<\/p>\n
Tekstu las\u012bjumu darbn\u012bcas m\u0113r\u0137is ir veicin\u0101t starpdisciplin\u0101ras izpratnes veido\u0161anu Latvijas intelektu\u0101laj\u0101 telp\u0101. Pulcinot da\u017e\u0101du nozaru profesion\u0101\u013cus un interesentus, darbn\u012bcas uzdevums ir apl\u016bkot noteiktus j\u0113dzienus un atkl\u0101t to kopsakar\u012bbas da\u017e\u0101dos kult\u016bras, zin\u0101tnes un\/vai m\u0101kslas jomu aspektos, par pamatu izmantojot atsl\u0113gas tekstu las\u012b\u0161anu un to kolekt\u012bvu anal\u012bzi.<\/p>\n
<\/p>\n
Darbn\u012bcas forma: Katru las\u012bjumu ievad\u012bs lektori, kuru profesion\u0101l\u0101 darb\u012bba un akad\u0113misk\u0101 interese ir saist\u012bta ar k\u0101du no darbn\u012bcas semin\u0101ru t\u0113m\u0101m, \u0161aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 – ar haosa teorijas pielietojumu praks\u0113. Dal\u012bbnieki ir aicin\u0101ti pieteikties darbn\u012bc\u0101m iepriek\u0161 un sagatavoties, apg\u016bstot izdales materi\u0101lus (tekstu fragmentus, katru aptuveni 10 – 15 lpp. apjom\u0101), lai var\u0113tu par tiem reflekt\u0113t.<\/p>\n
<\/p>\n
24. febru\u0101ra darbn\u012bc\u0101: Fragmenti no Anr\u012b Bergsona (Bergson, 1859-1941) \u201cRado\u0161\u0101 evol\u016bcija\u201d (\u201cCreative Evolution\u201d; teksts ang\u013cu vai krievu val.) – lasa un koment\u0113 filozofs Andrejs Balodis; fragmenti no Mi\u0161ela Ser\u0113 (Serres, 1930) \u201c\u0122en\u0113ze” (“Genesis”; teksts ang\u013cu val.) un “Paraz\u012bts (“The Parasite”; teksts ang\u013cu val.) – lasa un koment\u0113 filozofs Ain\u0101rs Kamoli\u0146\u0161.<\/p>\n
<\/p>\n
Darbn\u012bcas iecere:<\/p>\n
<\/p>\n
Popul\u0101r\u0101 kult\u016bra ar haosa teoriju parasti saprot t.s. \u201ctauri\u0146a efektu\u201d. Tas noz\u012bm\u0113, ka nelielas izmai\u0146as stingri determin\u0113t\u0101 sist\u0113m\u0101 var rad\u012bt neparedz\u0113tas sekas ar\u012b makro l\u012bmen\u012b. Pa\u0161as haosa teorijas izmantojums vai ilustr\u0101cija var b\u016bt gan skaidri neformul\u0113t\u0101 l\u012bmen\u012b (piem., Den\u012b Didro darb\u0101 \u201c\u017daks fat\u0101lists\u201d, kas ir sarakst\u012bts ilgu laiku pirms pa\u0161as haosa teorijas izveido\u0161anas), gan ar\u012b apzin\u0101ta (uzskat\u0101ms piem\u0113rs ir Toma Stoparda luga \u201cArk\u0101dija\u201d). T\u0101dos gad\u012bjumos, k\u0101 tas ir ar min\u0113to Didro darbu, paral\u0113lisms ar haosa teoriju var atkl\u0101t visnota\u013c interesantas anal\u012bzes iesp\u0113jas darba ietvaros. Tom\u0113r daudzos gad\u012bjumos var b\u016bt gr\u016bti noteikt, cik liel\u0101 m\u0113r\u0101 zin\u0101tnes teorijas un da\u017e\u0101di skaidrojo\u0161ie mode\u013ci tie\u0161\u0101 veid\u0101 ietekm\u0113 kult\u016bras procesus un fenomenus. T\u0101p\u0113c attiec\u012bbu apl\u016bkojumu starp zin\u0101tni un kult\u016bras fenomeniem (pla\u0161\u0101 noz\u012bm\u0113), ir jaut\u0101jums par t.s. \u201czin\u0101\u0161anu