"Alternatīvā mode pirms glancētajiem žurnāliem, 1985 – 1995"

kim?

„Alternatīvā mode pirms glancētajiem žurnāliem, 1985 - 1995”

Izstāde „Alternatīvā mode pirms glancētajiem žurnāliem, 1985 – 1995” vēsta par kustību modes vēsturē, kas, mijiedarbojoties roka un skvoteru kultūrām, izveidojas perestroikas pirmssākumos un pastāv līdz pat 90. gadu vidum, kad Krievijas un citu bijušo padomju republiku jaunajos tirgos ienāk glancētie modes izdevumi.

Bruno Birmanis un viena no viņa pirmajām kolekcijām. Rīga. 1987. Foto no Svetlanas Kuņicinas arhīva

Brīvības reibinošais gaiss Krievijā un tuvējos reģionos astoņdesmito gadu vidū izraisīja nebijušu pagrīdes kultūras uzplaukumu. Satuvinoties avangarda māksliniekiem, mūziķiem un subkultūru pārstāvjiem – pankiem, rokeriem, New Wave piekritējiem – dzima unikāla parādība – alternatīvā mode, kuras skates nereti kļuva par performancēm. Ja pirmsākumos alternatīvās modes kustība bija lielākoties tikai romantiska un drosmīga pašdarbība, tad beigu posmā alternatīvās modes mākslinieki jau noteiktāk apzinājās savu vērtību un strādāja profesionāļu vērtējumam, veidojot viņu vidū atzītas un pieprasītas autorkolekcijas un šovus.

Alternatīvās modes fenomenu atzinīgi novērtēja tādi Rietumu modes korifeji kā Vivjena Vestvuda (Vivienne Westwood), un Jodzi Jamamoto (Yohji Yamamoto), savukārt Pako Rabane (Paco Rabanne), Endrjū Logans (Andrew Logan), Zandra Roudsa (Zandra Rhodes) un daudzi citi piedalījās Rīgas Nepieradinātās modes asamblejā, kuras idejas autors un organizators bija modes mākslinieks Bruno Birmanis. Nepieradinātās modes asamblejas skates turpinājās līdz deviņdesmito gadu beigām, un savas pastāvēšanas laikā no 1990. līdz 1999. gadam Asambleja kļuva par vienu no būtiskākajiem sava laika modes procesa notikumiem ne tikai Baltijas, bet visas Eiropas mērogā. Radošā komunikācija caur modi savā ziņā aizstāja sociālo komunikāciju, paliekot ārpus politiskajām nesaskaņām, kas šajā laikā plosa pospadomju telpu. Tā ir dzīva vēl šodien, veicinot radošo ideju apmaiņu un mākslinieku mobilitāti.

Izstādes 66 fotogrāfijās un videodarbos apskatāmi modes tēli, kurus radījuši Katja Fiļipova (Катя Филиппова), Goša Ostrecovs (Гоша Острецов), Aleksandrs Petļura (Александр Петлюрa), Andrejs Barteņevs (Андрей Бартенев), Katja Mikuļska-Mosina (Катя Микульская-Mосина), Katja Rižikova (Катя Рыжиковa), Irēna Burmistrova (Ирэн Бурмистровa), duets La-Re (дуэт Ла-Ре), Bruno Birmanis u.c.

Izstādes kuratori – daudzu underground antropoloģijai un mākslai veltītu rakstu autors, subkultūru arhīva kompost.ru īpašnieks un kurators Miša Basters (Миша Бастер) un fotomākslas pētniece, kuratore un pasniedzēja Irina Megļinska (Ирина Меглинская).

Izstāde „Alternatīvā mode pirms glancētajiem žurnāliem, 1985 – 1995” tapusi sadarbībā ar Laikmetīgās kultūras centru „Garāža” (Maskava), kur tā pirmo reizi izstādīta 2011. gadā. Laikmetīgās kultūras centrs "Garāža" ir neatkarīga kultūras platforma jaunas domāšanas attīstei. Plašā izstāžu programma, kas aptver gan Krievijas, gan ārzemju māksliniekus, centra "Garāža" zinātniski pētnieciskā darbība, izglītojošās un izdevējdarbības programmas veido kvalitatīvu vidi sabiedrības dialogam, kā arī jaunu ideju un projektu radīšanai. 

Izstāde ir daļa no Rīgas festivāla vizuālās mākslas programmas. 

Rīgas festivāla Vizuālās mākslas programmu pavadošie pasākumi:
8. jūnijā plkst. 13.00 kim? – tikšanās ar izstādes līdzkuratoru Mišu Basteru.
8. jūnijā plkst. 17.00 Birojnīcā Berga bazārā – "Nepieradinātā mode: pretošanās vai pielāgošanās (1991 – 2013)" — saruna-diskusija, piedaloties izstādes līdzkuratoram Mišam Basteram, modes māksliniekiem Bruno Birmanim un Rolandam Pēterkopam, diskusijas vadītājs — mākslas kritiķis Vilnis Vējš.
Pavadošie pasākumi ir apmeklējami bez maksas.

Atbalsta: LR Kultūras ministrija, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, LR Ārlietu misnistrija, Pastaiga, žurnāls IR, Dardedze Hologrāfija, Valmiermuižas alus, restorāns Kitchen, VKN, Birojnīca, Mastercard, JCDecaux. 


kim?