Images 1 of 1

Jāņa Dzirnieka personālizstāde “Veselīgie draugi”

Atklāšana: 4. aprīlis, plkst 18.00

Kurators: Kaspars Groševs

Kim? Laikmetīgās mākslas centrs piedāvā Jāņa Dzirnieka otro personālizstādi institūcijā, kas seko mākslinieka divu mēnešu rezidencei ISCP, Ņujorkā 2024.g. rudenī kā Kim? Rezidences balvas ieguvējs. Ņujorkā gandrīz uz katra kvartāla stūra sastopamās mazās stūru bodītes – bodegas, no kurām viena ar nosaukumu Healthy Friends – piedāvā sendvičus un ātrās uzkodas, kas ir visnotaļ tālu no jebkā veselīga, taču šo iestāžu nosaukumi nereti ietver sevī vārdus healthy (veselīgs), natural (dabīgs), organic (organisks), un citus dabiskumu slavinošus saukļus, kam nav nekādas citas vērtības kā vien uzmanības piesaistīšana produktu klāstam, kura saturs ir ķīmijas pārsātināts. Izstādes darbi ietver ieskanētus skricelējumus un akvareļa zīmējumus, kas pēcāk digitāli papildināti, izdrukāti un pēc tam fiziski modificēti. Šie zīmējumi ataino dažādas būtnes trūdēšanas, sairšanas stadijās, kas sapludinātas ar dzesēšanas iekārtu optimizācijas ilustrācijām. Trūdēšanas process savā ziņā var tikt uztverts kā optimizācija līdzīgi kā darbu tapšanas procesu varētu skatīt kā sevis pārstrādi. Optimizācija kā tāda ir neizbēgama gan dzīvos, gan nedzīvos organismos, ekonomikā, politikā, socioloģijā un jebkur citur. Bodegās valdošais augstais neuzticamības līmenis — no pārcenotiem sīkumiem līdz visgaršīgākajām uzkodām – uzskatāms par pateicīgu metaforu Dzirnieka refleksijām par tehnoloģiskās efektivitātes un vides degradācijas tēmām, kas izstādes ietvaros risinātas caur telpiskas instalācijas elementiem un citiem īpaši izstādei jaunradītiem objektiem.

Jāņa Dzirnieka (1992) darbi šķeļ tehnoloģiskās efektivitātes fasādi, atklājot satraucošās un nereti draudīgās formas, kas rodas no mūsu nerimstošās tieksmes pēc optimizācijas. Pārstrādājot industriālās atliekas pārdomas rosinošās instalācijās, Dzirnieks mudina apzināties progresa ekoloģiskās un sociālās sekas. Personālizstādes: Tiled River, galerija 427, Rīga; Flat Tire, Robert Fruinstraat 56, Roterdama; Gaidot nākamo minūti, Laikmetīgās mākslas centrs Kim?, Rīga; un Sharp Horizon, Nemo, Eckernforde. Duo izstādes: Snowlake Blockbuster ar Alisi Annu Dzirnieci, Extra City, Antverpene. Grupas izstādes: Soap Opera, City Surfer Office, Prāga; Agents of Perception, KAI mākslas centrs, Tallina; Midnight Sunburn, Het Nieuwe Instituut, Roterdamā un citur. Dzirnieks ir Kim? Laikmetīgās mākslas centra rezidences balvas 2024 ieguvējs un devās uz rezidenci ISCP, Ņujorkā.

