28. 11. 2024\u201326. 01. 2025<\/p>\n
<\/p>\n
Kuratore \u0160elda Pu\u0137\u012bte<\/p>\n
<\/p>\n
M\u016bsu izpratne par dz\u012bv\u012bbu izriet no viena parauga, skatoties uz m\u016bsu dz\u012bvo plan\u0113tu un vis\u0101 t\u0101s sare\u017e\u0123\u012bt\u012bb\u0101 saprotot, k\u0101da ir dz\u012bv\u012bbas b\u016bt\u012bba un l\u012bdz ar to \u2013 varb\u016bt\u012bba, ka t\u0101 var rasties citur Visum\u0101.
\nEndr\u016b Koens \u2013 \u201cVisums\u201d (2023)<\/p>\n
<\/p>\n
Reiz, sen senos laikos, Visums bija tum\u0161s oke\u0101ns, kur\u0101 nebija zvaig\u017e\u0146u, kas nodro\u0161in\u0101tu gaismu, siltumu vai saistvielu plan\u0113tu un m\u0113ne\u0161u dzim\u0161anai un iesp\u0113jam\u0101s dz\u012bv\u012bbas uztur\u0113\u0161anai. Lielais spr\u0101dziens to visu izmain\u012bja, radot zvaig\u017e\u0146u un plan\u0113tu nos\u0113tas galaktikas ar milz\u012bgiem melnajiem caurumiem, kuri notur \u0161\u012bs apgaismot\u0101s pasaules sav\u0101 stingraj\u0101 tv\u0113rien\u0101. Lai gan \u0161\u012b miljardu gadu vec\u0101 kosmisk\u0101 pasaule \u0161\u0137iet m\u016b\u017e\u012bga, tom\u0113r astronomiskie p\u0113t\u012bjumi uzr\u0101da ko citu. 18. gadsimt\u0101 britu astronoms Viljams Her\u0161els bija pirmais, kur\u0161 Visuma pla\u0161aj\u0101s debes\u012bs atkl\u0101ja balto pundurzvaigzni, tom\u0113r paies vair\u0101k nek\u0101 gadsimts, l\u012bdz zin\u0101tnieki saprat\u012bs, ko \u012bsti vi\u0146\u0161 atkl\u0101ja. Izr\u0101d\u012bj\u0101s, ka baltais punduris ir zvaigzne, kas ir sabrukusi ener\u0123\u0113tiski bl\u012bv\u0101, Zemes izm\u0113ra zvaig\u017e\u0146u objekt\u0101, kas k\u0101du dienu nenov\u0113r\u0161ami p\u0101rtaps par zvaigznes p\u0101rpalikumu jeb melno punduri. Lai ar\u012b piln\u012bb\u0101 izveidojies melnais punduris v\u0113l nav atkl\u0101ts, m\u0113s, aiz\u0146emoties lietuvie\u0161u m\u0101kslinieka Julijona Urbona v\u0101rdus, varam \u201ckosmiski izt\u0113loties\u201d, k\u0101 p\u0113c miljardiem gadu Visums l\u0113n\u0101m izsl\u0113gs visas savas gaismas spuldzes.<\/p>\n
<\/p>\n
Tom\u0113r, kur ir n\u0101ve, tur ir ar\u012b dz\u012bv\u012bba. No \u0101r\u0113jiem sl\u0101\u0146iem baltie punduri izveido plan\u0113tu migl\u0101ju, kas izpl\u016bst kr\u0101sainos g\u0101zes m\u0101ko\u0146os, k\u013c\u016bstot par jaunas zvaigznes veidojo\u0161u inkubatoru. Citiem v\u0101rdiem sakot, tas izmanto vec\u0101s pasaules p\u0101rpalikumus, lai rad\u012btu jaunas. Balto punduru, migl\u0101ju un jaunas dz\u012bv\u012bbas veidojo\u0161o substan\u010du trijst\u016bra deju var uzskat\u012bt par dz\u012bves cikla kosmisko dzeju. Kad