Izst\u0101des kuratore: Ieva Kulakova<\/p>\n
<\/p>\n
16. decembr\u012b Kim? laikmet\u012bg\u0101s m\u0101kslas centr\u0101 tika atkl\u0101ta m\u0101kslinieka Normunda Br\u016bvera person\u0101lizst\u0101de \u201cSlavenais \u010cilijs Vilijs R\u012bg\u0101\u201d. Izst\u0101d\u0113 iek\u013caut\u0101s gleznas un kol\u0101\u017eas tapu\u0161as laik\u0101 no 2002. gada un Latvij\u0101 bija apskat\u0101mas pirmo reizi. Izst\u0101de notika l\u012bdz 29. janv\u0101rim.<\/p>\n
<\/p>\n
Rakstnieks Edmunds Fr\u012bdvalds miniat\u016br\u0101 par Slaven\u0101 \u010cilija Vilija dzim\u0161anu raksta: \u201cNevar\u0113tu teikt, ka \u010cilijs Vilijs pasaul\u0113 n\u0101ca negaid\u012bti. Varb\u016bt to negaid\u012bja pasaule, pat vi\u0146a vec\u0101ki nenojauta, toties \u0161o br\u012bdi gaid\u012bja pats \u010cilijs Vilijs, kur\u0161 dega nepaciet\u012bb\u0101 rot\u0101t \u017eurn\u0101lu v\u0101kus un apsveikumu karti\u0146as. Vi\u0146\u0161 jau tobr\u012bd apzin\u0101j\u0101s, ka nav t\u0101ds k\u0101 visi citi.\u201d<\/p>\n
<\/p>\n
Slavenais \u010cilijs Vilijs Normunda Br\u016bvera dai\u013crad\u0113 ien\u0101ca 2002. gada apr\u012bl\u012b, kad vi\u0146\u0161 mita m\u0101kslinieku kom\u016bnas \u0113k\u0101 D\u017e\u0113rsisitij\u0101, Amerik\u0101. Tur vi\u0146\u0161 atrada kartona gabalu ar dzejoli par \u201c\u010ciliju Viliju, kur\u0161 \u201c\u010dilojot\u201d apk\u0101rt\u201d, aiznesa uz savu studiju, un n\u0101kamaj\u0101 dien\u0101 d\u012bvains un komisks t\u0113ls \u2013 Slavenais \u010cilijs Vilijs \u2013 bija piedzimis. \u201cAr \u0161o dzirksteli es aiz\u0161\u0137\u012blu uguni. \u010cilijs Vilijs k\u013cuva par visas cilv\u0113ces atspulgu. \u0160\u012b d\u012bvain\u0101 rakstura iesaist\u012b\u0161ana glezn\u0101s \u013c\u0101va man patiesi r\u0101d\u012bt dz\u012bvi, t\u0101s noz\u012bmi un m\u016bsu vajadz\u012bbas,\u201d \u2013 par savu darbu varoni st\u0101sta m\u0101kslinieks.<\/p>\n
<\/p>\n
P\u0113c aizce\u013co\u0161anas uz Ameriku un l\u012bdz ar Slaveno \u010ciliju Viliju, Br\u016bvera glezn\u0101s ir main\u012bjusies gan strukt\u016bra, gan kompoz\u012bcija un m\u0101kslinieciskie izteiksmes l\u012bdzek\u013ci, k\u0101dus tos atminamies autora 90. gadu nogales darbos, saglab\u0101jot vien glezniecisko meistar\u012bbu un darbiem rakstur\u012bgo lielo izm\u0113ru. \u012apa\u0161i izst\u0101dei R\u012bg\u0101 gan ir rad\u012bta ar\u012b virkne maz\u0101ka izm\u0113ra gleznu.<\/p>\n
<\/p>\n
Amerikas kult\u016br\u0101 \u010cilijs Vilijs ir pla\u0161i paz\u012bstams t\u0113ls \u2013 anim\u0101cijas filmu varonis \u2013 A\u013cask\u0101 dz\u012bvojo\u0161s naivs un labsird\u012bgs pingv\u012bns, ko 1953. gad\u0101 Valtera Lanca studijai rad\u012bjis m\u0101kslinieks Pols Smits (Paul Smith, 1906 \u2013 1980). Period\u0101 l\u012bdz 70. gadu s\u0101kumam \u0161is person\u0101\u017es itin bie\u017ei izpeln\u012bjies ar\u012b valsts popul\u0101r\u0101k\u0101 anim\u0101cijas varo\u0146a titulu. Turkl\u0101t viens no anim\u0101cijas t\u0113la ra\u0161an\u0101s prototipiem un iedvesmas avotiem ir amerik\u0101\u0146u kinoaktieris \u010cils Vils (Chill Wills, 1902 \u2013 1978). Normunda Br\u016bvera glezn\u0101s \u010cilijs Vilijs piedz\u012bvo transform\u0101ciju un k\u013c\u016bst