Noskaidroti “kim? Rezidences balvas 2017” finālisti

kim? 

 

 

Noskaidroti “kim? Rezidences balvas 2017” finālisti
 


 

kim? Laikmetīgās mākslas centrs paziņojis "kim? Rezidences Balvas 2017" fināla četrinieku – māksliniekus Ievu Krauli, Maiju Kurševu, Krišu Salmani un Evitu Vasiļjevu. Šogad balvas ieguvējs dosies trīs mēnešu ilgā rezidencē uz Gasworks izstāžu, darbnīcu un starptautisko rezidenču programmu Londonā.

Balvas paziņošanas svinīgā ceremonija, piedaloties Gasworks kuratoram Robertam Lekijam (Robert Leckie), norisināsies 2017. gada 1. martā plkst. 18:00 kim? Laikmetīgās mākslas centrā (Sporta iela 2, Rīga).

Savas vizītes laikā Roberts Lekijs tiksies ar nominantiem un apmeklēs viņu darbnīcas, lai izvēlētos balvas ieguvēju, kā arī uzstāsies ar publisku lasījumu par Gasworks darbību 2. martā plkst. 18:00 kim?.

 



 

Šī gada rezidence reprezentē Latvijas kultūru, uzsākot Latvijas valsts simtgades starptautisko programmu Lielbritānijā.

Latvijas valsts simtgade ir nozīmīga iespēja plaši vēstīt par Latvijas devumu pasaulē, celt Latvijas valsts un uzņēmēju starptautisko konkurētspēju. Starptautiskā programma ārpus Latvijas būs visaptveroša, iekļaujot kultūras, ekonomisko un politisko dimensiju. Reprezentējot Latvijas mākslu Eiropā, tiek stiprināta Latvijas prezidentūras ES Padomē kultūras programmā īstenotā kim? starptautiskā darbība.

Ikgadējā "kim? Rezidences Balva" ļauj daudzsološam latviešu māksliniekam vai divu mākslinieku apvienībai piedalīties rezidences programmā vienā no kim? partnerorganizācijām. Pirmās balvas laureāte Darja Meļņikova 2015. gada vasarā pavadīja divus mēnešus KW Laikmetīgās mākslas institūtā Berlīnē, savukārt otrā – Ieva Epnere – 2016. gada rudenī, divu mēnešu garumā, izmantoja iespēju piedalīties ISCP Starptautiskā darbnīcu un kuratoru programmā Ņujorkā.
2018. gada uzvarētājs dosies uz rezidenču un jaunās mākslas programmu ArtPort, Telavivā.

"Rezidences Balva" aizsākta ar mērķi stiprināt Latvijas daudzsološo un reizē jau starptautisku pieredzi guvušo mākslinieku profesionālās prasmes, konkurētspēju un starptautisko sadarbību, sekmējot Latvijas mākslas atpazīstamību.
Kā atzīst iepriekšējo balvu ieguvējas, rezidence ir lielisks impulss jaunu ideju attīstīšanai, kā arī dod neatsveramu ieguldījumu nākotnes projektos, jo nodrošina kontaktus ar starptautiski spēcīgiem mākslas profesionāļiem.

2016. gada rudenī kim? Laikmetīgās mākslas centrs balvas pirmajai kārtai nominēja 8 māksliniekus, kas atbilst balvas kritērijiem: aktīvi piedalās izstādēs un tām paralēlajos pasākumos Latvijā un ārvalstīs; ir vecumā līdz 40 gadiem un pēdējo 7 gadu laikā ir piedalījušies vismaz vienā kim? veidotā projektā.Mākslinieku portfolio izskatīja un fināla nominantus atlasīja starptautiskā žūrija: Alessio Antoniolli un Roberts Lekijs (Gasworks izstāžu, darbnīcu un starptautisko rezidenču programmas vadītājs un Gasworks kurators), Ena Bārlova (Ņujorkas mākslas telpas Art in General direktore), Anna Kats (Kuratoriālā asistente, Ņujorkas Modernās mākslas muzejs MoMA, Ņujorka) un Kari Konte (Starptautiskās darbnīcu un kuratoru programmas (ISCP) Ņujorkā vadītāja).