noteiktas par\u0101d\u012bbas tuvojas sava dz\u012bves cikla beig\u0101m, t\u0113laini izsakoties, t\u0101s atst\u0101j aiz sevis skaistu, migl\u0101jam l\u012bdz\u012bgu mirdzumu \u2013 sava veida drupas, atmi\u0146as vai pat spokus. Lai ar\u012b cik dr\u016bmi tas \u0161\u0137istu, \u0161\u012bs cikla beigas tikai iezz\u012bm\u0113 p\u0101rmai\u0146u procesu, kas sagatavo augsni jaunai dz\u012bvei, ideju d\u012bg\u0161anai un aug\u0161anai. Zinot element\u0101rus fizikas likumus par ener\u0123ijas saglab\u0101\u0161anu vai vienk\u0101r\u0161i sekojot dz\u012bves ciklam dab\u0101 uz Zemes, m\u0113s varam atkl\u0101t absol\u016bto beigu neesam\u012bbu. Kad da\u013ci\u0146as un ener\u0123ija turpina izplat\u012bties un p\u0101rtapt, n\u0101ve k\u013c\u016bst par s\u0101kumu kaut kam jaunam. Izst\u0101de izzina \u0161o atdzim\u0161anas procesu, kur entropija un p\u0101rmai\u0146as ir da\u013ca no jauna s\u0101kuma, kur nekas nav patiesi zaud\u0113ts, apst\u0101jies vai kontrol\u0113ts.<\/p>\n
<\/p>\n
Eikes Eplikas, Kristi Kongi un Annas Mari L\u012bvrandas prakse nav v\u0113rsta uz kosmolo\u0123ijas studij\u0101m, ta\u010du vi\u0146u pasaules nov\u0113rojumi un p\u0101rdomas par to atspogu\u013co Visum\u0101 notieko\u0161os procesus. Vi\u0146as p\u0113ta un v\u0113rt\u0113 pasauli, kur\u0101 vi\u0146as dz\u012bvo, vienalga, vai t\u0101 b\u016btu daba, kult\u016bra, emocijas, sap\u0146i vai atmi\u0146as. Vi\u0146u rad\u012bt\u0101s pasaules past\u0101v\u012bgi papla\u0161in\u0101s un p\u0101rtop, ne\u013caujot sevi identific\u0113t k\u0101 vienu konkr\u0113tu formu vai v\u0113st\u012bjumu. Katra no vi\u0146\u0101m, izmantojot savu prasmju kopumu, medijus un m\u0101kslinieciskos izteiksmes veidus, sniedz v\u012bzijas par pasauli k\u0101 pl\u016bsto\u0161u vien\u012bbu, kas pak\u013cauta past\u0101v\u012bgai metamorfozei. Izst\u0101d\u0113 vi\u0146as ie\u0146em noteiktas lomu sp\u0113les, atdarinot procesus, kas notiek ar baltajiem punduriem, un, cie\u0161i sadarbojoties, veido v\u0113st\u012bjumus, kas savstarp\u0113ji atbalsojas.<\/p>\n
<\/p>\n
\u0160aj\u0101 izt\u0113lotaj\u0101 kosmiskaj\u0101 laiktelp\u0101 Anna Mari L\u012bvranda simboliski iej\u016btas balt\u0101 pundura lom\u0101. Vi\u0146a ir stud\u0113jusi t\u0113lniec\u012bbu un \u0161obr\u012bd str\u0101d\u0101 pla\u0161\u0101 mediju spektr\u0101, p\u0113tot trauslumu, izzu\u0161anu un melanholiju m\u016bsdienu sabiedr\u012bb\u0101. Bie\u017ei sav\u0101m skulpt\u016br\u0101m vi\u0146a sme\u013cas iedvesmu sakr\u0101laj\u0101 arhitekt\u016br\u0101, tostarp aiz\u0146emas mot\u012bvus no kaps\u0113tu \u017eogiem un relikvi\u0101riem. Tie kop\u0101 ar ornamentiem, dekor\u0101cij\u0101m un red\u012bmeidiem vi\u0146as darbos veido smagsvara punktus arvien main\u012bg\u0101s pasaules atspogu\u013co\u0161an\u0101. Izmantojot l\u012bniju k\u0101 galveno vizu\u0101lo instrumentu, vi\u0146a to visu apvieno elegant\u0101s telpisk\u0101s instal\u0101cij\u0101s.<\/p>\n
