“Personālizstāde būs maijā. Tās dēļ jau tagad nakts vidū mostos un nevaru aizmigt, līdz sešiem rītā skatos video, kā palaiž kosmosa kuģus, kā atomsprādzienus izmēģina. Sešos piekūstu un aizeju gulēt, saprotot, ka nekur tālāk neesmu ticis, bet kosmosa kuģu palaišana ir ellīgi skaista! ”

 

I. Drulles citāts I. Lejasmeijeres rakstā „Adatas acs un ziedoša pļava”, Rīgas Laiks, 2011. gada decembris.

 

Ivars Drulle domā par sabiedrības daļu, kura satiekama interneta komentāros, iepazīšanās sludinājumos vai folklorizētos mītos. Izstādi veido seši stāsti – versijas iepriekš redzētiem, lasītiem un dzirdētiem notikumiem, caur kuriem saskatīt jaunus pamatojumus tam, kādi esam. (Jo “viena lieta ir tie „mēs“, ko sastopam rindā pie Rimi kasēm vai braucot trolejbusā, bet cita lieta ir tie paši „mēs“, kas atnākuši no darba mājās, pārtop par „sludinājumu 50616“, kas meklē sev otru pusīti, vai „Kiborgu“, kas iesaistās karstā virtuālā cīņā ar turpinājumiem, par to vai Liāna Langa ir stulba vai nē”, I.D. 2012. gada maijs.)

Pēteris Bankovskis pirms gada žurnālā “Studija” aizgrābti pārmeta autoram (“tāpat kā daudzi”, “turpat, kur mēs visi”, “vai jebkurš no mums”) dzīvošanu tagadnē, aizraušanos ar tās formātu, kas ir bezformīgs un saturs – nenolasāms. “Ivara Drulles tēlniecība – šīs mazās rotaļu figūriņas mazās leļļu telpiņās – ir vēl reālistiskāka, jo tā stāsta par to, cik diskrēta – mazos kambarīšos sadalīta – ir tagadnes cilvēka iespēja spriest, cik neiespējama ir sevis atpiņķerēšana no “informācijas” malstrēma, kurā kuļas šolaiku civilizācija”.

Sabiedrības – šī (nejēgu) kolektīva – ciešanas un neziņa par savu, dzīves un pasaules kārtību gadu pēc kritikas nav mainījusies, lai arī jaunā kultūras un politikas saziņa liek reiz pasaulē izlaistiem vārdiem pārkārtoties citas noskaņas loģikai. Un tā Normunds Naumanis jaunākās Kultūras Dienas tēmas izvērsumā līdztekus jautājumam – vai paradigmas maiņa Latvijas kultūrā? – piedāvā atbildi, kas no jauna ir jautājums: “Vai tēlnieka Ivara Drulles punduršmita skulptūriņa, kas lūgdama lūdz Dievu iznīdēt “citādi domājošos/dzīvojošos”, patiesībā nav Dieva Visupiedodošā smaida iemiesojums sīkplastikā – piedod viņiem, jo tie nezina, ko dara?”.

 

Ivars Drulle ir tēlnieks un pedagogs. Studējis Humbolta Universitātē Kalifornijā un Montanas Universitātē ASV, kur ieguvis mākslas maģistra grādu; Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Formas dizaina programmas vadītājs. 2012. gada sākumā ieguvis Dienas Gada balvu kultūrā un 2011. gadā nominēts LNMM Purvīša balvai; 2009. gadā Rīgas Mākslas Telpā veidota kopizstāde ar Māri Grosbahu; paralēlā personālizstāde šobrīd apskatāma Ūmeo, Zviedrijā. Ivars Drulle piedalījies grupas izstādēs Beļģijā, Vācijā, Krievijā u.c.