Žūrija par nominantiem:


Ieva Kraule 
 


Anna Kats: "Ievas Kraules spējas vairāku saistītu tomēr atšķirīgu disciplīnu (keramikas, glezniecības, vizuālās komunikācijas) formālajā retorikā padara viņas mākslu grūti kategorizējamu pēc medija. Tomēr Kraules akadēmiskās dotības un vairāki diplomi šajos ar mākslu saistītajos priekšmetos ir gan pamanāmas, gan raitas: viņas materiālu palete atsaucas uz keramiku tomēr viņa nekad neuzņemas strādāt vienīgi ar mālu, viņas krāsu kombinācijas reizēm atsaucas uz modīgiem reklāmas attēliem, jo īpaši rozā un oranžu pasteļtoņu atkārtojumos, un izkliedētās, smalkās detaļas ķermeņa daļu atveidojumos parāda viņu kā ieinteresētu modernisma glezniecības un tēlniecības pētītāju. Iespējams, viņa galvenokārt tad darbojas kā brikolators — tāds kā attēlu procesors, kurš iepazīst, lai no jauna pārformulētu jau zināmo. Londona un Gasworks dotu nenovērtējamu ieguldījumu viņas dziļā, plašās zināšanās balstītā darbības veida attīstīšanā."

 

Maija Kurševa 
 


Alessio Antoniolli un Roberts Lekijs: “Būtiska vieta Maijas Kurševas mākslinieciskajā praksē ir pārdomām, novērojumiem un atmiņām. Izmantojot dažādus medijus – zīmējumus, instalācijas un video –, viņa nereti rekonstruē darbības, stāstus un atmiņas, parādot saikni starp šķietamu darbības trūkumu un radošo procesu un vienlaikus atzīstot, ka iespēja no jauna radīt vēsturisku linearitāti ir ierobežota. Ņemot vērā Gasworks rezidences atvērto noslēgumu un uz procesu orientētos mērķus, uzskatām, ka te Maijai būtu laiks, vieta un nepieciešamais atbalsts, kas ļautu pilnveidot darba metodes, jaunā konteksta un pazīšanos iedvesmotai.”
 

Krišs Salmanis
 


Kari Konte: “Kriša Salmaņa mākslinieciskās prakses centrā ir teju neredzamas darbības un skaņas, pēdas, ko atstājuši gan dabiski, gan cilvēku radīti spēki. Starp viņa asprātīgajiem un oriģinālajiem darbiem ir, piemēram, fotogrāfija, kas skūpstīta miljons reižu un pēc tam izstādīta ar labo pusi pret sienu, prom no skatītāja. Viņš arī projicējis uz fotopapīra filmu Blow-Up (1966), rezultātā iegūstot tikai melnu taisnstūri. Šie darbi parāda, ka liegi žesti var izjaukt mūsu iepriekšizveidotās idejas par lietām un attiecīgi arī par cilvēkiem un vietām. Salmanis daudz iegūtu no Gasworks atbalstošās struktūras un koncentrētā laika Londonā. Esmu pārliecināta, ka viņa rezidencei būtu produktīva ietekme un tā sniegtu jaunas idejas nākamajiem darbiem.”



Evita Vasiļjeva 
 


 

Ena Bārlova: “Materialitāte Vasiļjevas darbos pastāv teju tādā kā starpstāvoklī, liekot aizdomāties par formām, kas varētu vai nu tuvoties pabeigtībai, vai, gluži pretēji, atrasties sairšanas un sabrukšanas procesā – tas attiecināms, piemēram, uz viņas jaunākajiem darbiem, kuros izmantots betons un metāla armatūra, kas raisa asociācijas ar pamestu būvlaukumu. Vasiļjeva strādā ar ļoti atšķirīgiem elementiem – gan ar pavisam gludām detaļām (piemēram, pulētām hromētām caurulēm), gan ar raupjiem audumiem un citiem materiāliem, kas pārklāti ar putekļiem vai ģipsi. Laika vai vēstures izjūta šajos darbos kļūst neskaidra: konstrukcijas, kas izgatavotas no elektronikas detaļām, ģipša un auduma un tad ievietotas koka struktūrās, no vienas puses, šķiet teju kā arheoloģiskie izrakumi, no otras – Vasiļjevas idiosinkrātiskā materiālu izmantojuma dēļ tie šķiet ārpus laika esoši vai pat futūristiski. Viņas jaunākie darbi gan šajās individuālajās formās, gan lielākās instalācijās ir sasnieguši dažādu mediju robežas, tā atklājot spēku un ambīcijas, kas liecina, ka māksliniece daudz iegūtu no Londonas rezidences sniegtajām radošajām iespējām.”

 

Grafiskais dizains: Aleksandra Samuļenkova


kim?