<\/p>\n
Izst\u0101d\u0113 L\u012bvranda savu pasauli veido no sapl\u0113stu vitr\u0101\u017eu fragmentiem un draud\u012bga izskata melniem dzelzs me\u017eiem. Piek\u0101rt\u0101s dzelzs kaluma skulpt\u016bras atg\u0101dina augus vai \u0113rk\u0161\u0137ainus v\u012bnogul\u0101jus, kas uzglab\u0101 cilv\u0113ku pazaud\u0113t\u0101s mantas, piem\u0113ram, cimdu vai rotaslietas. \u0160\u012bs pazaud\u0113t\u0101s vai atst\u0101t\u0101s lietas k\u013c\u016bst par savdab\u012bgiem piekari\u0146iem, kas, t\u0101pat k\u0101 pati ainava, ir sadrupu\u0161i atg\u0101din\u0101jumi par nenoteikt\u012bbu, zaud\u0113jumiem un p\u0101rmai\u0146\u0101m. \u0160o dekadento ainavu ieskauj logu form\u0101s veidotas vitr\u0101\u017eas, kas veidotas, iedvesmojoties no agr\u012bn\u0101s industri\u0101l\u0101s un sakr\u0101l\u0101s arhitekt\u016bras. Salod\u0113ti kop\u0101 no da\u017e\u0101diem izbal\u0113ju\u0161iem un br\u0101\u0137\u0113tiem stikla gabaliem, tie att\u0113lo kaut ko laika gait\u0101 sabruku\u0161u.<\/p>\n
<\/p>\n
\u0160\u012b sirre\u0101l\u0101, sastingus\u012b ainava iztvaiko kr\u0101sainaj\u0101s \u0113nu pasaul\u0113s, ko rad\u012bjusi gleznot\u0101ja Kristi Kongi. Vi\u0146a \u0161aj\u0101 izst\u0101des metaforiskaj\u0101 konstel\u0101cij\u0101 reprezent\u0113 migl\u0101ju. Kongi m\u0101ksliniecisko pieeju var raksturot k\u0101 pl\u016bsto\u0161u un past\u0101v\u012bg\u0101 kust\u012bb\u0101 eso\u0161u. Mot\u012bvi un kompoz\u012bcijas strauji nemain\u0101s \u2013 t\u0101s dr\u012bz\u0101k peld un att\u012bst\u0101s. Vi\u0146as skat\u012bjums ir v\u0113rsts pret noteiktiem apv\u0101r\u0161\u0146iem, kurus gleznot\u0101ja v\u0113ro caur gaismu, kr\u0101su un \u0113n\u0101m l\u012bdz\u012bg\u0101m form\u0101m. Da\u017eas ainavas par\u0101d\u0101s k\u0101 raksti un re\u017e\u0123i, kas tapu\u0161i, v\u0113rojot pils\u0113tvides, citas k\u0101 smalki kr\u0101su gradienti, kas atrodami debes\u012bs.<\/p>\n
<\/p>\n
