<\/p>\n
Darbs pie izst\u0101des s\u0101k\u0101s ar atsevi\u0161\u0137u, nosl\u0113pumainu st\u0101stu izp\u0113ti, kas sav\u0101 starp\u0101 \u0161\u0137ietami nebja saist\u012bti, ta\u010du projekta nosl\u0113gum\u0101 tie sav\u0101 starp\u0101 savij\u0101s nebeidzam\u0101 pl\u016bsm\u0101, \u013caujot vilkt paral\u0113les ar fran\u010du 20. gadsimta otr\u0101s puses filozofu \u017dila Del\u0113za (Gilles Delauze) un F\u0113liksa Gvatari (F\u00e9lix Guattari) rizomas konceptu, kas tika pielietots t.s. nomadu teorijas att\u012bst\u012b\u0161an\u0101. Patapin\u0101ts no bilo\u0123ijas, kur\u0101 rizoma apz\u012bm\u0113 pazemes sak\u0146u sist\u0113mas veidu \u2013 taj\u0101, at\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no, piem\u0113ram, koku uzb\u016bves, nav izteikta s\u0101kuma vai beigu punkta un ener\u0123ija tiek sadal\u012bta starp \u0161iem sist\u0113mas da\u017e\u0101dajiem lielumiem, kuri aug no da\u017e\u0101diem s\u0101kumpunktiem.<\/p>\n
Viena izst\u0101des da\u013ca ir veidota, balstoties m\u012btos, un tiek pretstat\u012bta otrai, kas izriet no zin\u0101tniskiem atkl\u0101jumiem.<\/p>\n
<\/p>\n
Izst\u0101di ievad\u012bja m\u012bts par Tat\u0101rijas j\u0113raugu. Tas v\u0113sta, ka j\u0113raugs veidoj\u0101s uz zemes, piesaist\u012bts pie t\u0101s ar nabassaiti un nesp\u0113j\u012bgs patst\u0101v\u012bgi izkust\u0113ties no vietas. J\u0113raugs baroj\u0101s no apk\u0101rt augo\u0161\u0101s z\u0101les un, kad t\u0101 bija ap\u0113sta, mira bad\u0101. Viens no m\u012bta skaidrojumiem pie\u013cauj, ka \u0161is t\u0113ls ir sajaukts ar su\u0146u veidolu atg\u0101dino\u0161iem papar\u017eu saaugumiem, kas ir sastopami \u0136\u012bn\u0101. Kad eiropie\u0161u p\u0113tnieki Tat\u0101rijas j\u0113rauga mekl\u0113jumos non\u0101ca Indij\u0101, vi\u0146i atrada tikai kalt\u0113tus eksempl\u0101rus, kuri tad ar\u012b tika p\u0101rvesti uz Eiropu. \u0160\u012b fabula strauji apr\u0101v\u0101s, kad 16. gadsimta beig\u0101s izcilais \u0101rsts un kolekcion\u0101rs sers Hanss Sloens (Hans Sloane) atmaskoja Tat\u0101rijas j\u0113raugu k\u0101 viltojumu – dz\u012bvnieka k\u0101jas bija veidotas no papar\u017eu stubl\u0101jiem un \u0161\u0137ietam\u0101 vilna no Cibotium barometz papar\u017eu rizomas.<\/p>\n
Citi m\u012bti, kas tika izmantoti Idas Petersones izst\u0101d\u0113, ir atsauces uz Myrmecoleon jeb rad\u012bjumu, kas ir pa pusei lauva, pa pusei skudra, un bie\u017ei tiek interpret\u0113ts k\u0101 alegorija par nedro\u0161\u012bbas saj\u016btu nezin\u0101m\u0101 priek\u0161\u0101; Squonk jeb rad\u012bjums, kas vienm\u0113r ir b\u0113d\u012bgs, jo ir \u013coti negl\u012bts; Dz\u012bv\u0113 to redz\u0113ju\u0161i esot tikai da\u017ei. Ir zin\u0101ms st\u0101sts par mednieku, kur\u0161 reiz to no\u0137\u0113ris, bet atce\u013c\u0101 no med\u012bb\u0101m esot p\u0113k\u0161\u0146i sajutis, ka soma k\u013cuvusi viegl\u0101ka, ieskat\u012bjies taj\u0101 un sapratis, ka rad\u012bba ir izgaisusi, atst\u0101jot aiz sevis tikai asaras. Tre\u0161ais m\u012btiskais t\u0113ls ir Zaratan, par kuru st\u0101sti gan at\u0161\u0137iras, ta\u010du pamat\u0101 tie visi v\u0113sta par j\u016brniekiem, kuri atkl\u0101j nepaz\u012bstamu salu; kad komanda izk\u0101pj krast\u0101 un iededz uguni, sala p\u0113k\u0161\u0146i nogrimst j\u016br\u0101. St\u0101sti v\u0113sta, ka \u0161\u012bs salas paties\u012bb\u0101 ir milz\u012bgas zivis, bru\u0146urupu\u010di vai gigantiski va\u013ci.<\/p>\n
<\/p>\n