Images 1 of 1

Nellijas Agassi personālizstāde Aftermath

Atklāšana: 4. aprīlis plkst 18.00

Kuratore: Tīna Pētrsone

“Mēs dzīvojam laikā, kad pagātne šķiet neparedzamāka par nākotni,” – arvien biežāk, ieraugot ziņu virsrakstus, kas piedāvā jaunas vēstures interpretācijas, trāpīgs šķiet britu vēsturnieka Ērika Hobsbauna novērojums. Vēsture nekad nav bijusi nemainīgs lielums — tā vienmēr tikusi pārrakstīta, pārskatīta, no jauna interpretēta.​ Tomēr mūsdienās šie procesi sasnieguši nebijušu intensitāti: vēstures izpratni caurvij ideoloģiskas cīņas, sarežģī digitālās vides pārsātinājums un arvien rafinētāk t​ā tiek izmantot​a kā instruments politiskā diskursa veidošanā. Kad naratīvi savstarpēji konkurē, pārklājas un maina formu, kā orientēties vēstures versijās, ko tie piedāvā?

Izstāde norisinās dziļas nestabilitātes – karu, varas maiņu, ideoloģisku lūzumpunktu – laikā. Tās vadmotīvs balstās idejā par “aftermath” kā daudzslāņainu, nelineāru un nepārtraukti mainīgu procesu. Vārda “aftermath” (latviski jēdziens tulkojams kā “iznākums”, “sekas”, “pēctecība”) etimoloģiskā izcelsme meklējama 16. gadsimta Vidusanglijā, ar ko tolaik zemnieki apzīmēja zāli, kas ataugusi pēc pļaujas. Laika gaitā vārds “aftermath” ieguva daudz plašāku nozīmi, apzīmējot jebkuras darbības sekas, īpaši to attiecinot uz dabas katastrofām, karu vai lielām pārmaiņām sabiedrībā. Tādējādi “aftermath” sevī nes divējādu nozīmi: gan iznīcību, gan spēju atjaunoties – ciklisku procesu, kurā pagātne nekad līdz galam nepazūd, bet gan piedzīvo transformāciju un atgriežas citā formā. Šī cikliskā atgriešanās veido Nellijas Agassi pirmās personālizstādes Baltijas reģionā konceptuālo asi.

Viņas mākslinieciskās prakses centrā ir “vietas biogrāfija” – tā ir metode, kas pievēršas vietas kontekstam kā izziņas avotam un darba materiālam. Aizvadītajā gadā, pavadot novembra nedēļu Rīgā, Agassi apmeklēja muzejus un iepazina pilsētu, apkopoja vizuālos nospiedumus un izzināja vēstures liecības. Viņas instalācijās šie iespaidi atklājas kā informācijas fragmenti, konceptuāli žesti un ar simboliskiem slāņiem piesātināti materiāli. Izstāde “Aftermath” iemieso pārdomas par to, kas ir noticis, bet arī izveicā to nākotni (vai vēsturi?), kas vēl tikai iegūst savus apveidus un kas vēl ir iespējama.

Nellija Agasi (dz. 1973, Izraēlā) ir starpdisciplināra māksliniece, kura dzīvo un strādā Čikāgā. Viņas radošā prakse aptver performanci, instalāciju, video, animāciju, tekstilu un darbus uz papīra. Agasi veido vietai specifiskus darbus, kuros krustojas personiskie stāsti ar arhitektoniskajām struktūrām, atklājot telpas biogrāfiju caur pašas pieredzes prizmu. Strādājot ar materiālu, ķermeni un telpu, māksliniece veido intīmus dialogus starp publisko vidi un tajā iemiesotajām vēsturēm. Agasi ieguvusi bakalaura grādu Centrālajā Sentmārtina Mākslas koledžā un maģistra grādu Čelsijas Mākslas koledžā Londonā. Viņas darbi izstādīti starptautiski atzītās institūcijās, tostarp Tate Modern, Izraēlas muzejā, Telavivas Mākslas muzejā, La Triennale di Milano un Zacheta galerijā Varšavā. Čikāgā viņas darbi eksponēti The Graham Foundation, Chicago Cultural Center, The Arts Club of Chicago, Hyde Park Art Center un Poor Farm. 2023. gadā viņas darbus savai kolekcijai iegādājās Čikāgas Mākslas institūts. Citu nozīmīgu neseno projektu vidū — ORD T5 O’Hāras starptautiskajā lidostā, WHOISPOLA Varšavā, Viennacontemporary mākslas mesē un Fujiyoshida tekstila nedēļā Japānā (visi 2023. gadā). Šobrīd Agasi ir SAIC pētniecības rezidente Čikāgas Mākslas institūta pētniecības centrā. Viņa ir viena no bezpeļņas organizācijas Fieldwork Collaborative Projects līdzdibinātājām un Graham Foundation stipendiāte. Mākslinieci pārstāv galerijas Dvir un WHOISPOLA.

