Kaspars Podnieks un Mārtiņš Ratniks - Purvīša balvas atlases finālisti par izstādēm kim? / VKN galerijā

kim? 

Mākslas eksperti ir izvēlējušies finālistus latviešu glezniecības vecmeistara Vilhelma Purvīša vārdā nosauktajai balvai par izcilāko sniegumu mākslā 2009. un 2010. gadā.

Astoņu finālistu vidū ir mākslinieki Kaspars Podnieks un Mārtiņš Ratniks, kas ir nominēti par izstādēm kim? / VKN galerijā!

NEPARASTA VIETA
No 2010. gada 16. janvāra līdz 7. februārim kim? / VKN galerijā bija apskatāma Kaspara Podnieka (1980) izstāde „Neparasta vieta”. Eksponētie darbi turpināja fotogrāfiju sēriju, kas līdzās Ojāra Pētersona, Monikas Pormales, Jāņa Garanča un citu mākslinieku darbiem bija apskatāma izstādē „Mūslaiku varoņi” Cēsīs 2009. gada vasarā. Izstādē „Neparasta vieta” bija apskatāmas fotogrāfijas un video, kas rāda mākslinieku levitējam virs ezera, lauku ceļa un pļavas dzimtajos Drustos. Zemes pievilkšanas spēku māksliniekam izdevās pārvarēt nevis pateicoties mūsdienu digitālo tehnoloģiju piedāvātajām iespējām, bet gan ar sarežģītu un darbietilpīgu konstrukciju palīdzību.

ZEME
No 2009. gada 12. septembra līdz 2. oktobrim kim? / VKN galerijā bija apskatāma mākslinieka Mārtiņa Ratnika (1975) trešā personālizstāde „Zeme”. Izstādītā video instalācija veidoja piesātinātu telpu, kurā apmeklētājiem bija iespēja pakļaut sevi audiovizuālam pārdzīvojumam. Ierosinājums izstādē apskatāmā darba idejai Ratnikam radās, kad  mākslinieks aptuveni pirms gada globālajā tīmeklī atrada satelīta Terra (lat. zeme) attēlu arhīvu. Terra, viens no mākslīgajiem pavadoņiem NASA projektā Earth Observing System, 2000. gadā uzsāka vides datu vākšanu, kā mērķis ir labāka klimata izmaiņu cēloņu izprašana un seku paredzēšana. Satelīta iegūtie attēli, kuri tīmeklī ir pieejami ikvienam interesentam, ir gan tādi, kuros 21. gadsimta pie Google Earth pieradušais cilvēks it viegli atpazīs zemi, gan tādi, kas vairāk līdzinās Stenlija Kubrika leģendārajā filmā „2001: Kosmiskā odiseja” attēlotajam lidojumam pa gaismas tuneli, un liek aizdomāties par to, cik nepazīstams ir šķietami pazīstamais. Terra iegūtie attēli bija tikai impulss un izejmateriāls darba tapšanā. Mākslas darba nozīme - atvērta interpretācijām.

FINĀLISTI
Purvīša balvas finālistu vidū ir Ilmārs Blumbergs ar izstādi "Lietiņš līst, lietiņš līst! Sapērk bildītes. Sapērk bildītes!", Kristīne Kursiša ar izstādi "Ārpus kontroles", Kristaps Ģelzis ar izstādi "Varbūt", Imants Lancmanis ar izstādi "Piektais bauslis. Gleznu cikls "Revolūcija un karš"", Krišs Salmanis ar izstādi "Pazudušie" un Inta Ruka ar izstādi "Amālijas iela 5a".

EKSPERTI
Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā strādāja mākslas zinātniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pārstāve Elita Ansone, mākslas zinātniece Laima Slava, mākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas docents, Jauno mediju kulturas centra "RIXC" dibinātājs Raitis Šmits, mākslas kritiķe, žurnāla "Foto Kvartāls" galvenā redaktore Alise Tīfentāle, laikraksta "Diena" kultūras žurnālists Jegors Jerohomovičs, mākslas zinātniece un kuratore Ieva Kulakova, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Jānis Taurens.

PURVĪŠA BALVA
Latviešu vecmeistara Vilhelma Purvīša vārdā nosauktā balva 2011. gadā tiks piešķirta otro reizi. Tā tika iedibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un novērtēt izcilāko sasniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti, jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām. Balva tiek piešķirta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kas dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm un kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām. Pirmo Purvīša balvu 2009. gada 11. februārī saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu "Solitude".


kim?