No 2009. gada 12. septembra līdz 2. oktobrim Programmas nr. 4 ietvaros Kim? / RIXC galerijā notika mākslinieka Jāņa Garanča (1973) izstāde „Klātbūtnes anizotropiskā aina”. Izstādē eksponētā interaktīvā instalācija aicināja apmeklētājus ienākt audiovizuālā vidē, kas tēlaini ilustrēja vairākus savstarpēji saistītus zinātniskus pieņēmumus un fenomenus no mūsdienu fizikas jomas.
Fiziķi lieto terminu „anizotropija”, lai aprakstītu materiālu īpašības, kas mainās atkarībā no vielas struktūru virziena (orientācijas). Dažu materiālu gadījumā to var definēt kā fizisko īpašību (absorbcija, refraktivitātes indekss, blīvums utt.) atšķirību attiecības, kas noskaidrojas, veicot mērījumus gar dažādām asīm. Anizotropijas piemērs ir gaismas ātruma (un spektrālo īpašību) atšķirības dažādu kristālu nevienādajās asīs. Vēl viens piemērs ir selēna īpatnējā elektriskā pretestība, kas vienā virzienā ir augstāka, bet otrā – zemāka. Kad selēnam pievada maiņstrāvu, tā plūst tikai vienā virzienā (rektificē), tādējādi kļūstot par līdzstrāvu). Kosmologi izmanto terminu „anizotropija”, lai raksturotu kosmiskās mikroviļņu fona radiācijas temperatūras nevienmērīgo izdalīšanos. Anizotropijas fenomenam ir arī citi lietojumi ķīmijā, optikā, medicīnā, bioloģijā utt.
Garanča izstādē fizikas pamatprincipu ilustrācijām līdzīgās ainas atklāja pasauli, kas austa no pulsējošiem „hibrīdiem audiem”, kuru struktūru nosaka metafiziski kodi. Šajās sintētiskajās „ainavās”, skatītāja vizuālā un skaņas uztvere piedalījās iedomātā „telpas ķirurģijā”.
Izstādes būtiskākais ieguldījums ir, ka tā no vienas puses papildināja tobrīd topošo Latvijas elektroniskās mākslas arhīvu, no otras puses – sagādāja iespēju Rīgas un Latvijas auditorijai aplūkot komplicētu interaktīvās tehnoloģijas mākslas darbu.