Projekta "Šķērssvītra" atklāšanas pasākumi / 18.un 19.jūnijā

kim? 

 

kim? Laikmetīgās mākslas centrs ielūdz Jūs uz projekta Šķērssvītra atklāšanas pasākumiem šī gada 18. un 19 jūnijā kim? Laikmetīgās mākslas centrā, galerijā 427 un Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā. Projekts ir iekļauts EuroPride 2015 oficiālajā kultūras pasākumu programmā.

Projektu Šķērssvītra” iespējams atbalstīt šeit!

 

ŠĶĒRSSVĪTRA: STARP NORMATĪVO UN FANTĀZIJU

Dalībnieki: Tom of Finland, Zakarija Drakere un Rīss Ernsts, Lukass Foletu-Selinskis, Atis Jākobsons, Alīsa Koene, Vladislavs Nastavševs, Benijs Nemerofskis-Ramsejs, Armīns Ozoliņš, Edgars Ozoliņš, Karols Radžiševskis, Volfgangs Tilmanss, Vilnis Vējš.

Kurators: Kaspars Vanags
Tom of Finland oriģināldarbu ekspozīcijas kurators: Garijs Everets

 

Izstādes atklāšana: 18. jūnijā plkst. 19.00 – 21.00
Norises vieta: kim? Laikmetīgās mākslas centrs, Rīga

19. jūnijs – 2. augusts, 2015

 

Izstāde „Šķērssvītra: starp normatīvo un fantāziju” ir pirmā reize, kad publiska mākslas institūcija Latvijā ir pievērsusies „šķērsām” laikmetīgās mākslas izpausmēm. Bija jāpaiet vairāk nekā 20 gadiem kopš homoseksualitātes dekriminalizācijas, lai personīgās dzīves digitalizācijas iespaidā šādu izstādi varētu veidot, aizlienējot open-source mentalitāti. Citādais te nav pretnostatīts normatīvajam kā dīvaiņa vienpatībā ieslēgts un nepieejams tabu, bet gan kā pieļāvuma izteiksmē formulēta apjausma par būtībā atpazīstamu, sevī aizsniedzamu un pašrocīgi modificējamu personīgās identitātes rakursu.

Iesprausta starp normatīvo un fantāziju, šķērssvītra pārvaicā pašsaprotamo jautājumos par seksuālo identitāti. Taujā, kāda ir atšķirība starp identitāti un piederību, starp piederību un piedienību. Runa nav tikai par homoseksualitāti, bet par tēmu loku, kas krustu šķērsu reizēm šaudās pa galvu jebkuram. Jo šķērsais, pirmkārt, sākas ar tiesībām būt aseksuālam. Un diez vai beidzas ar ilgām pēc poliamorijas. Turklāt izejas punkts te meklējams viņpus partnerības konteksta: šķērsā reflekss pašam sevī un iekšējais dialogs ar apkārtējās vides rosinātām iztēles iespējamībām. Iztēle ir universāla īpašība, un pavedinoša māksla tādēļ domāta pat konservatīvajiem. Var jau būt, ka taisnprātība ved stāvus debesīs, bet galu galā, ja runa ir par bezgalīgo ārpus Eiklīda ģeometrijas ietvariem, pat divas paralēlas taisnes izrādās šķērsas gana, lai kādreiz tomēr satiktos.

Grupas izstādi veido darbi, kuros novērojama iztēles un realitātes savstarpējā berze ar neparedzētiem sinerģijas uzplaiksnījumiem ierasto dzirksteļu vietā. Dažādo sakausējumu paraugiem ir atšķirīga uzbūves struktūra. Te ir gan personīgo dzīvesstāstu fragmenti kā mikrovēstures pieraksts, kas nepretendē uz mākslas darba statusu, gan konceptuāla rakstura instalācijas bez naratīva pazīmēm. Ir masu medijos valdošo heteronormatīvu poētiska subversija videomākslas formātā, bet turpat līdzās – ogles zīmējumi, kuros akadēmiskās mākslas izglītības sistēmai neiztrūkstošie ģipša atlējumi no antīkajām romiešu galvām šķiet zaudējuši savu „akmenī ierakstīto” identitāti. Stāstus par intīmi cilvēciskām attiecībām un izmaiņām, ko tajās ienes laika plūdums, risina vairākas fotodarbu sērijas, un savs vēstījums nododams arī no pagātnes negaidīti uzpeldējušiem sadzīves artefaktiem.            

