Kuratori: J\u0101nis Taurens, Zane Onckule<\/p>\n
\n
Dal\u012bbnieki: Kaspars Gro\u0161evs, \u0122irts Korps, Ieva Kraule, Rolands Kronlaks, Darja Me\u013c\u0146ikova, Laura Prikule, M\u0101rti\u0146\u0161 Ratniks, Evita Vasi\u013cjeva un Roza Dornenbala (Rosa Doornenbal<\/em>), Armands Zel\u010ds<\/p>\n <\/p>\n Provinci\u0101lisms var piemist jebkurai metropolei \u2013 bet tas lai paliek t\u0101s pa\u0161as zi\u0146\u0101.<\/em><\/p>\n (\u0136emeri)<\/p>\n <\/p>\n Uzz\u012bm\u0113jiet \u0113ku un iedom\u0101jieties, ko t\u0101 noz\u012bm\u0113 \u2013 kaut ko past\u0101v\u012bgu un stabilu k\u0101 pretstatu pils\u0113tas materi\u0101laj\u0101m un nemateri\u0101laj\u0101m pl\u016bsm\u0101m? Uzz\u012bm\u0113jiet vilcienu \u2013 vai tas var\u0113tu simboliz\u0113t laika un progresa linearit\u0101ti? Uzz\u012bm\u0113jiet grimsto\u0161u ku\u0123i \u2013 vai to ir iesp\u0113jams izmantot, lai att\u0113lotu ideju sabrukumu?<\/p>\n <\/p>\n Izst\u0101de \u201eAspena\u2013\u0136emeri\u201d (Aspen<\/em>\u2013Kemmern<\/em>) novelk sal\u012bdzino\u0161u paral\u0113li starp Amerikas Aspenu un biju\u0161o Latvijas piej\u016bras k\u016brortpils\u0113tu \u0136emeriem (Kemmern<\/em>), aicinot m\u0101ksliniekus, m\u016bzi\u0137us, teor\u0113ti\u0137us un skat\u012bt\u0101jus da\u017e\u0101diem to las\u012bjumiem. Paturot pr\u0101t\u0101 1960.\u20131970.gadu amerik\u0101\u0146u konceptu\u0101lismu, izst\u0101de b\u016bv\u0113ta k\u0101 vaic\u0101jo\u0161s pienesums pa\u0161m\u0101ju KOLA (Konceptu\u0101lisms Latvij\u0101) versijai.<\/p>\n<\/span>Idejai par Aspenu k\u0101 atskaites, refleksijas s\u0101kumpunktu ir sava, s\u012bku nejau\u0161\u012bbu, v\u0113sture. Ta\u010du, ja tagad pal\u016bkojas uz \u0161o izdevumu, \u012bpa\u0161i 5.+6. multimediju izdevuma Aspen<\/em> numuru, ko var saukt ar\u012b par konceptu\u0101l\u0101s m\u0101kslas izst\u0101di, \u2013 kas ir tas svar\u012bg\u0101kais? Vair\u0101k nek\u0101 pusgadsimtu p\u0113c konceptu\u0101lisma ra\u0161an\u0101s, kad popul\u0101ra k\u013cuvusi t\u0101 v\u0113stures p\u0101rrakst\u012b\u0161ana un noteiktu m\u012btu un priek\u0161statu atmasko\u0161ana, konceptu\u0101lisma ietekmi var skat\u012bt ne tikai k\u0101 jaunas m\u0101kslas formas \u2013 instal\u0101cijas \u2013 pastum\u0161anu uz priek\u0161u, uzb\u012bd\u012b\u0161anu m\u0101kslas te\u0101tra avansc\u0113n\u0101, bet ar\u012b k\u0101 institucion\u0101l\u0101s kritikas diskursa nogabala ievie\u0161anu, ko t\u0101l\u0101k un joproj\u0101m sekm\u012bgi uztur pa\u0161as m\u0101kslas instit\u016bcijas.