Izmantojot \u201cglezna glezn\u0101\u201d efektu, Kristi Kongi piepilda telpas sienas ar ko\u0161\u0101m kr\u0101s\u0101m, kas l\u012bst un izpl\u016bst k\u0101 \u0161\u0137idrums vai g\u0101ze, ielau\u017eoties ar\u012b cit\u0101s izst\u0101des telp\u0101s. Uz sien\u0101m izvietotie audekli ir pilni ar \u0113n\u0101m, kas ir pies\u016bcin\u0101tas ar pies\u0101tin\u0101ti dzelteniem, za\u013ciem, ziliem un roz\u0101 to\u0146iem. Formas to iek\u0161pus\u0113 atg\u0101dina kalnus, augus un pat cilv\u0113ka rokas, kas peld naksn\u012bg\u0101s debes\u012bs vai miglas piln\u0101 r\u012btausm\u0101. \u0160ie darbi ir metafiziskas telpas, kur\u0101s m\u0101jo m\u0101kslinieces da\u017e\u0101d\u0101s emocijas, veidojot savdab\u012bgus pa\u0161portretus.<\/p>\n
<\/p>\n
Kosmosa \u0137\u012bmisk\u0101s laboratorijas sol\u012bjums ir dz\u012bv\u012bbas ra\u0161an\u0101s. T\u0113lnieci Eiki Epliku patiesi aizrauj biolo\u0123isk\u0101 daudzveid\u012bba un t\u0101s sare\u017e\u0123\u012bt\u0101s attiec\u012bbas ar cilv\u0113ci. Izmantojot da\u017e\u0101das vizu\u0101l\u0101s izteiksmes un materi\u0101lus, piem\u0113ram, m\u0101lu un met\u0101lu, vi\u0146a rada j\u016bt\u012bgus un t\u0113lainus, personiskaj\u0101 mitolo\u0123ij\u0101 balst\u012btus darbus. M\u0101ksliniece pazem\u012bgi izturas pret vis\u0101m dz\u012bvaj\u0101m b\u016btn\u0113m. L\u012bdz\u012bgi filozofes Astr\u012bdas Neimanis idej\u0101m par \u016bdens saist\u012bt\u0101m pasaul\u0113m, ar\u012b Eiki Eplikas m\u0101ksl\u0101 nepast\u0101v stingri noteiktas kategorijas, hierarhijas, dzimumi un \u0137erme\u0146i. Eplikas darbi l\u012bdzin\u0101s mikropasaul\u0113m, piem\u0113ram, besti\u0101rijiem, ko apdz\u012bvo fantastiskas b\u016btnes kop\u0101 ar augu form\u0101m, tostarp s\u0113n\u0113m, sakn\u0113m un \u010diekuriem.<\/p>\n
<\/p>\n
Izst\u0101d\u0113 vi\u0146as skulpt\u016bras atdarina da\u017e\u0101das dz\u012bv\u012bbas formas un tvertnes, kur\u0101s notiek jaun\u0101s dz\u012bv\u012bbas inkub\u0101cija. T\u0101pat k\u0101 putni, kas b\u016bv\u0113 ligzdas, vai mic\u0113lijs, kas veido sare\u017e\u0123\u012btu s\u0113\u0146otni, \u0161ie darbi dabiski izple\u0161as, apdz\u012bvojot vair\u0101kas izst\u0101des telpas reiz\u0113. M\u0113\u0123inot notvert br\u012bdi, kad organismi s\u0101k p\u0101rv\u0113rsties sare\u017e\u0123\u012bt\u0101k\u0101s dz\u012bv\u012bbas form\u0101s, Eiki Eplika m\u0113\u0123ina atdarin\u0101t kaut ko t\u0101du, ko var sal\u012bdzin\u0101t ar Kembrija eksploziju. \u0160is att\u012bst\u012bbas fenomens norisin\u0101j\u0101s pirms 538,8 miljoniem gadiem, kad p\u0113k\u0161\u0146i strauji pieauga da\u017e\u0101du dz\u012bvo organismu biolo\u0123isk\u0101 daudzveid\u012bba. Lai gan vi\u0146as rad\u012bt\u0101 pasaule joproj\u0101m ir sastingusi, taj\u0101 jau ir jau\u0161ama atmo\u0161an\u0101s. Izst\u0101d\u012btas vair\u0101k\u0101s telp\u0101s, \u0161\u012bs organisk\u0101s formas atkl\u0101jas