Paral\u0113li m\u012btiem, ekspoz\u012bcijas zin\u0101tnisko da\u013cu raksturoja pedago\u0123iska pieeja, doktr\u012bnas, atlase un klasifik\u0101cija. Lai to sasniegtu, daba ir j\u0101pieradina un efekt\u012bvi j\u0101pielieto, p\u0101rvietojot un fiks\u0113jot miniat\u016br\u0101s t\u0101s iek\u0101rtojumu. Foto s\u0113rija “Le Jardin Alpin\u201d (Alpu d\u0101rzs) iepaz\u012bstina ar Alpu augiem Par\u012bzes bot\u0101niskajos d\u0101rzos, kur tie no to dab\u012bg\u0101s vides ir p\u0101rcelti uz cilv\u0113ku rad\u012bt\u0101m, maz\u0101m pasaul\u0113m un, lai gan tie jaunaj\u0101 vid\u0113 izdz\u012bvo, iesp\u0113jams, ka vi\u0146i ilgojas atgriezties m\u0101j\u0101s. Foto s\u0113rij\u0101 “Crystal Palace\u201d (Krist\u0101la pils) da\u017e\u0101du laikmetu dinozauri tiek att\u0113loti viens otram blakus t\u0101, it k\u0101 b\u016btu biju\u0161i laikabiedri. 1854. gad\u0101 rad\u012btais Dinozauru parks (Dinosaur Park) bija pirm\u0101 \u0161\u0101da rakstura vieta, kuras m\u0113r\u0137is bija izgl\u012btot cilv\u0113kus par to, k\u0101 dinozauri reiz ir izskat\u012bju\u0161ies. T\u0101 bija ambicioza iecere, un tika ieguld\u012bts liels darbs, lai to izstr\u0101d\u0101tu p\u0113c iesp\u0113jas prec\u012bz\u0101ku, ta\u010du, ne\u0146emot v\u0113r\u0101 ieguld\u012bt\u0101s p\u016bles, dinozauru atveidojumi dr\u012bz vien izr\u0101d\u012bj\u0101s novecoju\u0161i, jo nep\u0101rtraukti tika atkl\u0101tas aizvien jaunas skeletu paliekas.<\/p>\n
<\/p>\n
Izst\u0101d\u0113 bija sastopami gan neparasti un maz\u0101k zin\u0101mi m\u012bti, gan klasiski m\u012bti, piem\u0113ram, par Atlant\u012bdu un cit\u0101m apsl\u0113ptaj\u0101m parad\u012bz\u0113m. Tiek skarts ne tikai romantiskais aspekts un cilv\u0113ku v\u0113lme atgriezties pie dabas, bet ar\u012b jaut\u0101jums par to, no k\u0101 \u0161\u012b daba sast\u0101v, ja tiek pied\u0101v\u0101tas \u0161\u0101das, gr\u016bti iedom\u0101jamas t\u0113lainas novirzes un pretrunas. Z\u012bm\u0113jumu s\u0113rij\u0101 “Island Gigantism\u201d (Gigantisma sala) ir att\u0113loti dz\u012bvnieki, kas izm\u0113ra zi\u0146\u0101 ir k\u013cuvu\u0161i daudz liel\u0101ki par saviem cietzemes radiniekiem. Pret\u0113jo savuk\u0101rt var nov\u0113rot ierobe\u017eot\u0101s vid\u0113s, proti – tur noteiktu sugu izm\u0113rs sar\u016bk. Viens piem\u0113rs ir pundurzilonis, kura augstums reti p\u0101rsniedz vienu metru un kura galvaskauss esot bijis tikai divas reizes liel\u0101ks nek\u0101 cilv\u0113kam un ar vienu ov\u0101lu acs dobumu, kur\u0101 atrad\u0101s abas acis. Vair\u0101ki \u0161\u012b dz\u012bvnieka mirst\u012bgo atlieku atkl\u0101jumi ir notiku\u0161i apvid\u016b, kas reiz ietilpis Sen\u0101s Grie\u0137ijas teritorij\u0101, un t\u0101d\u0113\u013c zin\u0101tnieki uzskata, ka senatn\u0113 uziet\u0101 dz\u012bvnieka skeleta paliekas var\u0113tu b\u016bt iedvesmoju\u0161as m\u012btu par ciklopu. Divi citi piem\u0113ri attiecas uz palmas koku Tahina Spectabilis un Coco de Mer riekstu. Tahina Spectabilis pirmo reizi tika atkl\u0101ts tikai 2007. gad\u0101 Madagaskar\u0101, un vair\u0101ki aspekti \u0161\u012b gigantisk\u0101 palmas koka sakar\u0101 ir mulsino\u0161i. Ne\u0146emot v\u0113r\u0101, ka t\u0101 bija viena no liel\u0101kaj\u0101m palm\u0101m, k\u0101da jebkad atrasta, t\u0101 v\u0113l piedev\u0101m pieder\u0113ja piln\u012bgi jaunai sugai, kuras tuv\u0101kie radinieki ir atrodami nevis Madagaskar\u0101, bet gan \u0136\u012bn\u0101. Turkl\u0101t, palma par\u0101d\u0101s tikai reizi 50 gados un, kad t\u0101 sasniedz savu maksim\u0101lo izm\u0113ru, koks uzzied un iet boj\u0101. Coco de Mer ir pasaul\u0113 liel\u0101kais rieksts, kura izcelsme mekl\u0113jama \u0160ei\u0161elu sal\u0101s. 16. gadsimt\u0101 \u0161ie rieksti bija neiedom\u0101jami v\u0113rt\u012bgi un, pirms tika atkl\u0101ta salas karaliste, neviens nezin\u0101ja, no kurienes tie n\u0101k. Eksist\u0113ja uzskats, ka tie aug mitolo\u0123iskos kokos j\u016bras dzelm\u0113, jo rieksti s\u0101kotn\u0113ji tika atrasti Maldivu sal\u0101s, uz kurieni tos aiznesa oke\u0101na straumes.<\/p>\n
