"ARSENĀLS". KIMKINO / LATVIJA

kim? Kino Rīga, Elizabetes iela 61

kim? sadarbībā ar Rīgas Starptautisko kino forumu Arsenāls pirmo reizi festivāla ietvaros piedāvā programmu „KimKino” – Latvijas un ārvalstu mākslinieku veidoto eksperimentālo video darbu skati.

„KimKino” seansu pamatā ir paplašinātā mākslas lauka ilustrācija, kas tiek veidota caur atsevišķu valstu pārstāvēto autoru darbu izlasēm. Programmas izveidei ir pieaicināti starptautiski atzīti kuratori un mākslinieki – Marita Mūkonena (Marita Muukkonen), kuratore, mākslas kritiķe, HIAP (Helsinki, Somija) rezidenču programmas vadītāja; Johans Gustavsons (Johan Gustavsson), mākslinieks, projektu telpas „1646” vadītājs (Hāga, Nīderlande); Adelīne Blanšāra (Adeline Blanchard), Centre culturel Français pārstāve (Parīze, Francija);  mākslinieks Ojārs Pētersons (VKN, Rīga) un mākslas zinātniece Ieva Astahovska (LMC, Rīga).

„KimKino” ietvaros laika posmā no 21. līdz 24. septembrim tiks piedāvāti četri seansi – Latvijas, Francijas, Somijas un Nīderlandes filmu vakari. Pirmā skate ar Latvijas autoru izlasi tiks demonstrēta otrdien, 21. septembrī plkst. 19:30 Kino Rīga (Elizabetes iela 61), savukārt pārējās filmu skates norisināsies kim? telpās.

LATVIJAS MĀKSLAS VIDEO IZLASE

Ģirts Korps
M

2003, 6’10’’„M” ir abstrakta trīsdimensiju video animācija, kas veidota kā sapņa vīzija, kura atklāj kāda cilvēka – autora – sapnī radušos priekšstatu par pasauli. Darbā ietvertais skatījums norāda ne tikai uz cilvēka konkrēto pieredzi, bet arī uz plašāku mītisko domāšanu. Darbs „M” ir sadarbības projekts ar lietuviešu dark ambient/industrial grupu Girnų Giesmės. Video darba filmētā un grafiskā materiāla pamatā ir izmantota īpašā skaņas avota struktūra noskaņas radīšanai, kur simboliski sastopas bērnības atmiņas, kā arī attieksme pret pagātni un tagadni.

Dace Džeriņa
Laimīgā zeme

2008, 12’00''
„Laimīgā zeme” stāsta par savu māju meklējumiem. Meklējumi sākas ar vietas atrašanu. Tam seko atrastās vietas apgūšana – putekļu, bijušo iemītnieku mēslu izmēšana, savu lietu un kārtības ieviešana. Un tad tās ir mājas līdz brīdim, kad atkal paņem savas mantas un dodies uz jaunu vietu. Laimīgā zeme ir vieta, ko mēs meklējam, līdz atrodam vai neatrodam. Vai varbūt mums tā pašiem ir jāizveido.

Katrīna Neiburga
Kroha
2005, 2’0’’
Video darbs Semjona Haņina dzejolim „Runā ar mani..” Dzejoļa  tēmu  - sarunas iespējamības, vēlmes pēc bēgšanas, pārvērtībām un noslēpšanās - risinājums video valodā.  Bijušā restaurācija pēc palikušajiem fragmentiem.

Katrīna Neiburga
Burvju lietas

2003, 12’0’’
Viņš un Viņa dodas izbraukumā pie dabas krūts, un viņiem līdzi ir visas tās brīnišķīgās lietas, ko ik vakarus piedāvā TV Shop reklāmās. Figūru pārveidojoša veļa, locītavu sargi, keramikas sunītis, kas signalizē par svešinieka tuvošanos, saliekams žodziņš, dzirdi pastiprinošs aparāts, pārvietojama meteoroloģiskā stacija, tualetes papīra turētājs ar iebūvētu radio un vēl, un vēl... Neiburga uzdod vienkāršu jautājumu – kā būtu, ja būtu? Šo filmu skatoties, parasti skan smiekli – par ko gan pārvērstos dzīve, ja mēs visiem šiem piedāvājumiem ticētu... Bet vai tad neticam? (V. Vējš)

Fēlikss Zīders
Vēl labāk kā īstenībā

2002, 11’0’’
Darbība norisinās operācijas zālē, kurā naturāli traktēta operācijas gaita. Ar rotējošu diagonālu līniju, tiek apvienots procesa sākums un beigas. (Z. Jankovska)

Anete Melece
Šodien Vilma nestrādā

2007, 8’30’’
Stāsts par vīru ar četriem riņķiem zem acīm vārdā Varis un krējuma pārdevēju Mirdzu, par pazaudētu cimdu, kam sejā iespļauta košļene, un megapikseli, kas lēnā garā digitalizē zemeslodi. Vilmai ar to nav nekāda sakara, viņa vienkārši šodien nestrādā, tāpēc risks atrast picā matus ir minimāls.

Gints Gabrāns
Starix

2004, 26’57’’
„Starix” – tas ir Ginta Gabrāna eksmeriments un pētījums par mediju veidotajām slavas kalvēm un sabiedrības priekšstatiem par „pazīstamu” cilvēku – bezpajumtnieka Starika pārvērtības, aplausiem skanot, liek domāt par elastīgajiem sociālajiem pieņēmumiem un vēlmēm.

Arnis Balčus
Epizodes

2007, 10’50’’
Balčus izmanto B kategorijas filmu estētiku un komiksu mediju, lai veidotu stāstus melnbaltās fotogrāfiju sērijās, apspēlējot stereotipiskus un banālus sižetus par mīlestību, naidu, labo un ļauno, seksu un vardarbību, tos apvēršot un radot jaunu asociāciju virkni. Nav jāredz visa filma, lai saprastu sižetu – pietiek ar epizodēm – ar savu fotogrāfiju filmu tēžveidīgi apliecina autors.

Renārs Krūmiņš
Sirds

2005, 05’28’’
5 minūtes garš nemateriālas projekcijas stāsts uz sienas. Principā – vienīgais izteiksmes veids, kā kaut ko jēdzīgu pateikt par bezjēdzīgo sevī un esībā. Protams, vārds „pateikt” te ir pilnīgs arhaisms. Un poētisms jau sen ir kļuvis par prostitūtu. „Sirds” ir stāsts par to, ka patiesībā ir tikai viens stāsts. Par nāvi, iznīcību, bezcerību. Katra sirds iznīcina pati sevi – lai cik ātri tā arī necenstos sisties. Ritms, kas paliek? Lai katrs domā, ko grib! Bet tam vairs nav nekāda sakara ar dzīvu cilvēku. Izmisīgi vientuļu vienību. Ja kāds stāstā „izlasīs” kaut ko par mīlestību, tad viņš ir galīgs muļķis!

Ilva Kļaviņa
Bumba-galva

2000, 8’03’’
Divi izmeklētāji saskaras ar kārtējo noslēpumaino lietu. Skatītājs saskaras gan ar noslēpumu, gan ar izmeklētājiem, gan ar lietu.

Programmas garums: 104 min

Ieejas maksa:
Pieaugušajiem                                              Ls 2.50
Skolēniem, studentiem, LKS biedriem     Ls 2.00
Ja zālē pirms seansa būs brīvas vietas, studentiem ieeja bez maksas.

Programma tapusi sadarbībā ar:
 


kim?