Rodrigo Ernandess “Ļodzīgākās no lietām”

24.03.2017 13:03 - 7.05.2017 18:00

 

 

“Ļodzīgākās no lietām”

RODRIGO ERNANDESS

 

2017. gada 24. marts–7. maijs

Izstādes nosaukums nāk no šveiciešu novelista Roberta Valsera (Robert Walser) darba “Mikrogrammas” (pirmo reizi izdots 1956. gadā, pēc autora nāves), sarakstītas ļoti specifiskā izteiksmē un izmēros līdz salasāmības robežai reducētā rakstības formā. Vācu filozofs Valters Benjamins savulaik izcēlis divas šīs mikrorakstības iezīmes: pilnīga satura nenozīmība un stila noliegums, savukārt latviešu filozofs Jānis Taurens nesenā sarakstē norāda, ka, lasot Valseru, “jūti, ka kaut kas nav tā, kā vajag, šķiet, ka viņš neraksta tā, kā vajadzētu, un tad, ja noķer šo sajūtu (domu), tā savaldzina”.

 



Rodrigo Ernandess, 2017


Izstādes nolūkiem Rodrigo Ernandess periodiski vācis un apkopojis internetā publicētus, anonīmus bērnu zīmējumus-skricelējumus. Izaugusi par nelielu kolekciju tā izmantota par pamatu jaunu darbu sērijai, kombinējot iepriekš izmantotus materiālus ar jauniem/negaidītiem nolūkā radīt citas nozīmes. Pieticīgo anonīmo zīmējumu arhīvs izmantots tādā pašā veidā, kādā autors lieto savu personīgo tēmu un materiālu repertuāru: brīvi pārveidojot un transformējot tos bez īpašas pietātes, fokusa, mākslinieciskā mērķa vai kāda konkrēta vēstījuma.

Sekojot tam, iekārtošanas dienas Rīgā pavadītas kā eksperimentāls “darbs studijā”, daļu no izstādes mākslas darbiem veidojot uz vietas, izstāžu telpā, piemēram, papjēmašētehnikā radīta instalācija, mākslas darbā iekļaujot gan telpas arhitektūru, gan auditoriju – bērnus. Darbs ar papīra masu ir laikietilpīgs, un tas savukārt padara izstādi par sava veida procesuālu notikumu, kurā, lai arī minimāli un acīm netverami, tomēr norisinās izmaiņas – materiāla pilnīga izžūšana. Šis process no jauna sasaucās ar Valsera mikrogrammām vairākos veidos: tām piemītošajās nepilnībās un to “haotiskajā izkaisītībā”, kas savukārt apliecina mākslinieka interesi par tādām tēmām kā uztvere, vēstījums, iztēle un neskaidrība tās dažādajās reprezentācijas formās.

_____
 

Z. O.:Sportiskas intereses vadīta uzskaitu tos kanālus, tās formas un metodes, kuras pielieto: sākot ar papīra lapu, kas, “pieķerta” dažādās situācijās, cita pēc citas parādās tavu projektu mizanscēnās; vai arī tavas uzmanības centrā ir noteikts stāsts, autors, kaut kas ar atsauci uz vēsturi (tu gan apgalvo, ka nefokusējies uz tēliem un viņu identitātēm); vai arī tā ir krāsa - tavos darbos regulāri parādās dzeltenā, zilā, melnā un citas krāsas, izkārtotas krāsu kontrastu veidā; jeb tikpat labi tā ir noteikta ģeometriskā forma, kas ietver dažādas atsauces, sākot ar senajiem actekiem un grieķiem un beidzot ar kosmoloģiju un krievu konstruktīvismu..

R. E.: ..reaģējot uz šo sarakstu man būtu jānosauc viss, ko tu pieminēji jautājumā, bet es arī teiktu, ka šajā atbildē ir mazliet par daudz vārdu. Man patiktu īsāka atbilde, tikai diemžēl man tādas nav. Varu teikt, ka man patīk saskarties, nonākt kontaktā ar daudz ko no apkārt esošā, un to es daru, radot lietas ar paša rokām. Viss, ko esmu radījis līdz šim un radu pašlaik, kalpo kā šīs saskarsmes instrumenti, bet reizē redzu arī to, kā starp manis izmantotajām lietām veidojas saruna, un dažkārt es to tikai vēroju, izsaku vārdos vai vadu. Man patīk doma, ka es visu laiku varu ieiet šai universā vai iziet no tā, savā ziņā būdams brīvs pats no sevis, ka esmu pilnībā iekšā procesā, bet vienlaikus tā ir tikai parasta rotaļlieta, ko žonglēju starp abām plaukstām. Pirmais, kas man ienāca prātā, izlasot tavu jautājumu, bija nosaukums, kas dots vienai no manām mīļākajām mikrogrammām: “Vārdi, ko man gribētos izteikt”, – bet iespējams, tā būtu slikta atbilde.

Z. O.:Nē, nebūtu. Tad vai var sacīt, ka tevi interesē ne tik daudz rakstītā vārda saturs, cik forma un materiāls? Tev patīk lasīt tekstus, uz kuriem tu atsaucies savos darbos, bet liekas, ka tie ne vienmēr ir īpaši saistīti ar ideju, kuru tu centies iedzīvināt. Drīzāk tevi vada tauste un papīra materialitāte – tas, cik tas plāns vai biezs un kādas pēdas uz šī papīra atstājusi tinte, pildspalva vai zīmulis.

R. E.:Tur tev pilnīga taisnība, un, domājot par māksliniecisko praksi, man tas ir ļoti būtiski. Ārkārtīgi būtiski. Teiksim tā: papīrs ir kaut kas tāds, ko var uztvert dažādi: vai nu vienlaikus gan kā vielu, gan kā ķermeni, vai arī te kā vielu, te kā ķermeni, te atkal kā vielu... Papīrs ir kaut kas tāds, kas nepārtraukti iegūst un zaudē nozīmi, tā ka patiesībā tam piemīt tieksme palikt nenoteiktā pozīcijā. Nonākot saskarē ar papīru, tu nevari būt nekas cits kā lasītājs un reizē – cilvēks, kurš pieskaras. Tu vari arī būt tikai viens no abiem: vai nu lasītājs, vai tas, kurš pieskaras, pat par spīti savai gribai vai apstākļiem.

- fragments no sarunas ar Rodrigo Ernandesu, gatavojoties izstādei Rīgā

_____
 

Rodrigo Ernandess(Rodrigo Hernandez, Mehiko, 1983) ir mākslinieks, kas dzīvo un strādā starp Mehiko un Lisabonu. Absolvējis E.N.P.E.G. La Esmeralda (Escuela Nacional de Pintura, Escultura y Grabado) Meksikā un Akademie der bildenden Künste Karlsruhe Vācijā. Pabeidzis aspirantūras studijas Jan Van Eyck Academie Māstrihtā Nīderlandē (2014) un atradies rezidencē Laurenz-Haus Stiftung Bāzelē Šveicē (2015). Viņa darbi tikuši izstādīti Kunsthalle Basel Šveicē; Kurimanzutto Meksikā; Museum Haus Konstruktiv Cīrihē; 5. Maskavas biennālē,Museo del Chopo Meksikā, Bonnefantenmuseum Mārstrihtē, Kunsthalle Bādenbādenē, Kunsthaus Basseland, Elizabeth Foundation of the Arts Ņujorkā,NuMU – Nuevo Museo de Arte Contemporáneo Gvatemalā, FRAC Marseļā, Walker Art Center Mineapolisā u.c.


kim?