Images 1 of 1

“Ēdene: Saldie sešpadsmit”

Kim? Laikmetīgās mākslas centra festivāls

7.jūnijs – 3.augusts, 2025

Darba laiks:

Trešdiena–Piektdiena: 14.00–19.00
Sestdiena: 12.00–17.00

Dalībnieki: Daniels Čū un Mikaela Durāna (Daniel Chew, Michaela Durand, US), GolfClayderman (Aksels Bruks (LV/CH) un Margrieta Griestiņa (LV)), Daiga Grantiņa (FR/LV), Ella Krugļanska un Alans Rīds (Ella Kruglyanskaya, Alan Reid, US), Maija Kurševa (LV), Džošs Klains (Josh Kline, US), Miķelis Mūrnieks (NL/LV), Aura Rozenberga (Aura Rosenberg, DE/US), Pirātiskā bibliotēka x Mika Solomon (US/LV), Urbānais bārs (Čārlija Blēdela (Charly Blödel, DE/NL), Edgars Jane (LV/NL))

Kuratores:  Alēna Klēra Feldmane (Alaina Claire Feldman, US) un Zane Onckule (LV)

6.jūnijs: atklāšanas vakara programma:

• 18:00 durvis vaļā
• 19:00 GolfClayderman performance
• 20:00 Miho Hatori (US/JP) performance, piedaloties Aleksandrs Aleksandrovs (LV), Džons Millers (John Miller, US)
• 21:00-23:00 dj duo Laiva Maikule 

10.jūnijs plkst 18:00:  lekcija “We Don’t Need No Education: kūrējot skolas ietvaros un ārpus tās” (Alēna Klēra Feldmane, US)

11.jūnijs plkst. 18:00:  A Shade Colder (Tallina) žurnāla prezentācija (Keiju Krikmane (Keiu Krikmann), Joanna Rukholma un Martina Gofmana (Johanna Ruukholm, Martina Gofman (Jojo & me Studio))

3. augusts plkst. 19.00 Finisāža: Jette Loona Hermanis performance

“Nevar noliegt, ka universitāte ir patvēruma vieta, un vienlaicīgi – nevar piekrist tam, ka universitāte ir apgaismības vieta.” Freds Motens un Stefano Harnijs, The Undercommons

Ar nosaukumu “ĒDENE: Saldie sešpadsmit”, šī gada festivāls un svinības atzīmē mākslas organizācijas, kurai sešpadsmit gadus ir bijusi būtiska loma vietējās un starptautiskās laikmetīgās mākslas procesu atbalstīšanai Rīgā, pieaugšanu (coming of age) un vienlaicīgi – “saldos sešpadsmit”. 

Kopš dibināšanas 2009. gadā Kim? sadarbojies gan ar jauniem, gan jau pazīstamiem māksliniekiem, teorētiķiem, kuratoriem, filosofiem, tulkotājiem un domātājiem, tiecoties sniegt atsaucīgu kontekstu viņu darbiem un padarīt kritiskas prakses pieejamas plašākai auditorijai. Šajā institūcijai tik svarīgajā brīdī “Ēdene: Saldie sešpadsmit” māksliniekiem un skatītājiem vaicā, ko nozīmē no jaunieša kļūt par pieaugušo, no amatiera – par ekspertu, no ideālisma pāriet uz reālismu, un kā pieņemt šī pārmaiņu procesa pavadoni – apjukumu – un ar to strādāt.

