Images 1 of 3

Kim? Laikmetīgās mākslas centrs festivāla “Liepājas Mākslas forums” ietvaros piektdien, 30. septembrī, atklāj Iļjas Lipkina personālizstādi YOU are the model! YOU are the majority! un aicina apmeklēt festivāla atklāšanas ballīti ar starptautisku atzinību guvušā britu multimākslinieka Stīvena Vorika (Steven Warwick) un latviešu eksperimentālo skaņu meistara Kaspara Groševa dīdžeju setiem.

PROGRAMMĀ:

30. SEPTEMBRIS | PIEKTDIENA

18.00 IĻJAS LIPKINA PERSONĀLIZSTĀDES YOU are the model! YOU are the majority! ATKLĀŠANA (Mākslas telpa Civita Nova, “Lielais dzintars”). Kuratore Zane Onckule

21.00 DJ NAKTS. KLUBNACHT BERLIN Stīvens Voriks, Kaspars Groševs (Publiskā zona 2.,3. stāvs, “Lielais dzintars”)

Festivāla atklāšanas svinību muzikālā programma, kas norisināsies koncertzālē “Lielais dzintars”, veidota, Stīvenam Vorikam iedvesmojoties no pieredzes Londonā un sava drauga Iļjas Lipkina biogrāfijas vaibstiem – fotogrāfs dzimis Rīgā, uzaudzis Kvīnsā (Ņujorka), dzīvo un strādā Berlīnē.

Stīvens Voriks un Kaspars Groševs vakara gaitā ar skaņas palīdzību veidos performatīvu un hipnotizējošu šo dažādo lokāciju skanisko interpretāciju. Tverot lielpilsētu īpašo auru skaņās, mūziķi aizvedīs klausītājus audio ceļojumā, kas stāstīs par mākslinieku pavadīto laiku un pieredzēm pasaules metropolēs.

Stīvens Voriks ir britu mākslinieks, mūziķis un rakstnieks, kurš dzīvo un strādā Berlīnē. Viņš uzstājies naktsklubos Berghain Berlīnē, Trouw klubā Amsterdamā, eksperimentālās un avangarda mūzikas telpā ISSUE Project Room Ņujorkā, kā arī Londonas laikmetīgās mūzikas festivālā, elektroniskās mūzikas un digitālās mākslas festivālā MUTEK Monreālā, laikmetīgās un eksperimentālās mūzikas festivālā Unsound Krakovā u.c.

Vakara muzikālo programmu atklās mākslinieks un kurators Kaspars Groševs. Savos DJ setos viņš sajauc dažādus žanrus, meklējot neparastus ritmus un sekvences gan pagātnes post-punk, balearic, new wave ierakstos, gan to atbalsojumos mūsdienu elektroniskajā mūzikā, pludinot atmosfēriskus sintezatoru viļņus, miesīgus basus un lauztus ritmus, kas aicina kustēties līdzi.

Izstāde koncertzālē “Lielais dzintars” apskatāma līdz 23. oktobrim.

Pilna festivāla programma pieejama mājaslapās: www.lmf.lielaisdzintars.lv un www.lielaisdzintars.lv .

Biļetes uz “Liepājas Mākslas foruma” maksas notikumiem pieejamas Biļešu paradīzes kasēs un internetā: https://www.bilesuparadize.lv/lv/custompage/3144 .

Pasākuma apmeklētājus ar gardiem atspirdzinājumiem sagaidīs zīmols “Kokmuiža”

Images 1 of 1

“Spriedze”
Maija Kurševa
Kim? galerija
26. augusts – 16. oktobris, 2022
Atklāšana: 25.08 18.00

Mūsu robeža ir līnija zem spiediena. Lielais cietums tepat pāri upei, slepkava elpo aiz žoga. Plūst nafta, spiegi, propaganda. Plūst asaras, dusmas un naids. Spekulatīvo ainavu klusi apsargā ar valodu sapāroti koku un krūmu grupējumi.
 