k\u0101 porcel\u0101na skulpt\u016bras, kas p\u0101rkl\u0101tas ar vieglu, caursp\u012bd\u012bgu glaz\u016bru. Formas \u0161\u0137iet sve\u0161as un paz\u012bstamas vienlaikus atg\u0101dina tauri\u0146u kokonus vai \u016bdensrozes pumpurus. Pasarg\u0101ti sav\u0101 telp\u0101, atsevi\u0161\u0137i darbi par\u0101d\u0101s k\u0101 da\u017e\u0101da veida \u0137erme\u0146i, kas izgatavoti reljef\u0101 no ner\u016bs\u0113jo\u0161\u0101 t\u0113rauda. Amorf\u0101s formas rada asoci\u0101cijas ar atsevi\u0161\u0137u tropiskajos me\u017eos sastopamo koku gaisa sakn\u0113m, neironu t\u012bklu sist\u0113m\u0101m m\u016bsu smadzen\u0113s vai asinsvadiem, kas sazarojas m\u016bsu \u0137ermen\u012b. Da\u017e\u0101m no \u0161\u012bm porcel\u0101na un t\u0113rauda skulpt\u016br\u0101m ir izveidoju\u0161ies t\u0101di ar z\u012bd\u012bt\u0101ju pasauli saist\u012bti organiskie elementi k\u0101 roka vai mati, kas liecina par sare\u017e\u0123\u012bt\u0101ku dz\u012bv\u012bbas formu par\u0101d\u012b\u0161anos.<\/p>\n
<\/p>\n
\u0160\u012b izst\u0101de nav st\u0101sts par kosmosu vai sabiedr\u012bbas eksistenci\u0101lo st\u0101vokli, dz\u012bvojot t\u0101 d\u0113v\u0113taj\u0101 Otraj\u0101 kosmosa laikmet\u0101 uz potenci\u0101li mirsto\u0161as \u200b\u200bplan\u0113tas. Tas ir st\u0101sts, kas pal\u012bdz atkl\u0101t sevi k\u0101 zin\u0101tk\u0101ru b\u016btni, kura notverta melanholij\u0101 un p\u0101rejas st\u0101vokl\u012b.<\/p>\n
<\/p>\n
\u201cBaltie punduri un visi \u0161ie skaistie migl\u0101ji\u201d ir \u201cKogo\u201d galerijas un Kim? Laikmet\u012bg\u0101 m\u0101kslas centra apmai\u0146as projekts, kas ietver izst\u0101\u017eu r\u012bko\u0161anu ab\u0101s m\u0101kslas instit\u016bcij\u0101s.<\/p>\n
<\/p>\n
M\u0101kslinieku biogr\u0101fijas:<\/p>\n
<\/p>\n
Eike Eplika (dz. 1982) ir t\u0113lniece un instal\u0101ciju m\u0101ksliniece, kas dz\u012bvo Tartu. Vi\u0146a ir stud\u0113jusi Tartu M\u0101kslas koled\u017e\u0101 T\u0113lniec\u012bbas noda\u013c\u0101, ieg\u016bstot bakalaura gr\u0101du (2007), un Igaunijas M\u0101kslas akad\u0113mijas T\u0113lniec\u012bbas un instal\u0101ciju noda\u013c\u0101, ieg\u016bstot ma\u0123istra gr\u0101du (2010). 2006. gad\u0101 vi\u0146ai tika pie\u0161\u0137irta Eduarda V\u012bralta (Eduard Wiiralt) stipendija un 2012. gad\u0101 \u2013 laikmet\u012bg\u0101s m\u0101kslas festiv\u0101la ART IST KUKU NU UT produc\u0113\u0161anas stipendija jaunajiem m\u0101ksliniekiem KUKU NUNNU. 2015. gad\u0101 Eplika tika nomin\u0113ta Sadolin m\u0101kslas balvai, bet 2018. gad\u0101 apbalvota ar Ado Vabes (Addo Vabbe) stipendiju. No 2021. l\u012bdz 2023. gadam Eplika bija viena no nacion\u0101l\u0101s m\u0101kslinieku algas sa\u0146\u0113m\u0113j\u0101m, bet 2021. gad\u0101 vi\u0146ai tika pie\u0161\u0137irta Igaunijas Kult\u016bras fonda gada balva.<\/p>\n