aiz\u0146em\u0161anos\u201d. Proti, vai vienas jomas j\u0113dzieni vai teorijas var tikt adekv\u0101ti pielietotas citas jomas fenomenu anal\u012bz\u0113. Viens piem\u0113rs, kad koncepcija tiek palien\u0113ta no fizikas un matem\u0101tikas, ir min\u0113tais haosa teorijas gad\u012bjums. \u0160\u012bs teorijas izmantojums uzr\u0101d\u0101s t\u0101d\u0101s discipl\u012bn\u0101s k\u0101 ekonomika, literat\u016brkritika, filozofija (gan t.s. kontinent\u0101l\u0101, gan ar\u012b anal\u012btisk\u0101 trad\u012bcija), m\u0101kslas, apzi\u0146as p\u0113tniec\u012bba utt. Las\u012bjumu m\u0113r\u0137is b\u016btu apl\u016bkot divus savstarp\u0113ji saist\u012btus jaut\u0101jumus. Pirmk\u0101rt, k\u0101ds ir teorijas \u201caizg\u016b\u0161anas\u201d meh\u0101nisms un k\u0101das ir t\u0101 konsekvences? Vai zin\u0101tnes j\u0113dzieniem kult\u016bras apgabal\u0101 ir tikai metaforisks lietojums (piem., skat\u012bt\u0101ju \u201ckritisk\u0101 masa\u201d, popul\u0101ru cilv\u0113ku \u201ckloni\u201d u. tml.), vai ar\u012b tas ir analo\u0123isks zin\u0101tnes teoriju mode\u013cu p\u0101rnesums cit\u0101 sf\u0113r\u0101? Cik liel\u0101 m\u0113r\u0101 \u0161\u0101ds p\u0101rnesums var rad\u012bt \u201cnegat\u012bv\u0101s analo\u0123ijas\u201d (i.e. nesakrit\u012bbu starp s\u0101kotn\u0113jo teoriju un apgabalu uz kuru tas ir p\u0101rnests)? Otrs probl\u0113mloks ietver haosa teorijas praktisku izmantojumus kult\u016bras un filozofijas sf\u0113r\u0101s. Proti, filozofs Mi\u0161els Ser\u0113 ir izteicies, ka: “Mums filozofij\u0101 ir nepiecie\u0161ams ievad\u012bt haosa j\u0113dzienu,” jo, vi\u0146apr\u0101t, tas ir paroc\u012bgs l\u012bdzeklis, lai analiz\u0113tu sabiedr\u012bbas da\u017e\u0101das sist\u0113mas mijiedarb\u0113 ar m\u0101kslas un literat\u016bras jaunradi.<\/p>\n
<\/p>\n
“Haoss. Tekstu las\u012bjumu darbn\u012bca nr.1” norisin\u0101j\u0101s Kim? las\u012btav\u0101, Sp\u012b\u0137eros, Maskavas iel\u0101 12\/1. Dal\u012bba – bez maksas.","protected":false},"excerpt":{"rendered":"
2011. gada 24. febru\u0101r\u012b un 10. mart\u0101 plkst. 18.00 Kim? Laikmet\u012bg\u0101s m\u0101kslas centr\u0101 norisin\u0101j\u0101s tekstu las\u012bjumu darbn\u012bcas ar nosaukumu “Haoss”. Las\u012bjumi tika velt\u012bti haosa teorijai, kuras s\u0101kotn\u0113jais pielietojums ir bijis eksakto zin\u0101t\u0146u sf\u0113r\u0101, ta\u010du to var izmantot un t\u0101 tiek reflekt\u0113ta ar\u012b humanit\u0101raj\u0101s zin\u0101tn\u0113s k\u0101, piem\u0113ram, m\u0101kslas teorij\u0101, filozofij\u0101 u.c. Tekstu las\u012bjumu darbn\u012bcas m\u0113r\u0137is […]<\/p>\n","protected":false},"author":2,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"inline_featured_image":false,"footnotes":""},"categories":[34,5,25],"tags":[],"class_list":["post-4459","post","type-post","status-publish","format-standard","hentry","category-2011-past-events","category-kim-events","category-past-events"],"acf":[],"yoast_head":"\n