Kurševa, 2022. gada augusts
 
 
Maija Kurševa (dzimusi 1981. gadā Lielplatonē) ieguvusi bakalaura (2006) un maģistra (2008) grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā. Kurševa strādā ar instalāciju, kustīgo attēlu, grafiku un zīmējumiem. 2017. gadā Kurševa dibinājusi nekomerciālu galeriju Low un veidojusi galerijas izstāžu programmu (2017-2019). Dibinājusi Rīgas Zīnu festivālu un bijusi festivāla izstāžu kuratore (2016, 2018), kā arī ar domu biedriem dibinājusi mākslinieku apvienību Popper Publishing un vadījusi kolektīva projektus (2012-2018). Kurševa bijusi mākslinieku rezidencēs Kai, Tallinā (2020), ISCP, Ņujorkā (2019) Cité Internationale des Arts, Parīzē, Kim? Rezidences balvas 2019 ietvaros, (2019) un Iaspis, Ūmeo (2013). Piedalās izstādēs kopš 2004. gada Latvijā un ārvalstīs. 2017. gadā nominēta Purvīša Balvai par darbu “Dzīvesprieks”. Šobrīd Kurševa pasniedz kompozīciju un sietspiedi Latvijas Mākslas akadēmijas Kustība. Attēls. Skaņa. apakšnozares studentiem. 2021.gadā Kurševas darbi tika iekļauti izdevniecības Phaidon zīmējumam veltītajā izdevumā Vitamin D3. Kim? un Kurševa sadarbojas kopš 2009. gada un “Spriedze” ir mākslinieces sestā personālizstādes institūcijā.

Atbalstītāji: Kultūras ministrija, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, Arterritory.com.

Images 1 of 1

TRAUSLĀ REALITĀTE
RIXC Mākslas un zinātnes festivāla izstāde
2022. gada 26. augusts – 16. oktobris
Atklāšana: 25.08 18:00
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs, Sporta 2 kvartāls
 
“Trauslā realitāte” ir šī gada RIXC Mākslas un zinātnes festivāla un izstādes tēma, kas aktualizē laikmetīgo apstākļu trauslumu, ko radījis karš, pandēmijas sekas, mediju visuresamība un sociālā šķelšanās. Izstādes mākslinieki izmanto paplašinātās realitātes tehnoloģijas un mākslas transformējošo potenciālu, lai savu “realitātes” pozīciju balstītu “dabas-kultūras” perspektīvā – Gvatari “ekozofijas”, Latūra “terestriālās līdzās-pastāvēšanas” un Haravejas “mākslas dzīvot uz sabojātas planētas” ideju garā.
 
Izstādes atklāšanā 25. augustā plkst. 18.00 notiks RIXC festivāla kuratora Raita Šmita vadīta ekskursija pa izstādi, kā arī viņa jaunās grāmatas “Jauno mediju māksla. Saglabāšana un reprezentācija” (RIXC, 2022) prezentācija.
 
Mākslinieki: Debija DINGA / DBBD.SG (Debbie DING / DBBD.SG, SG), Jakobs KIRKEGĀRS (Jacob KIRKEGAARD, DK), Mario KLINGEMANS (Mario KLINGEMANN, DE), Hajuna KVONA (Hayoun KWON, KR), Memo Akten (TR), Lorāns MINJONO un Krista ZOMMERERE (Laurent MIGNONNEAU and Christa SOMMERER, FR/AT), Alvis MISJUNS (LV), Jurģis PETERS (LV), Sahedžs RAHALS (Sahej RAHAL, IN), Alisone STJUARTE (Allison STEWART, US), Sabīne ŠNĒ (LV), Teo TRIANTAFILIDIS (Theo TRIANTAFYLLIDIS, GR).
 
Kuratori: Rasa Šmite, Raitis Šmits
Producenti: Agnese Baranova un RIXC
 
 
Atbalstītāji: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, Goethe-Institut Rīga, LG Electronics.
 
Partneri: Kim? Laikmetīgās mākslas centrs, Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorija (MPLab), NAIA – Naturally Artificial Intelligence Art asociācija (Karlsrūe, Vācija), FeLT – Futures of Living Technologiesprojekts / Oslo MET.
 
Informatīvais atbalsts: Arterritory, Echo Gone Wrong, Satori, We Make Money Not Art.
 
Vairāk informācijas: šeit
 
Attēls: Memo Akten. “Visu uzraugošās mīlošās žēlastības mašīnas / dziļākās meditācijas #1-#6”, 2021.

Images 1 of 1

“YOU are the model! YOU are the majority!”

Iļjas Lipkina personālizstāde

2022. gada 1. oktobris  – 23. oktobris

Organizē: Koncertzāle “Lielais dzintars” sadarbībā ar Kim? Laikmetīgās mākslas centru, Rīga

Kuratore: Zane Onckule

Kastings un fotosesijas producente: Evita Goze

Kim? Laikmetīgās mākslas centrs piedāvā Berlīnes fotogrāfa Iļjas Lipkina jauno darbu sēriju “YOU are the model! YOU are the majority!”, kas tapusi divu fotosesiju ietvaros šopavasar Rīgā un Berlīnē.