<\/p>\n<\/span>\u201eAspena\u2013\u0136emeri\u201d ir m\u0113\u0123in\u0101jums sniegt iesp\u0113ju t\u0101s dal\u012bbniekiem realiz\u0113t v\u0113sturisku refleksiju, par atskaites punktu pie\u0146emot multimediju izdevumu Aspen<\/em> un kontekstualiz\u0113jot to Latvijas situ\u0101cij\u0101 \u0161odien. Tam b\u016btu j\u0101savienojas ar refleksiju par m\u0101kslas valodas soci\u0101lajiem, politiskajiem, \u0113tiskajiem, ekonomiskajiem u.c. aspektiem. Turkl\u0101t refleksija par 40\u201350 gadus att\u0101lu m\u0101kslas pag\u0101tni var tikt uzskat\u012bta par m\u0113\u0123in\u0101jumu dom\u0101t tikpat t\u0101las n\u0101kotnes virzien\u0101, jo,izdarot vienlaic\u012bgu \u0161\u0137\u0113lumu jebkur\u0101 laikmet\u0101, t\u0101 da\u017e\u0101d\u0101s vietas uzr\u0101d\u012btu visai at\u0161\u0137ir\u012bgus sl\u0101\u0146us.\u00a0 Protams, \u0161\u012bs domas utopiskumu vai riskantumu var m\u012bkstin\u0101t, p\u0101rv\u0113r\u0161ot to vien nedaudz p\u0101rsp\u012bl\u0113t\u0101 metafor\u0101\u2026<\/p>\n<\/span>Piem\u0113rs no Baltijas j\u016bras re\u0123iona: Latvij\u0101 arhitekts Ei\u017eens Laube realiz\u0113 savu liel\u0101ko projektu \u2013 \u0136emeru sanatoriju neoeklektisma jeb neoklasicisma stil\u0101 (1933\u20131935), bet Somij\u0101 da\u017eus gadus iepriek\u0161 ir uzcelta Alvara \u0100to (Alvar Aalto<\/em>) projekt\u0113ta sanatorija Paimio (Paimio<\/em>, \u0113ka pabeigta 1932. gad\u0101), kas ir viens no modernisma arhitekt\u016bras izciliem paraugiem. Laubes \u0113ka tikusi sal\u012bdzin\u0101ta ar oke\u0101na laineri, un var teikt, ka t\u0101 iez\u012bm\u0113 aizejo\u0161\u0101 laikmeta stilistisko recid\u012bvu, kas nogrimst aizmirst\u012bb\u0101 l\u012bdz\u012bgi Tit\u0101nikam. Tom\u0113r p\u0113c gadiem tr\u012bsdesmit pieciem amerik\u0101\u0146u arhitekts, teor\u0113ti\u0137is un dizainers Stenlijs Taigermens (Stanlay Tigerman<\/em>) veidos fotokol\u0101\u017eu \u201cTit\u0101niks\u201d (1978), kur\u0101 k\u0101 grimsto\u0161u ku\u0123i att\u0113los citu modernisma ikonu \u2013 M\u012bsa van der Roes (Ludwig Mies van der Rohe<\/em>) Ilionisas Tehnolo\u0123iju instit\u016bta Arhitekt\u016bras fakult\u0101tes \u0113ku (Crown Hall, IIT, Chicago<\/em>, 1952\u20131956).<\/p>\n<\/span>Un t\u0101, izst\u0101des dal\u012bbnieki, atzinu\u0161i neizb\u0113gamu 60. gadu tematisku kl\u0101tb\u016btni projekt\u0101, k\u0101 ar\u012b to transform\u0101ciju, t\u0101l\u0101k risina savus m\u0101kslinieciskos (izp\u0113tes) uzdevumus, kas \u012bstenoju\u0161ies da\u017e\u0101du mediju m\u0101kslas darbos un procesu\u0101l\u0101s noris\u0113s, kuru noteiktie izteiksmes veidi \u2013 vienalga verb\u0101li, skaniski vai vizu\u0101li priek\u0161metiski \u2013 skat\u012bt\u0101jam, lai tos saprastu, pieprasa da\u017e\u0101dus \u0101rpusvalodiskus momentus vai darb\u012bbas.