Sasaistīt periodu pirms homoseksualitātes dekriminalizācijas Latvijā ar „šķērsā” interpretācijām 20./21. gs. mijas laikmetīgajā mākslā ir kā treniņš komunikācijas ekvilibristikā. Tādēļ starp izstādē iekļautajiem darbiem vairākkārt pavīd arī teju atrofējusies, bet saskarsmei ar pagātni būtiska saziņas forma: vēstule. Tās saliktas vitrīnā kā dokumentāla vēstures liecība vai arī kalpo kā epistulāras formas sociālā plastika. Laikā, kad uz aploksnes oficiāli iespējams uzlīmēt pastmarku ar Tom of Finland homoerotisko zīmējumu, varētu domāt, ka integrēt autsaiderus - vien īsi pirms iznīkusi pavisam - ir paguvusi pat viskonservatīvākā no saziņas formām. Kā šāda vēstule sasniedz savu adresātu Latvijā, ir viens no izstādes „Šķērssvītra” zemsvītras jautājumiem.

Izstādē iekļauti darbi no Tom of Finland un Edgara Ozoliņa arhīviem, tajā piedalās Zakarija Drakere un Rīss Ernsts (ASV), Lukass Foletu-Selinskis (Brazīlija, Vācija), Atis Jākobsons (Latvija), Alīsa Koena (Kanāda), Vladislavs Nastavševs (Latvija), Benijs Nemerofskis‑Ramsejs (Kanāda, Vācija), Armīns Ozoliņš (Latvija), Karols Radžiševskis (Polija), Volfgangs Tilmanss (Vācija) un Vilnis Vējš (Latvija).

 

Attēls: Lukass Foletu-Selinskis

 

Izstādes kuratori:

Kaspars Vanags (1970) ir mākslas un kultūras teorētiķis. 90. gados darbojies kā kurators, kopā ar domubiedriem apvienībā „Open” organizējot starpdisciplinārus pasākumus, kur miksējis vizuālo mākslu ar reiva mūzikas aktualitātēm. Veidojis projektus, kur mākslai piešķirta kritiska, sociālas platformas loma, vēršoties pret vai veidojot alternatīvas patērētājsabiedrības kultūrai („Slaidlugas” (2000); „Subversija pilsētvidē” (2001). Vēlāk pievērsies mākslas vēstures studijām, ieguvis grādu mākslas zinātnē Kortolda mākslas institūtā. Dzīvo Berlīnē, kur strādājis kā izstāžu veidotājs un mākslas kritiķis. Kurators Latvijas paviljonam 56.Venēcijas mākslas biennālē.

Gerijs Everets (Gary Everett) ir Homotopia Liverpool dibinātājs un pašreizējais mākslinieciskais direktors. Viņš producē ikgadējo Homotopia festivālu Lielbritānijā un ir iesaistīts starptautiskos projektos Somijā, Zviedrijā un Turcijā. Everets ir producējis arī Eiprilas Ešlijas izstādi Portrait of a lady Liverpūles muzejā. Viņš ir bijis kurators gadu ilgam projektam Tom of Finland Retrospective, kas norisinājās „Turku - Eiropas Kultūras Galvaspilsēta 2011” ietvaros un piesaistīja rekordlielu apmeklētāju skaitu – 90 tūkstošus cilvēku. Everets arī prezentēja un bija kurators šai izstādei Zviedrijā (Kulturhuset Stockholm) 2012. gadā. Pašlaik ir kurators liela mēroga jaunam projektam par Touko Lāksonena (Tom of Finland) dzīvi. Projekts tiks atklāts Turku pilsētā 2017. gadā. 2014. gada decembrī viņš tika izvēlēts kā 53. no 100 ietekmīgākajiem LGBT cilvēkiem Lielbritānijā avīzes The Independent ikgadējā Pink List topā.
   

Sadarbības partneri: Homotopia, ISSP, MooiMan, Tom of Finland Foundation, 427, Luis De Jesus Los Angeles, Memoriālo Muzeju Apvienība.

Īpašs paldies: Gabrielam Bērketam, Tāvi Einastem un Ernestam Karlsonam.