Četrpadsmit fotogrāfiju turpinājumā caur Instagram atlasīti vēlīni padsmitgadnieki ir iemūžināti kādreiz apdzīvotā, šobrīd pamestā mikroskopiskā dzīvoklī Rīgas centrā. Fotogrāfijās šie savstarpēji nesaistītie fotogēniskie svešinieki atklājas kā draugu kopa, kuri, sēžot, atslienoties vai guļot uz gadu gaitā nolietota dīvāna, kas izvietots uz raibi rakstainas tapetes fona, vai nu nepārtraukti fokusē skatienus tuvumā esošajos ekrānos vai šķietami skatās nekurienē.

Bez stilistiski uzspiestiem tēla nosacījumiem no Lipkina puses jaunieši ieradās uz fotografēšanos savā apģērbā, ikdienas matu sakārtojumā un ar ierasto kosmētiku vai pilnībā bez tās. Viņi ieradās nolūkā tēlot sevi, zinot, ka, visticamāk, netiks iemūžināti kā viņi paši. Stundas pavadot kopā, šie reālās dzīves modeļi caur fotogrāfijām caurstrāvo uzskatāmu garlaikošanos, neieinteresētību un zināmu pasivitāti, vienlaicīgi, ik pa laikam imitējot citam citu ar mērķi izcelties, pagaistot vai saplūstot ar grupu.

Rezultāts ir darba kopums, kas patiesībā ir par neko. Tāda rakstura nekas atmiņā atsauc populāro 90. gadu amerikāņu sadzīves komēdiju Seinfeld. Seriāla galvenais varonis komiķis Džerijs Seinfelds nāca klajā ar izcili trulu ideju izveidot šovu par sevis paša fiktīvo “es”, kas uz ekrāna izdzīvo savas īstās dzīves peripetijas. Poētiski godinot, Seinfelda mūsdienu “kolēģi” – Alise Gaile, Betija Liza Gersone, Darja Kapitonova, Ļena Kiseļčuka, Sabrina Race, Elīna Rancāne, Toms Sargelis, Agnese Upmale, Francis Alberts Virtmanis – uzskatāmi nēsā 90. gadu stilistikā ieturētu apģērbu. Gluži kā Seinfelds pats sevi, tā arī šī grupa “performēja” vien Lipkina orķestrēto fotosesiju.

Izvietotas secībā, kas atklāj gan sērijas saturisko, gan formālo paņēmienu loģiku, Lipkina fotogrāfijas variē no tīrām, komponētām un perfekti “asām” līdz apzināti izplūdušām, miglainām un šķietami nejauši tvertus momentus atspoguļojošām. Izstādē eksponētie kadri vienlaicīgi ir bezscenārijā un savstarpējā sadarbībā balstīti: tā vienā attēlā modeles pašas rokās turētā telefona gaismojums tiek izmantots, lai izgaismotu kadru, savukārt citā modeles seju Lipkins tver pastarpināti – datora ekrāna atspulgā. Ekrānu patērēšanas izraisītais acu nogurums ir klātesošs modeļu sejās visas sērijas garumā, taču skatītājs nekur nevar saskatīt patērēto saturu, kas to varētu būt izraisījis.

Prātojot Lipkina biogrāfiju un pārdomājot izstādes norises vietas kontekstu, var rasties vēlme šo jauno sēriju skatīt caur postkoloniālās padomju estētikas perspektīvu. Tomēr tāda lasījuma iespēja nav autora nolūks. Lakoniskais, bet emocionāli precīzais uz seju fiksāciju un pašprezentācijā balstītais dokumentālais pētījums ir saistāms ar Lipkina pastāvīgo interesi pievērsties reālā un hiperreālā konceptiem. Nolūkā atklāt vispārinātu versiju par mūsdienu globālās kultūras un sabiedrības attīstības pamata apstākļiem, Lipkins tver impulsu šķietami nejauši, gandrīz kā “izklaidībā”.

Vienatnē nofotografētā ukraiņu jauniete, kas pozējusi fotogrāfa Berlīnes studijā, pilnībā izprot šo stāvokli, Lipkinam bilstot: “Tas tiešām bija tā, mēs visi bijām vienkārši pielipuši pie saviem ekrāniem.”

