PASTAIGA IEVAS EPNERES PERSONĀLIZSTĀDĒ „TELPAS ATMIŅA” / 13.04 plkst. 16.00

kim? 

 

PASTAIGA IEVAS EPNERES PERSONĀLIZSTĀDĒ „TELPAS ATMIŅA” / Mindscapes


Četras nedēļas pēc izstādes atklāšanas un sekojot pāris publikācijām vietējā presē, aicinām uz tikšanos ar mākslinieci Ievu Epneri, lai kopā apskatītu izstādi un, iespējams, nonāktu līdz negaidītam un apmeklētājiem iepriekš nepieteiktam pārsteigumam.

 

Ievas Epneres studijā Ģentē. Foto: Virginie Schreyen


...

Divus gadus atrodoties ārpus Latvijas, manu prātu aizvien vairāk nodarbina doma par piederību – piederību kādai konkrētai vietai, videi, cilvēkiem. Piederība un ilgošanās. Tā kā esmu augusi latviešu - krievu ģimenē, tad vienmēr esmu jutusi neizskaidrojamu ilgošanos pēc kaut kā nezināma, ko vārdos nevaru aprakstīt. Dzīvojot Latvijā, vienmēr ilgojos pēc savas Sibīrijas vecmāmiņas, kuru dzīvē tā arī nekad nesatiku. Pirms vairākiem gadiem devos uz Sibīriju, lai satiktu radus no tēva puses. Tas mazliet remdēja ilgas, jo satiku cilvēkus, ar kuriem sapratos no pusvārda. Vēl ilgu laiku pēc šī ceļojuma sapnī redzēju savu māsīcu un taigas mežus, kurus bezgalīgi varēju vērot četru diennakšu ilgajā braucienā ar vilcienu. Šogad, pēc divus gadus ilgas dzīvošanas Beļģijā, mani atkal pārņēma neizsakāma ilgošanās sajūta, un es devos uz Krieviju, šoreiz uz citu Krievijas daļu, no kurienes ir nākusi manas mammas vecmamma. Negaidīti viss iegrozījās savādāk, es tā arī nenokļuvu līdz Vologdai, taču biju pavisam tuvu tai.

Šis ceļojums bija neparasts. Vasarā iepazinos ar sievieti, kas dzimusi Ņižņij Novgorodā, bet šobrīd dzīvo Latvijā. Viņa īrēja māju blakus mūsu vasaras mājai. Kādu dienu satikāmies, un sarunas laikā es viņai pastāstīju par savām „ilgām” un vēlmi braukt uz manas vecvecmammas dzimtajām vietām. Tā kā Ņižņij Novgoroda nav tālu no Vologdas, viņa ieteica vispirms doties pie viņas māsas, un „tālāk jau redzēs” – tā arī viss notika. Ceļojuma laikā satiku brīnišķīgus cilvēkus, kuri mani iepazīstināja ar īpašām vietām. Biju arī vairākās vietās, kur Andrejs Tarkovskis filmējis „Andreju Rubļovu”. I.E.

 

Kafijas galds un tikšanās ar Ievu Epneri izstādes telpā kim? 2. stāvā – no 16.00 līdz 18.00

Ieva Epnere (1977) darbojas foto un video mākslās, starptautiskās izstādēs piedalās kopš 2003. gada. Pēdējās personālizstādes: The Green Land, kim? Laikmetīgās mākslas centrs, Rīgā, Latvijā (2010); Darbi, Kulturforum Alte Post, Neuss, Vācijā (2009); Mikrorajons, Izstāžu zāle Arsenāls, Rīgā, Latvijā (2007); Encounters, Ateliers Höherweg, Diseldorfā, Vācijā (2006); vairākas grupu izstādes Beļģijā, Austrijā, Vācijā, Francijā un Latvijā. 2012. gadā absolvējusi HISK vizuālās mākslas institūtu Ģentē, Beļģijā, pirms tam ieguvusi bakalaura un maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā.

Dalība bez maksas

Izstāde apskatāma līdz 2013. gada 28. aprīlim

Atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds, LR Kultūras ministrija, Rīgas dome, LuxExpress, Dardedze hologrāfija, Antalis, GroGlass, RBSSKALS, Kolonna, Valmiermuižas alus, restorāns Kitchen, VKN, discomania.lv, EPSON, CEHS, kultūras projektu aģentūra Indie, LELB Jauniešu centrs, VFS FILMS.

Īpašs paldies: Ilzei Celmiņai, Valdim Celmiņam, Imantam Grosam, Martai Ģibietei, Baibai Lagzdiņai, Laimai Lediņai, Dainim Kļavam, Ginteram Krumholcam, Rolandam Kronlakam, Aivaram Purmalim, Mikam Ramānam, Inesei Saliņai, Evijai Skuķei, Sigtryggur Berg Sigmarsson.
 


kim?