Ringa: Mākslas akadēmiju ceļojošā darbnīca Rīgā

kim? 

 

RINGA: MĀKSLAS AKADĒMIJU CEĻOJOŠĀ DARBNĪCA RĪGĀ
Kuratores Aleksa Deividsone (Alex Davidson) un Džakvelina Deivisa (Jacquelyn Davis), lasījums – Lora Prestone (Lora Preston)

27. jūlijā – 2. augustā 2014
 

Norises vieta – kim? Laikmetīgās mākslas centrs un iepriekš pieteiktas vietas pilsētā
 

Sadarbībā ar Mākslas un izglītības centru Rupert (Viļņa), Viļņas mākslas akadēmiju, Lietuvas Starpdisciplināro mākslinieku asociāciju un Berlīnes Kultūras prakses veicināšanas asociāciju.

Pasākums tiek veidots Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmas “Gaidot... (Kādas idejas arheoloģija)” ietvaros.

 

Viena no teorijām par Rīgas vārda izcelsmi vēsta, ka tas esot aizgūts arhaiska lībiešu valodas vārda pārveidojums. “Ringa” nozīmē “cilpa”, kas ir atsauce uz seno dabisko ostu, ko veido Daugavas pietekas mestais pusaplis. Šis īsais etimoloģiskais pētījums parāda dziļumu, līdz kādam lībiešu valoda ir iestrādāta mūsdienu pilsētas sarunvalodā un kultūras dzīvē. Vēl viens iemesls, lai izmantotu šo vārdu, ir tā spektrālā klātbūtne (pēdējā lībiešu valodas runātāja, kam tā bijusi dzimtā valoda - Grizelda Kristiņa nomira pagājušajā gadā, 103 gadu vecumā). Pagātne Rīgā tiek atskaņota un atkārtota kā ieraksta cilpa pilsētas kultūras un politikas akustikā. Šīs darbnīcas – pasākumu sērijas mērķis ir likt uzsvaru uz to, ko nozīmē būt novietotam pilsētā ar tās daudzajām īpatnējām vēsturēm, kuras veido tās šodienas valodu un pieredzi.

 

"Laika cilpā", Staņislavs Lems
 

Divreiz vienā upē neiekāpsi[1].
 

Vai vienas un tās pašas filmas, teksta vai pastaigas pieredze ir katru reizi atšķirīga? Lai pārbaudītu šo pieņēmumu, darbnīcas aktivitātes tiks strukturētas saskaņā citu pārdomām par “cilpu” un Mēbiusa lentas matemātisko konceptu. Pasākumos tiks izmēģināti veidi, kā sākt un pabeigt vienās un tās pašās koordinātēs un reaģēt uz cilpām jeb ar kontekstu saistītu interešu loksnēm no radošās, vizuālās un rakstniecības perspektīvas. Filmas var skatīties atkārtoti, pastaigas maršrutu noiet vairāk nekā vienreiz, tekstu var uzrakstīt vairākas reizes. Šīs aktivitātes koncentrēsies uz pašu interpretācijas procesu; uz mazajām, bieži nepamanītajām detaļām, kuras sastāda valodas semantiskās, asociatīvās un vēsturiskās nozīmes. Mēs lūdzam darbnīcas dalībniekus palīdzēt mums veidot šīs interpretīvās aktivitātes, lai atklātu pašas Rīgas etimoloģiskos, būtiskākos un bieži vien politiskos atveidojumus.
 

Lai cik savādi tas būtu, nav iespējams izlasīt grāmatu: ir iespējams to tikai pārlasīt. Labs lasītājs, nozīmīgs lasītājs, aktīvs un radošs lasītājs ir pārlasītājs.[2].
 

Šis Vladimira Nabokova izteiciens pamudina Zeidiju Smitu (Zadie Smith) izvērtēt pārlasīšanas procesu. “Darbiem, kurus pazīstam vislabāk, ir arhitektūra”[3], Smita mums atgādina, un, pārlasot, mēs no jauna ienākam ēkā un izpētām tās istabas, gaiteņus, kāpnes un dārzus. Tieši caur pārlasīšanas procesu, vārdu nozīmju arhitektūras, kā arī citu mazu valodas un pieredzes momentu pētīšanu var atklāties šo darbu plašākas nozīmes.

Darbnīcā iesaistīsies vairāki vieslektori, tomēr tieši dalībnieki veidos darbnīcas mugurkaulu. Nedēļas laikā katrs dalībnieks tiks aicināts vadīt vienu īsu notikumu vai aktivitāti, kura saskan ar darbnīcas atslēgas teorēmām, kā arī ir kaut kādā veidā saistīta ar Rīgu.  Dalībnieka izstrādātās aktivitātes saturs kalpos par atlases kritēriju dalībai. Dalībniekiem no citiem Eiropas reģioniem tiks segti ceļa un uzturēšanās izdevumi, kā arī nodrošināta neliela ikdienas kabatas nauda.

Darbnīcas darbība būs vērsta uz rakstniecību un rakstīšanas kā mākslas radīšanas procesa potenciālu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta vārdu tiešo un vēsturisko nozīmju un rezonanšu ekskavēšanai kā veidam, lai distancētos no dominējošajām interpretācijām, kā arī šo vārdu pagātnes un tagadnes attiecībām un to saistībai ar noteiktām vietām un kultūrām, it īpaši Rīgu. Nedēļu ilgās darbnīcas laikā norisināsies sarunas, organizatoru un dalībnieku vadīti pasākumi, kā arī tiks atvēlēts laiks darbu radīšanai. Pēdējā dienā notiks šo darbu prezentācija un apspriešana. Pirms notikuma tiks izstrādāts un piedāvāts ieteicamo izlasāmo darbu saraksts, lai nodrošinātu papildus materiālu diskusijām.

 

"Karšu un plānu kolekcija" (atsauces kods: 6828), inventārs 2, nr. 94, Latvijas Valsts vēstures arhīvs (Rīga).

 

Dalībnieki: Līna Albrikiene (Lina Albrikienė), Niks Bastis (Nick Bastis), Patriks Būrs (Patrick Buhr), Krisa Ditela (Kris Dittel), Stefānija Heslera (Stefanie Hessler), Ainārs Kamoliņš, Jana Kukaine, Elizabete Makternāna (Elizabeth McTernan), Vils Polards (Will Pollard), Sebastians Rozenbergs ( Sebastian Rozenberg), Līna Zaveckaite (Lina Zaveckytė). Viesi: Virginija Januskeviciute (Virginija Januškevičiūtė), Kaspars Groshevs, Ieva Kraule, Gaile Pranskunaite, Anda Lāce.

 

Darbnīcu daļēji atbalsta: Ziemeļvalstu Kultūras punkts (Nordic Culture Point), Kultūras programma 2007-2013 and Mūža izglītības programma (Grundtvig).

Atbalstītāji no kim? puses: LR Kultūras ministrija, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, RĪGA 2014, Viva Color, kultura.lv, Absolut, Valmiermuižas alus, VKN, Pieci.lv, Delfi.

 


[1]           Zeidija Smita, “Pārlasot Bartu un Nabokovu” no: "Mainot savas domas"

[2]           Vladimirs Nabokovs, “Labi lasītāji un labi rakstnieki” no: "Lekcijas par Literatūru"

[3]           Pazīstams arī kā latviešu tautas sakāmvārds, šis ir citāts no grieķu filozofa Hērakleita mācības. Izteiciens ir atrodams arī Disneja multfilmā "Pokahonta"

 

 


kim?