Sekojot pirmajam festivālam “Jauna adrese: ĒDENE” 2024. gada vasarā, šogad “ĒDENE: Saldie sešpadsmit” atgriezies Hanzas ielas 22 adresē – topošajā jaunajā Kim? mītnes vietā. Šajā institūcijas pārejas brīdī mākslinieki aicināti veidot pagaidu instalācijas, kas sasaucas ar festivāla tēmu un vienlaicīgi smeļas iedvesmu no ēkas vēstures, kas savulaik kalpojusi par mājvietu vairākām mācību iestādēm, tostarp Rīgas Ekonomikas tehniskajai koledžai, Rīgas Pārtikas rūpniecības, mehānikas un tehnoloģiju tehniskajai koledžai un Rīgas Biznesa koledžai. 

Skola nereti ir vieta, kur notiek personības regulēšana un profesionalizācija, un ļoti agri klases telpa darbojas kā jaunā cilvēka ideālu stiprinātājs. Šī izglītības un zināšanu uzkrāšanas vēstures akumulācija pievēršas pārdomām par to, kam tiek dota iespēja mācīt un kas tiek mācīts, un tādējādi iegūst noteicošu lomu mākslinieku ekspozīcijās. 

Kritiskā pedagoģija un sastingušās zināšanu jomas izstādē tiecas tikt pārdefinētas un no jauna uzlūkotas caur saviesīgas koleģialitātes prizmu, veidojot saikni ar radošiem indivīdiem, kas ir ieinteresēti un vēlas piedalīties jaunu sociālo attiecību veidošanā. Šajā hiperprofesionalizācijai un vēlā kapitālisma tirgus prasībām pakārtotajā laikmetā festivāla rotaļīgā programma atbalsta starpdisciplinārus mākslas darbus, sadarbībā balstītas performances un publiskās programmas, kuras rāda ceļu uz nākotnes briedumu, kas lauž rāmjus un klišejas, nevis aicina tām sekot.

“ĒDENE: Saldie sešpadsmit” pulcē starptautiskus dažādu paaudžu māksliniekus un radošas apvienības, kuras darbojas plašā mediju spektrā. Festivāls aptver gan jaunus pasūtījumus, gan iepriekš Rīgā neizrādītus darbus. Izstādi pavada bagātīga publiskā programma un festivāla atklāšanas un noslēguma pasākumi ar performancēm, dīdžeju uzstāšanos un dzīvajiem koncertiem.

Izstādes ietvaros iekārtotajā “Pirātiskajā bibliotēkā” apskatāmas mākslinieku un citu uzaicināto dalībnieku atlasītas neautorizētas grāmatu versijas, zīni un YouTube saites, kuras spēji ietekmējušas viņu pašu pieaugšanu. Festivāls kalpo par norises vietu arī Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera dizaina nodaļas vasaras skolai, kuras dalībnieku īstenotā intervence – pilsētvides bārs-skatuve – aktivizē ĒDENES iekšpagalmu-dārzu kā sabiedrisku telpu.

Projekta direktore: Evita Goze

Projekta vadītāja: Katrīna Jauģiete

Komunikācija: Žanete Liekīte

Dizains: Krišs Salmanis

Iekārtojuma risinājums: Studio SIJA Arhitekti (Artūrs Tols, Kristiāna Erta)

Tehniskā komanda: Aldis Bušs, Andris Maračkovskis, Romāns Medvedevs, Jānis Noviks, VPT grupa

Brīvprātīgo koordinatore: Beatrise Šulte

Mediatores: Linda Bogdanoviča, Betija Briede, Anete Medniece, Beatrise Šulte

Atbalsta: Kultūras ministrija, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Baltijas-Amerikas Brīvības fonds, Neputns, Valmiermuiža