<\/p>\n
Lai gan jauni atkl\u0101jumi tika mekl\u0113ti ar lielu entuziasmu un baudu, tom\u0113r bie\u017ei sastopami ar\u012b tra\u0123iski likte\u0146i. Tika jau piemin\u0113ts Tat\u0101trijas j\u0113raugs, Dinozauru parks, Tahina Spectabilis un Squonk, bet izst\u0101d\u0113 v\u0113l ir iek\u013cauts ar\u012b st\u0101sts par Dodo, putnu, kura suga cilv\u0113ku vid\u016b sp\u0113jusi izdz\u012bvot vien 100 gadus, l\u012bdz piln\u012bb\u0101 izmira. Nosaukums “dodo\u201d ir c\u0113lies no Portug\u0101\u013cu valodas, kur\u0101 t\u0101 noz\u012bme ir “idiots\u201d. T\u0101 ir atsauce uz faktu, ka lielais putns p\u0101r\u0101k maz baid\u012bjies no cilv\u0113kiem.<\/p>\n
<\/p>\n
Izst\u0101des iek\u0101rtojums atg\u0101din\u0101ja gan zin\u0101tnes muzeju, gan retumu kabinetu. Ekspoz\u012bciju papildina pla\u0161s skaidrojo\u0161\u0101s inform\u0101cijas kl\u0101sts, kas ir k\u0101 straume, no kuras skat\u012bt\u0101js var pasmelties to, kas pa\u0161am \u0161\u0137iet piem\u0113rots. Teksti ir sav\u0101 starp\u0101 saist\u012bti, veidojot palimsestu, kur\u0101 savijas pag\u0101tne un tagadne. Tas ir glu\u017ei k\u0101 ar labu st\u0101stu – katru reizi no jauna to st\u0101stot, kaut kas tiek at\u0146emts nost un pielikts kl\u0101t, st\u0101st\u012bjums pamaz\u0101m main\u0101s un ar katru jaunu p\u0101rst\u0101stu tas ieg\u016bst citu noz\u012bmi.<\/p>\n
<\/p>\n
21. j\u016blij\u0101 19.00, izst\u0101des \u201cTat\u0101rijas j\u0113raugs un citi valdzino\u0161i pag\u0101tnes st\u0101sti\u201d ietvaros, norisin\u0101j\u0101s filozofa J\u0101\u0146a Taurena kriptozoolo\u0123ijai un iesp\u0113jamo pasau\u013cu teorij\u0101m velt\u012bta lekcija – “Pa nosl\u0113pumain\u0101 dz\u012bvnieka p\u0113d\u0101m”.<\/p>\n
<\/p>\n
Atbalsta: Latvijas Republikas Kult\u016bras ministrija, Valsts Kult\u016brkapit\u0101la fonds, R\u012bgas Dome, Nordic Culture Point, IASPIS, airBaltic, Kolonna, Tallink-Silja AB, Hanza Hotel, Latvijas Kara muzejs, VKN, Radio Naba, TVNET, Valmiermui\u017eas alus, Restaurant Kitchen","protected":false},"excerpt":{"rendered":"
No 2011. gada 2. j\u016blija l\u012bdz 7. augustam Kim? bija skat\u0101ma zviedru m\u0101kslinieces Idas Petersones (Ida Pettersson, 1979) izst\u0101de \u201cTat\u0101rijas j\u0113raugs un citi valdzino\u0161i pag\u0101tnes st\u0101sti\u201d. Projekta ietvaros m\u0101ksliniece p\u0113t\u012bja m\u012btus, nost\u0101stus un zin\u0101tniskus atkl\u0101jumus no da\u017e\u0101diem laikmetiem un pasaules viet\u0101m. Petersones interesi piesaista fakti, kas no visp\u0101rpie\u0146emto paties\u012bbu skat\u012bjuma ir atz\u012bti par p\u0101rpratumiem vai […]<\/p>\n","protected":false},"author":2,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"inline_featured_image":false,"footnotes":""},"categories":[30,4,26],"tags":[],"class_list":["post-3737","post","type-post","status-publish","format-standard","hentry","category-30","category-kim-exhibitions","category-past-exhibitions"],"acf":[],"yoast_head":"\n