„Dienasgrāmatas: Spinozas poētika” prezentācija CAC, Viļņā 4.jūlijā

kim? 

 

TĀ MĒS NOLĒMĀM UZVEST GRĀMATU
Ētika, poētika, patētika: „Dienasgrāmatas – Spinozas poētika” (Autors: Ainārs Kamoliņš) grāmatas prezentācija Viļņas Laikmetīgās mākslas centra (CAC) lasītavā
 

4.jūlijā plkst 18.00 (Vokieciu 2, Viļņa, Lietuva)

Organizē: Viļņas Laikmetīgās mākslas centrs (CAC) un  kim? Laikmetīgās mākslas centrs


 

Sākām ar ļoti vienkāršu uzstādījumu. Lugas galvenie varoņi ir divdesmit piecus gadus vecais Spinoza un viņa simpātija - trīspadsmitgadīgā Marija. Spinoza mīl Mariju. Savukārt Marijas iecerētais ir astoņpadsmit gadus vecais Hamburgā dzimušais van Endena studentes Kerckrinks. Darbības vieta – Amsterdama. Tātad. Spinozas jūtas nerod atbalsi Marijā. Spinozam ir aizdomas, ka viņš netiek pieņemts jaunā sāncenša dēļ. Kerckrinks arī izjūt greizsirdību pret vecāko Spinozu. Tāpēc uzdāvina Maijai pērļu kaklarotu. Šī dāvana palīdz viņam iegūt Marijas sirdi. 12 gadus pēc mācību pabeigšanas viņi laimīgi apprecas. Spinoza iztēlojas savu bezspēcību un skumst.

(„Dienasgrāmatas: Spinozas poētika”, 47.lpp.)

 

Oļas Vasiļjevas veidoti plakāti LNB skatlogos, februāris, 2014

 

„Dienasgrāmatas – Spinozas poētika” aicina mūs lasīt „Ētiku” kā daiļliteratūru, iedomāties Čārlza Bukovska ētisku pārrakstīšanu (alkoholisms more geometrico), ielūkoties Spinozas sadistiskajā spēlītēs ar kukaiņiem, būt lieciniekiem poētikas pārtapšanai par politiku un atpakaļ, domāt par augu teātri (sparģelis, efeja un divi kaktusi), kopēt mimozas krūma atdarināšanu (Ponžs un Deridā), doties autoram līdzi ne visai veiksmīgā ceļojumā uz Hāgu, un iedomāties Spinozu Voltēra kabarē.

Neakadēmisks teksts un nevienmērīgi plūstošs stāstījums, „Dienasgrāmatas – Spinozas poētika” ir fragmentu krājums, stāsti un novērojumi, kuri saistās ar jautājumu par Spinozas estētiku, precīzāk, par Spinozas teātra kā afektu uzveduma pastāvēšanas iespējamību. Šis sadrumstaloto stāstu krājums nepārtraukti riņķo ap jautājumiem kā izskatītos Spinozas luga? kā tā atšķirtos no citām lugām? un kas notiek, kad Spinozas teksts tiek pārpratuma pēc uztverts kā teksts par mākslu?

Š.g. 4. jūlijā Viļņas Laikmetīgās mākslas centra (CAC) lasītavā, trīs runātāji: Ainārs Kamoliņš, Iliana Veinberga un Andrejs Balodis uzvedīs grāmatu, kuru mēs šeit atzīmējam. Andreja Baloža uzstāšanās priekšplānā būs patētikas jēdziens. Patētika šajā kontekstā kalpo par vārdu spēli, kas ietver norādes uz Spinozas ētiku un afektu mācību, poētisko jeb radošo aktivitāti un mākslas darba estētisko pieredzi. Iliana Veinberga aplūkos starpkaru diskusijas Latvijā par industriālo dizainu un to saistību ar Spinozas ētiku. Ainārs Kamoliņš izvērsīs īsus fragmentus par Spinozas filozofijas saistību ar atsevišķiem mākslas un estētikas jautājumiem.

Par godu notikumam Viļņas Laikmetīgās mākslas centra (CAC) logos no 2. līdz 14. jūlijam tiks izstādīti Oļas Vasļjevas veidotie plakāti, kuriem grāmata ir kalpojusi par iedvesmas avotu.

 

„Dienasgrāmatas: Spinozas poētikas”
Ainārs Kamoliņš

Redaktori: Zane Onckule, Iliana Veinberga
Latviešu valodas korektore: Anda Baklāne
Tulkoja: Rita Ruduša
Angļu valodas korektors: Klaivs Inglends
No franču valodas uz latviešu valodu tulkoja: Agnese Gaile-Irbe
Dizains: Oļa Vasiļjeva
Izdevējs: kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Drukāts: Studio RBB
Rīga, 2014

 

Darbs publicēts Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014 programmas “Gaidot.. (Kādas idejas arheoloģija)” ietvaros.

 

Publicitātes foto - Ansis Starks

 

Runātāju biogrāfijas

Ainārs Kamoliņš (1980) ir Latvijas filosofs. Ieguvis maģistra grādu filosofijā Latvijas Universitātē. Kamoliņa galvenās akadēmiskās intereses ir saistītas ar jautājumiem, kurus aktualizējuši agrīnie modernie filosofi. Viņš par tiem ir runājis vairākās publikācijās un konferencēs Latvijā un ārzemēs (Krievijā, Somijā, Igaunijā, Vācijā, Polijā). Kopš 2000. gada strādājis par skolotāju un pasniedzēju vairākās vietējās augstskolās un universitātēs. 2008. gadā piedalījās „Symbiotica” organizētā biotehnikas mākslas darbnīcā Stavangerā, Norvēģijā, kopš tā laika interesējas par bioloģiju, dabas un eksaktajām zinātnēm un veidiem, kādos tās ir saistītas ar filosofijas teorijām.

Andrejs Balodis (1981), ieguvis doktora grādu filozofijā (LU) par darbu "Laiks un atmiņa: ilgstamības idejas ģenēzes problēma Anrī Bergsona filozofijā" („Time and Memory: Conception of Durée and its Origins in Henry Bergson's Philosophy”). Pasniedz filozofiju Latvijas Kultūras akadēmijā, bioētiku Rīgas Stradiņa universitātē, pētnieks LU FSI. Pētnieciskās intereses: 19./20.gs. mijas filozofija un zinātnes vēsture, laika koncepcijas filozofijā, atmiņas teorijas, bioloģijas filozofija, franču filozofija20.gs., laikmetīgās mākslas procesi.

Iliana Veinberga (1984) – mag.art., dizaina vēstures pētniece. Akadēmisko interešu centrā materiālās kultūras vēsture Latvijā, īpaši padomju periodā un attiecībā uz rūpnieciski ražotajiem priekšmetiem. Par šīm un saistītām tēmām publicējusi rakstus, piedalījusies starptautiskās konferencēs Latvijā un ārzemēs. Paralēli akadēmiskajai darbībai aizraujas ar izstāžu kūrēšanu, starpdisciplināru un sadarbībā balstītu kultūras projektu organizēšanu, kuru tematiskajā lokā – arhīvi, muzeji, varas un atmiņas struktūras, entropija.

 

Atbalsta: Lietuvas Kultūras padome, LR Kultūras ministrija, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, nodibinājums Rīga 2014, kultura.lv, Pieci.lv, Delfi.

 

Foto galerija


kim?