Biogrāfija

Iļja Lipkins (Ilya Lipkin, dz. 1982, Rīgā) ir Berlīnē dzīvojošs mākslinieks, kurš darbojas tehnoloģiju, jaunatnes un reklāmas krustpunktā. Lipkins ir absolvējis Vitnijas neatkarīgo studiju programmu un viņa darbi ir izstādīti High Art, Arlā, “Svetlana” galerijā Ņujorkā, Autocenter, Hamburger Bahnhof, Lars Friedrich Gallery un Silberkuppe Berlīnē, kā arī Nousmoules Vīnē, starp citām norises vietām. Lipkina darbi un raksti ir publicēti Texte Zur Kunst, Artforum, Periodico Magazine un citos.

Kastings: Alise Gaile, Betija Liza Gersone, Francis Hagendorfs, Darja Kapitonova, Ļena Kiseļčuka, Sabrina Race, Elīna Rancāne, Toms Sargelis, Agnese Upmale, Francis Alberts Virtmanis.

Atbalstītāji: Kultūras ministrija, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, Liepājas pašvaldība, Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Pateicības: Zuzānu kolekcija, Lars Friedrich gallery, Jana Ribkina, Tess Sahara, Bro Models, The Runaways, Moon Models.

Images 1 of 1

Kim? Laikmetīgās mākslas centrs ar prieku paziņo par Rīgas tehnokultūras izpētes centra (RTRU) pirmās sezonas “Zem motora pārsega” publiskošanu tiešsaistē. RTRU ir apmeklējams šeit: www.rtru.org
 

Rīgas tehnokultūras izpētes centrs (RTRU) ir jauna digitālā platforma. Tā kuratores ir Elizaveta Šneidermane (Elizaveta Shneyderman) un Zane Onckule, un tas veidots pēc Kim? Laikmetīgās mākslas centra pasūtījuma. Būdams gan zinātnisks žurnāls, gan mākslas un tekstu platforma, gan jauno mediju attīstības centrs, RTRU rosina starpdisciplināru un tehnoloģijās balstītu pieeju laikmetīgu mākslas programmu status quo.
 

RTRU pirmās sezonas dalībnieki: Dana Kopela (Ņujorka), Eltons Kūns (Rīga), Debora Levita (Ņujorka), Rio Roje (Ņujorka), Līga Spunde (Rīga), Kendisa Strongvotera (Ņujorka), Alise Tīfentāle (Ņujorka/Rīga), Viktors Timofejevs (Ņujorka), Džesika Vilsone (Ņujorka).
 

Dizains un identitāte: Beka Abe
 

RTRU pievēršas arvien augošajam tehnisko attēlu Visumam laikmetīgās mākslas prakses ietvaros. Mūsu galvenā premisa – māksla un jaunie mediji rodas no kultūras, nevis atsevišķi no tās. Atgriezeniskā saite starp medijiem un to, kā tos uztver, starp tehniku un kultūru liecina par transduktīvām attiecībām: ķermeņi, attēli, tehnoloģijas un estētikas veidi rodas savstarpējā saistībā un nosaka cits citu. Tikai pievēršoties laikmetīgajai kultūrai un tās pastarpinājuma veidiem, ir iespējams efektīvi izpētīt un aplūkot tehnokultūru, kas paplašina un veido mūsu pasauli.
 

RTRU īpaši pasūtina un ievāc materiālus, personīgi uzrunājot kultūras darbiniekus – māksliniekus, kuratorus un rakstniekus –, kuru darbos atspoguļojas daudzpusīga pievēršanās laikmetīgām teorētiskām tendencēm un tehnopozitīvisma paradigmu hegemonijas apšaubīšana. RTRU meklē to, kas izriet no vai norāda uz nākotnē gaidāmo – apliecinājumu tam, ka sākam paši sevi uzlūkot dinamiskāk. Turklāt RTRU īpaši koncentrējas uz konkrētām Rīgas, Latvijas, Baltijas, kā arī Ņujorkas un ASV vietām un vēstures un kultūras perspektīvām, kas tām raksturīgas.
 

Pirmās sezonas izdevums, kura tēma ir “Zem motora pārsega”, apskata vizuālo kultūru virzošās ekonomiskās un sociālās struktūras un ražošanas tehniskos procesus. Pirmais izdevums pievēršas muzejam bez attēliem, eksaltētajam “skolēnu kolektīvam”, strādnieku šķiras vēsturei, “fenomenu fabrikai” jeb laikmetīgās mediju kultūras paradigmatiskajai darbavietai un daudz kam citam.
 

Lūdzu, apmeklējiet vietni RTRU.org, lai iepazītos ar pilnu kuratoru sleju un projekta dalībnieku topošo ideju priekšlikumiem.
 

Pilns pirmās sezonas saturs būs pieejams, sākot ar 2022. gada aprīli.
 