<\/p>\n<\/span>\u0160eit koncepcija ir karkass, kas pats tiek konstru\u0113ts un \u201ere-\u201d,un \u201ede-konstru\u0113ts\u201dnotikuma tap\u0161anas gait\u0101 un izst\u0101de, ko v\u0113rojam, ir p\u0113t\u012bjums par to, k\u0101 skaidri neapzin\u0101ts un nereflekt\u0113ts princips (ar to saist\u012btas ietekmes, kuras ar zin\u0101mu laika nob\u012bdi m\u0113\u0123in\u0101ts iecelt saul\u012bt\u0113) darbojas \u0161odienas noteiktas paaudzes un dom\u0101\u0161anas veida Latvijas m\u0101ksliniekos.<\/p>\n<\/span>\u201eAspena\u2013\u0136emeri\u201d kolekt\u012bva metodolo\u0123isk\u0101 attieksme ir ironija, kas k\u0101 viegla sp\u0113le, sap\u0101rota ar nopietn\u012bbu, t\u0101l\u0101k pati reflekt\u0113 savus nosac\u012bjumus, jo m\u016bsdien\u0101s nopietn\u012bba bez ironijas, pa\u0161refleksijas vairs nav iesp\u0113jama, t\u0101pat k\u0101 nav iesp\u0113jama \u201enopietna\u201d m\u0101ksla, nedom\u0101jot par t\u0101s iesp\u0113jam\u012bbas nosac\u012bjumiem.<\/p>\n <\/p>\n Aspena ir sl\u0113po\u0161anas k\u016brorts Zieme\u013camerik\u0101, Kolor\u0101do \u0161tat\u0101 (tematiski un z\u012bm\u012bgi, ka v\u0101rds aspen<\/em> ang\u013cu valod\u0101 noz\u012bm\u0113 \u201eapse\u201d), kur\u0101 biju\u0161ajai modes \u017eurn\u0101la Women’s Wear Daily<\/em> izdev\u0113jai Filisai D\u017eonsonei ien\u0101ca pr\u0101t\u0101 ideja par m\u0101kslas multimediju izdevuma Aspen<\/em> \u2013 t\u0101 dizainu veidotu m\u0101kslinieki un tas atk\u0101ptos no ierobe\u017eojo\u0161a iesiet\u0101 izdevuma form\u0101ta. 1965. gada ziem\u0101 izn\u0101ca pirmais numurs, bet apvienotais 5.+6. numurs \u2013 1967. gad\u0101.<\/p>\n <\/span>Aspen 5+6 <\/em>izv\u0113l\u0113ts par m\u0101ksliniecisk\u0101s refleksijas objektu, kur\u0101 k\u0101 vien\u0101 multimediju izdevuma pilien\u0101 kondens\u0113jies vesels m\u0101kslas virziens. Periods, kad izn\u0101k Aspen <\/em>(1965\u20131971) ir ar\u012b tas, kad varam run\u0101t par pop\u0101rtu, minim\u0101lismu, konceptu\u0101lismu, hepeningiem, performanc\u0113m un bodi\u0101rtu, k\u0101 ar\u012b zemesm\u0101kslu bez t\u0101diem pried\u0113k\u013ciem k\u0101 \u201epost-\u201d vai \u201eneo-\u201d. \u0160ie virzieni\/kust\u012bbas\/tendences ir atst\u0101ju\u0161i ietekmi uz turpm\u0101ko m\u0101kslas att\u012bst\u012bbas gaitu un veido to \u201epapla\u0161in\u0101to lauku\u201d, bez kura nav iedom\u0101jama (saprotama un uztverama) \u0161odienas m\u0101ksla.