Kuratore: Zane Onckule

 

Melnais kraukli,

ak, tu draugs mans brašais,

tālu, tālu lido tu.

 

Laiks skrien ļoti ātri. Guli, kad nāk miegs, un nedomā, kas par diennakts stundu. Piecelies, izlokies un pārbaudi, kāds ārā laiks. Saulainā rītā mirdz visi agrie padebeši, bet ir patīkami arī tad, ja ir apmācies. Tālākais ir brokastis. Cik dīvaini ir iemanīties iemīlēt kaut ko tik treknu. Pēc pusdienām dodies ārā bez konkrētas apņēmības atgriezties (laikā). Arī ieejot miglā, viss ir labi. Laiks apstājies harmonizē arvien meklējošā cilvēka gēnu.

Darbība norit pēc pieredzējuma un dalīšanās principiem. Tev sagādā nepieciešamo transportu un pasargā no polārlāča. Nav interneta vai telefona pieslēguma. Vienuviet šļūdonis atstaro telefona signālu un līdz ar to – sakarus. Vēl ir satelīta telefons gadījumiem, ja kaut kas (slikts) notiek. Ik dienu ierodas pa kādai tūristu laivai, un tad uz stundu pusotru pilsētiņa ir piepildīta ar cilvēkiem, kuri malko kafiju, kas šķīst, ēd krievu šokolādi un uz vietas ceptas aromātiskas smalkmaizītes. Tam seko klusums. Ir tikai pamestas ēkas, čaukstoši interjeri un bezlaiks, (turpat) neviena cilvēka ieskauts.

Visi, kas reiz pabijuši Piramīdā, ir pieskārušies noslēpumam, par kuru neviens cits nenojauš. “Tā iespaido, bieži rādās sapņos”, “Te pārstāj baidīties no cilvēkiem”, “Te visa pasaule pagaida”…

Bijusī padomju ogļrūpniecības pilsēta Piramīda (Pyramiden) Norvēģijai piederošajā Svalbāras salā tika pamesta 1998. gadā, atstājot bibliotēku ar grāmatām, kultūras namu un pasaulē vistālāk ziemeļos esošo flīģeli. Vēsturiski “neviena zeme” jeb precīzāk “ikviena/visu zeme”, tā komerciāli izmantota arhipelāga dabisko resursu (ogles, citi minerāli) dēļ. Vietas brīvās pieejamības dēļ to pētījumiem iecienījuši arī dažādu nāciju un tautību zinātnieki.

 

“Paradīze jaunam cilvēkam” ir Ievas Epneres personālizstāde Rīgā. Izstāde ir no ceļojuma uz šo pasaules malu pārvestas dārgas atmiņas – suvenīrs vilkmei pēc nezināmā, dabas diktātam un cilvēka psiholoģijas lokiem.

Pārstāstot trimdas-vientulības-meistarības skavās personīgi, no kāda cita mutvārdos vai vēsturiski pieredzēto, Epnere īpaši šai izstādei ir radījusi jaunu situāciju, kurā virknēti brīžiem neticamās sakritībās iegūti skati un dati. Atsedzot un pludinot, laužot un iekustinot tiek radīta jauna situācija ar satikto, bet neindividualizēto cilvēku galvenajā lomā.

Izstādes telpā atrodas divas struktūras, kuru forma aizgūta no pirmo polārpētnieku 20. gs. sākuma ekspedīcijās-pētījumos uz lauka izmantotajām teltīm. Viena ir izvirzīta uz āru, lai pasargātu no izgaismošanas kustīgu epizožu un fiksēta attēla kombinētu materiālu, kurā četri stāstītāji – piramīdieši – vietām sentimentālās, vietām humorpilnās epizodēs piedāvā katrs savu versiju vilkmei doties uz “tālāko pasaules malu”. Otra simboliskā telts mala veidota kā iekšupvērsta struktūra un ieved telpā, kurā aplūkojamas vairākas ar statiskas kameras aci tvertas secīgas ainavas, kas ļauj izsekot kādas kleitā tērptas sievietes gaitai. Iekustinātā bilde ir meditatīvs gājiens pretim horizontam, tajā savijas kadra autores un šīs performances pārinieces atveidotājas privātās atmiņas un pieredzētais, lai bezvārdu klusumā nodotu stāstu par skaisto, simbolisko un skumjo. Šī gājiena beigas ir tā sākums – fiksēta caur “meitenes” plecu, paveras Piramīdas uzgleznotā ainava, līdzīgi pieciem plus diviem citiem klātbūtnes apstādinātiem kadriem izstādes pirmajā telpā.

 

Ieva Epnere (1977) dzīvo un strādā Rīgā. Rada fotogrāfijas, video un filmas, kurās personiski, privāti stāsti ir sākumpunkts mākslinieciskām refleksijām par identitāti, tradīcijām un rituāliem. Jaunākās personālizstādes: Waiting Room (2015), Contretype, Brisele; Galerie des Hospices (2014), Kanēanrusijona (2014); “Telpas atmiņa/Mindscapes”(2013), kim? Laikmetīgās mākslas centrs, Rīga; “Zaļā zeme” (2010), kim? Laikmetīgās mākslas centrs, Rīga; “Darbi” (2009), Kulturforum Alte Post, Neisa; “Mikrorajons” (2007), LNMM izstāžu zāle “Arsenāls”, Rīga; Encounters (2006), Atelier Hoeherweg, Diseldorfa. Grupu izstādes: Le fragole del Baltico, Careof, Milānā (2015); Ornamentalism. The Purvītis Prize (2015), Arsenale, Venēcija; 61. starptautiskais īsfilmu festivāls (2015), starptautiskais konkurss, Oberhauzene; Bad Feminism (2015), RPL Film Theatre, Ridžaina; 60. starptautiskais īsfilmu festivāls (2014), starptautiskais konkurss, Oberhauzene. Gaidāmās izstādes: RITUALIA, Ename Actueel 2015, Provinciaal Archeologisch Museum (PAM), Ename, Beļģija; dalība 6. Maskavas laikmetīgās mākslas biennālē.