 

Atbalstītāji:

Images 1 of 3

 Kim? Laikmetīgās mākslas centrs ar prieku paziņo par izstādes, skaņu celiņa un tekstu materiālu KLEJOTĀJS \ VIETA, KURU GRŪTI IEVIETOT / publiskošanu tiešsaistē. Projekta pieredzēšanai, aicinām apmeklēt: https://www.vagabondplacehardtoplace.com/.
 

Mākslinieki: Indriķis Ģelzis, Elza Sīle, Džona Hejduka arhīvs
Kuratori: Zane Onckule, Jo-ey Tang
Arhitekts: Juris Strangots
Skaņa: Joe Namy
Ierunājusi: Amira Ghazalla
Iedziedājusi: Alya Al-Sultani
Mājas lapas dizains: Shadow Brand®
Video montāža: Ieva Kraule-Kūna
Izpilddirektore: Elīna Drāke
Projekta vadītāja: Evita Goze
Arhīva zīmējumi: Džona Hejduka fonds, Kanādas Arhitektūras centrs
Producents: Kim? Laikmetīgās mākslas centrs, Rīga, 2022

“Nezināju, ka pastāv tāds Rīgas līcis, /
Rīga, kuru vienmēr bijis grūti ievietot, /
Vieta, kur celt jaunu pilsētu.”
Džons Hejduks

KLEJOTĀJS \ VIETA, KURU GRŪTI IEVIETOT / ir “spekulatīva” tiešsaistes izstāde/priekšlikums, kuras iecere radusies, sadarbojoties māksliniekiem Indriķim Ģelzim, Elzai Sīlei, Džo Namī (Joe Namy), kā arī līdzkuratoriem Zanei Onckulei, Džo-ijam Tangam (Jo-ey Tang) un arhitektam Jurim Strangotam. Uzņemot sevī šodienas augošo satraukumu, projekts liek lietā poētisku un utopisku iztēli jauktu mediju ainavas veidošanai. Tā ir digitālā vidē īstenota izstāde ar jaunradītu skaņu celiņu, tekstiem, 3D animāciju un mājaslapu. Projekts ir radies kā vīzija un kompass, kas sākas ar privāto izvēli, pēc tam pievēršas kolektīvajai digitālās pasaules apziņai un visbeidzot atgriežas pie aktivēšanas fiziskā telpā.
 

Pieņemot amerikāņu arhitekta Džona Hejduka (1929–2000) tēzi, ka eksistenciālas krīzes apstākļos laikam ir tendence “sabrukt telpā”, KLEJOTĀJS \ VIETA, KURU GRŪTI IEVIETOT / stratēģiski izmanot digitālās vides telpiskumu, lai meklētu jaunas empātijas formas. Būdams spekulatīvas iedabas, šis projekts tiecas uz tādu nākotni, kurā tiek pārvērtēta mūsu individuālā un kolektīvā atsvešinātība, kā arī fiziskie un garīgie ierobežojumi. Paplašinot Hejduka radošās arhitektoniskās domas mantojumu, KLEJOTĀJS \ VIETA, KURU GRŪTI IEVIETOT / iecerēts kā skulpturāls/arhitektonisks klejotājs/aģents, kas saistīts ar pašreizējām sociālajām, politiskajām un psiholoģiskajām realitātēm.
 

KLEJOTĀJS \ VIETA, KURU GRŪTI IEVIETOT / sākotnēji tika izstrādāta kā piedāvājums fiziskai izstādei – Latvijas paviljonam 59. Venēcijas biennālē 2022. gadā. Lai arī nerealizēts, projekts ir mainījies, attīstījies un nonācis šeit – tiešsaistē.

2022. gada pavasarī sadarbībā ar RISEBA Arhitektūras un mediju centru, izmantojot Hejduka arhīva skices, dizainu un piezīmes, paredzēts no jauna izgatavot pilnā mērogā un pirmo reizi Rīgas pilsētvidē uzstādīt Džona Hejduka Rīgas projekta (1987) struktūras “Subjekts” un “Objekts”. Par godu projekta 35. gadadienai latviešu valodā tiks izdota Džona Hejduka grāmata “Rīgas projekts” (1987).

 

Plašāka informācija: https://www.vagabondplacehardtoplace.com/
 

Atbalstītāji: Kultūrelpa, VKKF, Kultūras ministrija, Rīgas dome
 

Partneri: Nodibinājums ARHITEKSTI, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju universitātes “RISEBA” Arhitektūras un dizaina fakultāte (FAD)