<\/p>\n
Kristi Kongi (dz. 1985) ir gleznot\u0101ja un instal\u0101ciju m\u0101ksliniece, kas dz\u012bvo Tallin\u0101. Vi\u0146a ir Igaunijas M\u0101kslas akad\u0113mijas asoci\u0113t\u0101 profesore un Glezniec\u012bbas katedras vad\u012bt\u0101ja. Vi\u0146a ir stud\u0113jusi Tartu M\u0101kslas koled\u017eas Glezniec\u012bbas noda\u013c\u0101, ieg\u016bstot bakalaura gr\u0101du (2008), un Igaunijas M\u0101kslas akad\u0113mijas Glezniec\u012bbas noda\u013c\u0101, ieg\u016bstot ma\u0123istra gr\u0101du (2011). Vi\u0146a ir sa\u0146\u0113musi Jaun\u0101 m\u0101kslinieka balvu (2011), Sadolin m\u0101kslas balvu (2013), Konrada Megi (Konrad M\u00e4gi) balvu (2017) un Igaunijas Kult\u016bras fonda gada balvu (2021). 2016. gad\u0101 vi\u0146a bija nomin\u0113ta K\u0113lera balvai (K\u00f6ler Prize).<\/p>\n
<\/p>\n
Anna Marija L\u012bvranda (dz. 1993) ir t\u0113lniece un instal\u0101ciju m\u0101ksliniece, kas dz\u012bvo Tallin\u0101. Vi\u0146a ir stud\u0113jusi Igaunijas M\u0101kslas akad\u0113mijas T\u0113lniec\u012bbas un instal\u0101ciju noda\u013c\u0101, ieg\u016bstot bakalaura gr\u0101du (2016), un Laikmet\u012bg\u0101s m\u0101kslas noda\u013c\u0101, ieg\u016bstot ma\u0123istra gr\u0101du (2022). Vi\u0146a ir ar\u012b stud\u0113jusi t\u0113lot\u0101jm\u0101kslu Islandes M\u0101kslas universit\u0101t\u0113. 2014. gad\u0101 L\u012bvranda ieguva Jaun\u0101 t\u0113lnieka balvu (Igaunij\u0101). 2020. gad\u0101 vi\u0146a sa\u0146\u0113ma Eduarda V\u012bralta pr\u0113miju, un vi\u0146ai tika pie\u0161\u0137irta Igaunijas Kult\u016bras fonda gada balva (2021).","protected":false},"excerpt":{"rendered":"
BALTIE PUNDURI UN VISI \u0160IE SKAISTIE MIGL\u0100JI 28. 11. 2024\u201326. 01. 2025 Kuratore \u0160elda Pu\u0137\u012bte M\u016bsu izpratne par dz\u012bv\u012bbu izriet no viena parauga, skatoties uz m\u016bsu dz\u012bvo plan\u0113tu un vis\u0101 t\u0101s sare\u017e\u0123\u012bt\u012bb\u0101 saprotot, k\u0101da ir dz\u012bv\u012bbas b\u016bt\u012bba un l\u012bdz ar to \u2013 varb\u016bt\u012bba, ka t\u0101 var rasties citur Visum\u0101. Endr\u016b Koens \u2013 \u201cVisums\u201d […]<\/p>\n","protected":false},"author":2,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"inline_featured_image":false,"footnotes":""},"categories":[4],"tags":[],"class_list":["post-8453","post","type-post","status-publish","format-standard","hentry","category-kim-exhibitions"],"acf":[],"yoast_head":"\n