<\/p>\n<\/span>M\u0101kslinieka Braiena O\u2019Dohertija veidotais Aspen 5+6<\/em> (1967) visvair\u0101k ir iev\u0113rojams ar to, ka pulc\u0113ja kop\u0101 daudzus 60. gadu m\u0101kslas skatuves mil\u017eus, k\u0101 ar\u012b ievietoja vi\u0146us sare\u017e\u0123\u012bt\u0101 un rado\u0161\u0101 sadarb\u012bbas t\u012bklojum\u0101 ar 20. gadsimta ietekm\u012bg\u0101kajiem rakstniekiem un komponistiem. Autoru, kuri piedal\u012bju\u0161ies Aspen 5+6<\/em>\u00a0tap\u0161an\u0101, vid\u016b ir ar\u012b Marsels Di\u0161\u0101ns, Semjuels Bekets, D\u017eons Keid\u017es, Roberts Rau\u0161enbergs, Hanss Rihters, Sols Levits, Mels Bohners, Naums Gabo, Laslo Mohojs-Na\u0123s, Dens Greiems, D\u017eord\u017es K\u016bblers, Roberts Moriss, Viljams Berouzs, Rol\u0101ns Barts, Suzena Sont\u0101ga, Al\u0113ns Robs-Grij\u0113, Mortons Feldmens, Mi\u0161els Buto, Tonijs Smits un M\u0113rss Kaningems.<\/p>\n <\/p>\n \u0136emeri<\/p>\n <\/p>\n T\u0101 ir sanatoriju un k\u016brortu vieta Baltijas j\u016bras krast\u0101, \u0136emeros. Arhitekta Ei\u017eena Laubes neoklasicisma stil\u0101 b\u016bv\u0113to \u0136emeru sanatoriju var saukt par simbolu Latvijas 30. gadu situ\u0101cijas laikmet\u012bgumam un at\u0161\u0137ir\u012bbai no citiem punktiem, viet\u0101m, situ\u0101cij\u0101m, ko varam br\u012bvi izraudz\u012bties pasaules kart\u0113. Nedienas ar arhitekt\u016bras pieminek\u013ca tagad\u0113jo likteni \u013cauj tam kalpot ar\u012b par m\u016bsdienu situ\u0101cijas simbolu.<\/p>\n <\/p>\n Izst\u0101di papildin\u0101s \u017eurn\u0101la Aspen<\/em> 5+6 (1967) izdevuma ori\u0123in\u0101la izst\u0101d\u012b\u0161ana Latvijas Nacion\u0101laj\u0101 bibliot\u0113k\u0101, pavado\u0161o las\u012bjumu cikls un filmu programma. Izst\u0101des ietvaros izdots izst\u0101des \u201eAspena\u2013\u0136emeri\u201d z\u012bns, paral\u0113li izdevniec\u012bb\u0101 \u201eNeputns\u201d izdots J\u0101\u0146a Taurena \u201eKonceput\u0101lisms Latvij\u0101 \/ Dom\u0101\u0161anas priek\u0161nosac\u012bjumi\u201d.<\/p>\n <\/p>\n Paldies: Oj\u0101ram P\u0113tersonam un Janam van der Donkam (Jan van der Donk)<\/i> <\/em><\/p>\n<\/div>","protected":false},"excerpt":{"rendered":" Kuratori: J\u0101nis Taurens, Zane Onckule Dal\u012bbnieki: Kaspars Gro\u0161evs, \u0122irts Korps, Ieva Kraule, Rolands Kronlaks, Darja Me\u013c\u0146ikova, Laura Prikule, M\u0101rti\u0146\u0161 Ratniks, Evita Vasi\u013cjeva un Roza Dornenbala (Rosa Doornenbal), Armands Zel\u010ds Provinci\u0101lisms var piemist jebkurai metropolei \u2013 bet tas lai paliek t\u0101s pa\u0161as zi\u0146\u0101. (\u0136emeri) Uzz\u012bm\u0113jiet \u0113ku un iedom\u0101jieties, ko t\u0101 noz\u012bm\u0113 \u2013 kaut ko […]<\/p>\n","protected":false},"author":2,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"inline_featured_image":false,"footnotes":""},"categories":[9,4,26],"tags":[],"class_list":["post-2112","post","type-post","status-publish","format-standard","hentry","category-2014-exhibitions","category-kim-exhibitions","category-past-exhibitions"],"acf":[],"yoast_head":"\n