Atbalstītāji: Valsts Kultūrkapitāla fonds, ASV vēstniecība Latvijā, Somijas vēstniecība Latvijā, Kanādas vēstniecība Latvijā, Nīderlandes Karalistes vēstniecība, VKN, Absolut, BIRZĪ, Valmiermuižas alus, Mozaīka, Satori, Rīgas Laiks, Pieci.lv, Rīga TV24.

 

kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Maskavas iela 12/1


Darba laiks:
O.: 12:00 - 20:00
T., C., P., S., Sv.: 12.00 - 18.00

Personām zem 18 gadu vecuma atļauts apmeklēt izstādi tikai vecāku vai aizbildņu uzraudzībā.

 


 

PRINCESE POMPOMA KRĪTOŠO ZIEDU NAMĀ
Metjū Lucs-Kinojs

Izstādi rīko galerija 427 sadarbībā ar kim? Laikmetīgās mākslas centru.
 

Izstādes atklāšana: 18. jūnijā plkst. 18.00 – 21.00
Norises vieta: galerija 427
 

19. jūnijs – 3. jūlijs, 2015

 

Metjū Luca-Kinoja mākslinieciskās prakses pamatā ir performancēs balstīta fantastisku telpu radīšana. Kolaboratīvās un „queer” mākslas prakšu dziļi ietekmētas, viņa izpētē balstītās performances ir izpaudušās kā daudz-cēlienu deju izrādes, ceļojošas pusdienu ballītes un pasākumi viņa izstāžu ietvaros.

„Princese Pompoma krītošo ziedu namā” iepazīstina ar sevi kā dramatisku izsmēlumu galerijas 427 telpā. Japānas literatūras klasikas – „Teiksmas par Princi Gendži” – naratīvs tiek pasniegts kā vides pētījums, kura varoņi visi ir vienlīdz lielā mērā atbrīvoti no dzimumu lomām un attēloti kā lielizmēra gleznu tīstokļi.

Istabā logu tuvumā pie griestiem karājas miglainas varoņu skices, veidotas no auklām. Galerijas apmeklētāji tiek aicināti ienākt stāstā caur tekstūru, nevis caur tekstu.

Attēls: Metjū Lucs-Kinojs

 

Metjū Lucs-Kinojs (1984, Ņujorka) dzīvo un strādā Berlīnē un Losandželosā. Viņš ir pabeidzis Rijksakademie starptautisko mākslinieku rezidences programmu Amsterdamā un bakalaura programmu Cooper Union Mākslas skolā Ņujorkā 2007. gadā. Neseno personālizstāžu skaitā: Port, Freedman Fitzpatrick, Losandželosā; Lutz-Kinoy’s Loose Bodies, Eleinas Laikmetīgās mākslas muzejā, Bāzelē (2013); Matthew’s Secret, Van Geldera galerijā, Amsterdamā (2013); Werk is Free / Be Free! May Day, Outpost, Norvičā, Apvienotajā Karalistē (2013) un KERAMIKOS – ceļojoša izstāde kopā ar Nacuko Učino Kunsthal Charlottenborg,Kopenhāgenā,Kunsthalle Baden - Baden, Bādenbādenē, Eleinas Laikmetīgās mākslas muzejā, Bāzelē un Villa Romana, Florencē (2012-2013). Viņš ir rīkojis performances Kunsthalle Baden – Baden; Nomas Foundation, Romā; Stedelijk muzejā, Amsterdamā; un New Museum, Ņujorkā. Viņa video ir tikuši rādīti Künstlerhaus Stuttgart, Štutgartē, Berlināles filmu festivālā, New Museum, Ņujorkā un Vaitčapelas galerijā, Londonā.

Atbalstītāji: Valsts Kultūrkapitāla fonds, VKN, Mozaīka, Rīgas Laiks, Pieci.lv, Rīga TV24.
 

Galerija 427
Elijas 20, Rīga

Darba laiks:
P., O, Pt., S., Sv: slēgts
T., C.: 16.00 – 19.00 vai iepriekš piesakoties

 


 

BLAUMAŅA ISTABA
Inga Meldere

Izstādi rīko kim? Laikmetīgās mākslas centrs.