par noteiktu 20. un 21. gadsimta mijas arhetipu iemiesot\u0101ju. Vi\u0146\u0161 nodarbojas ar visu, ko ikkatrs norm\u0101ls cilv\u0113ks \u2013 \u0113d, dzer, m\u012bl, reiz\u0113m satiekas ar slaveniem \u013caud\u012bm, kopum\u0101 uzr\u0101dot savu, mums paral\u0113li eksist\u0113jo\u0161u, pasauli. T\u0101 lieliski ilustr\u0113 m\u016bsu laikmeta sadrumstaloto uztveri, kur m\u016bsu acu skatiens \u0161aud\u0101s te pa labi, te pa kreisi, cen\u0161oties izsekot it visam, kas m\u016bs kairina.<\/p>\n
<\/p>\n
Br\u016bvera darbos atrodam daudz paral\u0113\u013cu ar re\u0101lo dz\u012bvi. To vid\u016b izsekojami gan autora dz\u012bves personiski notikumi, gan soci\u0101lpolitiskas aktualit\u0101tes, gan atsauces uz citu m\u0101kslinieku dai\u013cradi un kult\u016bras notikumiem. Viens no spilgt\u0101kajiem piem\u0113riem tam ir glezna \u201cP\u0101vests Slavenais \u010cilijs Vilijs Inocentijs XIII\u201d (2004), kas rosina atcer\u0113ties gan Velaskesa, Tici\u0101na un Rafa\u0113la gleznotos p\u0101vestu portretus, gan vienu no slaven\u0101kajiem 20. gadsimta meistardarbiem \u2013 Frensisa B\u0113kona \u201cStudija p\u0113c Velaskesa P\u0101vesta Inocentija X portreta\u201d (1953).<\/p>\n
<\/p>\n
Br\u016bvera darbos ir visai daudz ne\u017e\u0113l\u012bbas, ko tikai virspus\u0113ji m\u012bkstina kr\u0101su spo\u017eums un galven\u0101 varo\u0146a komiskais t\u0113ls. Tie ir k\u0101 kr\u0101sainas b\u0113rnu multfilmas, kur\u0101s paties\u012bb\u0101 notiek neiedom\u0101jami ne\u017e\u0113l\u012bgas lietas. Tas nep\u0101rprotami vedina atsaukties uz fran\u010du 20. gadsimta s\u0101kuma dzejnieka, dramaturga un re\u017eisora Anton\u0113na Arto (Antonin Artaud, 1896 \u2013 1948) \u201cne\u017e\u0113l\u012bbas te\u0101tri\u201d, kas, vi\u0146apr\u0101t, nepiecie\u0161ams, lai atmodin\u0101tu skat\u012bt\u0101jus un nojauktu robe\u017eu starp \u201ccilv\u0113ku sev\u201d un \u201ccilv\u0113ku citiem\u201d.<\/p>\n
<\/p>\n
Br\u016bvera izmantoto re\u017eisora pieeju st\u0101stu veido\u0161an\u0101 papildina darbu uzb\u016bv\u0113 izmantotie m\u0101kslinieciskie izteiksmes l\u012bdzek\u013ci un pa\u0146\u0113mieni. Kaisl\u012bbu gleznas si\u017eet\u0101 bie\u017ei pavada iek\u0161\u0113js spriegums, kur\u0101 da\u017e\u0101du veidu materi\u0101li iestarpin\u0101jumi kalpo darba virsmas uzirdin\u0101\u0161anai, rada papildus telpisku dimensiju un da\u017ek\u0101rt pied\u0101v\u0101 v\u0113l citu \u2013 pa\u0161v\u0113rt\u012bgu inform\u0101ciju. L\u016bkojoties uz viet\u0101m \u012bpa\u0161i sare\u017e\u0123\u012bto darbu tehnisko risin\u0101jumu, b\u016btiski p\u0101rsteidzo\u0161a ir skat\u012bt\u0101jam pied\u0101v\u0101t\u0101 vieglumu saj\u016bta. \u0160eit blakus sadz\u012bvo at\u0161\u0137ir\u012bgas izteiksmes formas \u2013 no re\u0101lisma l\u012bdz \u201cart brut\u201d stilistikai. Daudzsl\u0101\u0146ain\u0101kie darbi ir pild\u012bti ar uzskricel\u0113tiem tekstiem, aplik\u0101ciju skramb\u0101m un karikat\u016brai l\u012bdz\u012bgiem z\u012bm\u0113jumiem, kas kop\u0101 ar spontanit\u0101ti veido kompleksu k\u0101rtojumu. Tas liel\u0101 m\u0113r\u0101 nosaka ar\u012b Br\u016bvera darbu atv\u0113rt\u012bbu interpret\u0101cij\u0101m, kas, papildus \u201cmeta-narat\u012bvam\u201d (st\u0101stu st\u0101stam), at\u0146em jebk\u0101du biju\u0161o notikumu saist\u012bbu ar darbiem. Tie\u0161i t\u0101p\u0113c, lai skat\u012bt\u0101ju piln\u012bb\u0101 novestu no ce\u013ca un dotu tam iesp\u0113ju pa\u0161am veidot savu versiju par Slaven\u0101 \u010cilija Vilija dz\u012bvi, izst\u0101des kuratore Ieva Kulakova, papildus 41 R\u012bg\u0101 ekspon\u0113tajam darbam, rad\u012bt savus st\u0101stus pieaicin\u0101jusi rakstnieku Edmundu Fr\u012bdvaldu.<\/p>\n
