Aspena-Ķemeri

kim? 

 

ASPENA-ĶEMERI
izstādi Aspena-Ķemeri pavadošs izdevums
 

Aspena-Ķemeri
Teksts: Jānis Taurens
Autori: Kaspars Groševs,Ģirts Korps, Ieva Kraule, Rolands Kronlaks, Darja Meļņikova, Laura Prikule, Mārtiņš Ratniks, Evita Vasiļjeva un Roza Dornenbala (Rosa Doornenbal), Armands Zelčs
Sastādītāja: Zane Onckule
Latviešu valodas korektūra: Sandra Dunska, Jānis Taurens
Tulkojums: Sandra Dunska, Rita Ruduša
Salikums: Aleksandra Samulenkova
Izdevējs: kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Iespiests: Studio RBB
ISBN 978-9934-8200-9-0
Rīga, 2014

 

Publicitātes foto: Ansis Starks

 

AUGUSTA TĒZES

1. Pagātne sabiezē mūsu acīs, kad ar interesi lūkojamies uz to. (Benjamina vēstures metodoloģija, kas kondensējusies vienā teikumā.)

2. Pārfrāzējot Adorno: “naivā” jeb nepastarpinātā attieksme nav sākumpunkts, bet gan rezultāts, pie kura nonākam refleksijas un pastarpinājuma ceļā.

3. Vietas un laika asis, metropole un province, multimediju izdevums Aspen un neoklasicisma stila Ķemeru sanatorija – uzspridzināsim šo koordinātu tīklu!

4. Visu kim? spīķeri pārvērst par vienu lielu Aspen kasti!

5. Divi pretēji poli – vizuālais un semantiskais; muzikālā uztvere – kaut kur pa vidu. Atšķirības starp vizuālo, skanošo un semantisko mākslas aspektu nav būtiskas, tās ir tikai pakāpes jautājums.

6. Izstādes iespaids uz apkārtējo pasauli nav kauzāli aprakstāms, taču skaidrs, ka tāds būs.

7. Fragmentārisms totalitātes vietā. Tas nozīmē nejaušā, marginālā, personiskā iekļaušanu mākslā. Tas nenozīmē mākslas darba nozīmes noplicināšanu. Skatītājam ceļš pie mākslas darba nozīmes var tikt dots mājienu veidā, tas var tikt noslēpts; skatītājs var pieiet klāt pie mākslinieka un jautāt par viņa darba nozīmi.

8. Metaforas. Vilciena, transatlantiskā reisa, grimstoša kuģa metaforas. Vilcieni 2. pasaules kara laikā no Kaseles (mūsdienu mākslas metropoles, documenta centra) ieslodzītos veda uz Rīgu, un uz padomju nometnēm ar vilcieniem tika deportēti Latvijas iedzīvotāji. Vilciens neatveda uz Rīgu Sūzanas Filipsas darbu, kas 2012. gada vasarā skanēja kāda Kaseles perona galā un tikpat labi iederētos Torņkalna stacijas rajonā. Transatlantiskais reiss neatveda uz Rīgu Klēru Bišopu ar lekciju par laikmetīgo avangardu – līdzdalības mākslu, kas ir viņas pēdējās grāmatas temats un turpinājums Nikolā Burjo attiecību estētikas kritikai (kopš 2011. gada lasāmai arī latviski). Bet Ķemeru sanatorija grimst pārnestā un arī burtiskā nozīmē. Burtiskā – grāmatas par konceptuālismu Latvijā (KOLA) attēlā, kas veikts, vizuāli pārfrāzējot 70. gadu Stenlija Taigermena fotokolāžu „Titāniks”. („Augusta tēzes” iecerētas kā šīs grāmatas savdabīgs turpinājums.)

9. Idejas, no kurām nākas atteikties. Pamestās zemes iepretim tam, kas īstenots. Tāpat kā tagadnes jēgu veido pagātne, tā redzamo darbu nozīmi – nerealizētās iespējamības. Vēl viena metafora: kritušie un tie, kas ierindā; vai sievišķīgāk: novītušie un zaļojošie augi; vai mefistofeliskāk: „pelēkā teorija” un „zaļais dzīves koks”. Vienā vārdā sakot: paliek karkass, realizētā struktūra, mūsu „pasts, telegrāfs un tilti”.

10. Projekta elementu heterogēnais raksturs kā princips. Projektu veido izstāde, kuras darbu elementi variējas no fotogrāfijām, treniņtērpiem, kaktusiem, līdz neizlasāmiem (uzminamiem) vārdiem, noslēptiem failiem, fiktīviem personāžiem, transformētiem iespaidiem no Džerija Luisa filmas „Ģimenes dārgumi” un skaņu vides, nosaucot nebūt ne visu. Vēsturiskās Aspen kastītes atradīsies Daugavas otrā krastā, stikla kalnā – pie tām paredzēts neliels „pikniks ceļmalā”, iespējams, ar kolas („Konceptuālisma Latvijā”) pudelīti dienu pirms izstādes atklāšanas. Dienu pēc izstādes atklāšanas – avangarda filmu, ko varētu būt redzējis kādreizējais Aspen lasītājs/skatītājs/klausītājs, kinoseansa rekonstrukcija. Projekta neredzamais elements ir piezīmes un sarakste divu gadu garumā, kas paliek šo dokumentu autoru personiskajos arhīvos līdz turpmākiem „izrakumiem”.

11. Šīs ir tēzes par mākslas projektu, bet tās nav māksla. Tās mēģina radīt tēlu jeb “bildi”, kas vismaz uz mirkli sagūstītu lasītāju.

J. T.

 

Aspen 5+6 izstāde-vitrīna. Foto: Ansis Starks



Izdevums „Aspena-Ķemeri” publicēts paralēli izstādes un pavadošo pasākumu projektam:

Pasākumu kopumu aizsāka filosofa Jāņa Taurena lasījums „Pasāžas. Pudelīte kolas Aspenā”, kurš notika K.Ubāna Mākslas lasītavā (4.stāvā), Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 14.augustā, 19.00.  Izstāde „Aspena-Ķemeri” (kuratori: Zane Onckule, Jānis Taurens; dalībnieki: Kaspars Groševs, Ģirts Korps,Ieva Kraule, Rolands Kronlaks, Darja Meļņikova, Laura Prikule, Mārtiņš Ratniks,  Evita Vasiļjeva un Roza Dornenbala (Rosa Doornenbal), Armands Zelčs) noris kim? Laikmetīgās mākslas centrā un RIXC Mediju telpā ir no 15.augusta - 21.septembrim, 2014. Filmu programma „Filmas, ko redzējis Aspen lasītājs” (kuratore: Anna Veilande-Kustikova) Kaņepes kultūras centrā notika 2014.g. 16.augustā, 19.00. Savukārt, multimediju izdevuma Aspen 5+6 (1967) oriģināla izstāde-vitrīna K. Ubāna Mākslas lasītavā (4.stāvā), Latvijas Nacionālajā bibilotēkā apskatāma no 2.-21.septembrim, 2014.


Paldies: Janam van der Donkam (Jan van der Donk)

Atbalstītāji: LR Kultūras ministrija, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, kultura.lv.


 

Foto galerija: izstāde

Foto galerija: atklāšana


kim?