloģiskajā risinājumā neļauj palikt būt vienaldzīgam.
 
Hārdijs Lediņš savos darbos vienmēr izmantoja komunikatīvu spēli, nepiešķirot tiem pseidodaudznozīmību, neradot hiperbolizētas intelektuāļu rotaļas. Darbos ir tieši tika daudz, cik tu redzi un saproti, cik komunikācijā esi spējīgs līdzdarboties, bāzējot psihodrāmu sajūtās un fiziskās improvizācijās. Binokulārā deja ir terapeitisks kurss, kuru Hārdijs Lediņš ir mācījis dejot saviem draugiem, ne tikai līksmos prieka brīžos, bet arī sava drauga Jura Boiko bērēs uz galerijas „Noass” klāja.
 
Erkka Nissinen  video darbā Vantaa  risina Ludviga Vitgenšteina cienīgu spēli, kurā viss balstās valodā, tās uztverē un izpratnē, pastiprinot vārdu nozīmi ar atkārtojumiem un pastiepjot izrunātās skaņas. Satikšanās procesu veicina meklējumi pēc jogurta, līdz ar to neizbēgama ir komunikācija. Meklējums ir arī video darba centrālā problēma.
 
Lotte Konow Lund video darbā The Total Cycle Of  Psychoanalysis In Seven Minutes komunicē ar sevi, pavedinot savas emocijas provokatīviem, iekšējiem pārdzīvojumiem, izspēlējot septiņu gadu ciklu septiņās minūtēs. Skatītājs kļūst par psihodrāmas līdzdalībnieku, jo mākslas darba suģestējošais spēks sākotnējā novērotāja pozīcijas liek transformēt sevi līdzpārdzīvojumā.

Kristaps Epners video instalācijā Slavas simulators skatītājam liek justies pamanītam, piešķirot viņam noteiktu lomu, šinī gadījumā – uzmirdzēt trakojošās sabiedrības zenītā, atstājot publiku haotiskajā krēslā un pašam kļūstot par vienīgo spīdošo ķermeni. Video mākslinieks šo lomu asignē izmantojot sabiedrībā kanoniskas situācijas - izstādes apmeklētāju uzrunā video attēls, kurā fiksēts jūsmojošu fanu satrauktās sejas un izsaucieni, kā arī preses fotogrāfu pavērstie objektīvi un zibspuldžu uzplaiksnījumi, līdzīgi, kā tas atspoguļots ārzemju televīzijā, kad kāda slavenība ieradusies saņemt savu kārtējo apbalvojumu. K.Epners ar skaņu un video attēlu maksimāli dokumentāli precīzi ataino situāciju, kurā nonākusi pastiprināto uzmanību saņēmusī personība.

Organizē: kim? un NOASS
 
Ieeja - bez maksas


kim?