<\/p>\n
Normunda Br\u016bvera izst\u0101dei ir izdots katalogs, kas public\u0113ts 50 eksempl\u0101ru tir\u0101\u017e\u0101 un pla\u0161\u0101k b\u016bs pieejams elektronisk\u0101 versij\u0101. Iespieduma noform\u0113jumu ir veidojis m\u0101kslinieks Ernests K\u013cavi\u0146\u0161, un taj\u0101 ir iek\u013cauti Anton\u0113na Arto, Normunda Br\u016bvera, Edmunda Fr\u012bdvalda un Ievas Kulakovas teksti.<\/p>\n
<\/p>\n
Normunds Br\u016bveris ir dzimis 1971. gad\u0101, Aizput\u0113. Vi\u0146\u0161 ir beidzis Liep\u0101jas Lieti\u0161\u0137\u0101s M\u0101kslas vidusskolu un Latvijas M\u0101kslas Akad\u0113mijas Glezniec\u012bbas noda\u013cu \u2013 Kaspara Zari\u0146a un Alekseja Naumova Monument\u0101l\u0101s glezniec\u012bbas meistardarbn\u012bcu. 2000. gada beig\u0101s Br\u016bveris parc\u0113l\u0101s uz dz\u012bvi ASV, un \u0161obr\u012bd dz\u012bvo D\u017e\u0113rsisitij\u0101, \u0145\u016bd\u017eersij\u0101. 2002. gada pavasar\u012b vi\u0146\u0161 nejau\u0161i rada savu glezniec\u012bbas t\u0113lu Slaveno \u010ciliju Viliju, kuru kop\u0161 t\u0101 laika iek\u013cauj da\u017e\u0101da form\u0101ta glezn\u0101s, raisot gan smieklus, gan asaras. Normunds Br\u016bveris galvenok\u0101rt str\u0101d\u0101 e\u013c\u013cas un akrila tehnik\u0101s uz audekla, finiera, d\u0113\u013cu virsm\u0101m un pap\u012bra. Darbi ir tiku\u0161i darin\u0101ti ar\u012b akmen\u012b, smilt\u012bs un uz m\u0101ju sien\u0101m.<\/p>\n
<\/p>\n
Paldies: Valsts Kult\u016brkapit\u0101la fondam, Antalis AS, Totaldob\u017ee M\u0101kslas centram, \u017eurn\u0101lam Studija, Radio Naba, \u201cValmiermui\u017eas alus\u201d, restor\u0101nam Kitchen, Edmundam Fr\u012bdvaldam, Egijai Inzulei, Astrai Skrab\u0101nei, D\u017eili\u0101nai Krosonai un Ilzei Kalni\u0146ai.","protected":false},"excerpt":{"rendered":"
Izst\u0101des kuratore: Ieva Kulakova 16. decembr\u012b Kim? laikmet\u012bg\u0101s m\u0101kslas centr\u0101 tika atkl\u0101ta m\u0101kslinieka Normunda Br\u016bvera person\u0101lizst\u0101de \u201cSlavenais \u010cilijs Vilijs R\u012bg\u0101\u201d. Izst\u0101d\u0113 iek\u013caut\u0101s gleznas un kol\u0101\u017eas tapu\u0161as laik\u0101 no 2002. gada un Latvij\u0101 bija apskat\u0101mas pirmo reizi. Izst\u0101de notika l\u012bdz 29. janv\u0101rim. Rakstnieks Edmunds Fr\u012bdvalds miniat\u016br\u0101 par Slaven\u0101 \u010cilija Vilija dzim\u0161anu raksta: \u201cNevar\u0113tu teikt, […]<\/p>\n","protected":false},"author":2,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"inline_featured_image":false,"footnotes":""},"categories":[30,29,4,26],"tags":[],"class_list":["post-3598","post","type-post","status-publish","format-standard","hentry","category-30","category-29","category-kim-exhibitions","category-past-exhibitions"],"acf":[],"yoast_head":"\n