Izstādes atklāšana: 19. jūnijs, 16.00–18.00. Atklāšanas pasākumu pavadīs Pētera Draguna dziedājums
Norises vieta: Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs


20. jūnijs–2. augusts, 2015

 

Sadarbībā ar Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzeju Rūdolfa Blaumaņa memoriālajā istabā norisināsies Ingas Melderes kabatas formāta izstāde. Šīs epizodes centrā ir sekošana tematiskai aktualitātei – diskusijām, kas pēdējo desmitgažu laikā vērojamas latviešu literatūras vēsturnieku un literātu vidē un tieši vai mājienos skar šī latviešu 19. un 20. gs. mijas grand rakstnieka seksuālo orientāciju. (Avoti: Zigmunds Skujiņš „Siržu zagļa uznāciens” (2001), Līvija Volkova „Blaumaņa zelts” (2008), Anna Kuzina „Blaumanis tuvplānā” (2013).)

Ingas Melderes interesei izmantot muzeja intervences žanru kā precedenti un spilgti paraugi minamas līdzīgas sadarbības formas, ko ar pieaicinātiem māksliniekiem izkopuši rinda memoriālo muzeju Eiropā – šādu izstāžu programmu veido „Freida muzejs” (Londonā), „Džona Soena muzejs” (Londonā), „Hantliju nams” (Edinburgā), „Brāļu Grimmu muzejs” (Berlīnē). Aicinot māksliniekus strādāt ar muzeja patstāvīgo ekspozīciju, lai papildinātu to ar radoši brīvu interpretāciju un/vai emocionāla rakstura komentāru, kuratori un vēsturnieki atgādina par vēsturisko faktu divdabību, kuru veido to atlases principu neviennozīmība un personiskie motīvi.

Izstādes balsts ir Rūdolfa Blaumaņa vēstuļu sarakste, kurā nolasāma aizbildnieciska mīlestība pret jauniem literatūras talantiem, kas izpelnās arī paša rakstnieka bažas, kā šādas jūtas varētu tikt interpretētas sabiedrībā tālāk. Izmantojot rakstnieka leģendāro un muzeja ekspozīcijā iekļauto kažoku kā patvēruma, azotes un eksplozīva gaismas ķermeņa – jo silts, visaptverošs, tēvišķs, brālīgs – simbolu, māksliniece ieinteresēta novērot, vai mūsu aizspriedumi pret homosociālām attiecībām neierobežo to plašo krāsu paleti, kādā varētu zaigot un zaigo romantisma laika draudzības formas.

 

Attēls: Inga Meldere. Blaumaņa istaba, 2015

 

Inga Meldere (1979) dzīvo un strādā Helsinkos un Rīgā. Darbojas lielākoties glezniecībā. Viņas liegi apgleznotie audekli, kurus raksturo gaišas nokrāsas un pasteļtoņi, bieži attēlo šķietami naivus stāstus, ko iedvesmojušas personiskas atmiņas un notikumi no ģimenes dzīves. Jaunākās personālizstādes/kopizstādes: Bērzkalni (2015), galerija G12, Helsinki; Magic Mountain (2014), galerija Māksla XO, Rīga; Untitled (2013; kopā ar Oskaru Santiljanu), galerija Temnikova & Kasela, Tallina; Enough is Enough (2011, kopā ar Miko Hincu), galerija Temnikova & Kasela, Tallina; Offset (2011), galerija Māksla XO, Rīga. Grupu izstādes: Le fragole del Baltico (2015), Careof, Milāna; Tides of Change. Balticum (2011), HangART-7, Zalcburga; FAX (2011), South London Gallery, Londona; Mother of Wind (2010), HFBK Gallery, Hamburga. Melderes darbs iekļauts arī 2010. gada Viļņas glezniecības triennālē.
 

Īpašs paldies: instalācijas konstrukciju dizaina autoram Miko Hincam (Mikko Hintz) un Didzim Breidakam.

Atbalstītāji: Valsts kultūrkapitāla fonds, Somijas vēstniecība Latvijā, VKN, Absolut, BIRZĪ, Valmiermuižas alus, Mozaīka, Rīgas Laiks, Pieci.lv, Rīga TV24.
 

Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs
Alberta iela 12-9, Rīga

Darba laiks:
C., Pt., S., Sv.: 11.00–18.00
T.: 11.00–19.00
P., O.: slēgts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


kim?