Images 1 of 1

“Vēja roze, h 93 m”. Tikšanās ar mākslinieci Arianni Oltāru

27.10.2011

Laikmetīgās mākslas centra Heden (Hāga) rezidences ietvaros no 1. augusta līdz oktobra beigām Kim? uzņem holandiešu mākslinieci Arianni Oltāru. Trīs mēnešu garumā māksliniece pētīja, filmēja un fotografēja Rīgas 1980. gadu arhitektūru un īpašus vai specifiski izvietotus interjerus publiskā vidē, piemēram, bijušo TV torņa restorānu “Vēja roze” un TV centra foajē. Rezidences noslēgumā, 27. oktobrī 19.00 ar sarunām, fotogrāfiju un filmu skati un 1980. gadu interjera parauga maketa izstādi Kim? telpās notiks tikšanās ar mākslinieci.

Ariannes Oltāras radošā darbība ietver eksperimentālu īsfilmu un miniatūru modeļu veidošanu. Mākslinieci valdzina 1970. un 1980. gadu dizaina ideāli kā gaistošas liecības par tā laika greznības izjūtu. Oltāras uzmanība pamatā tiek vērsta uz interjeriem publiskā vidē, kas bijuši veidoti kādam īpašam mērķim, piemēram, kā naktsklubi, dzīvnieku mītnes zooloģiskajos dārzos, restorānvagoni u.c. Māksliniece atzīst, ka viņu galvenokārt interesē fakts, ka šo vietu dizains paredzējis tajās neikdienišķu atmosfēru, kas ļāva abstrahēties no realitātes. Šodien tie (interjeri) gluži nemanāmi izzūd demontāžas un telpu remontu procesā.

Vakaram izvēlētais nosaukums “Vēja roze, h 93 m” zināmā mērā ir saistīts ar mākslinieces iepriekšējo darbu, kā arī tam ir sevišķa nozīme attiecībā uz viņas Rīgā pavadīto laiku. Restorāns, kas tika atvērts 1986. gadā, bet nu jau labu laiku ir slēgts, saistīja Oltāras uzmanību gan ievērojamās ēkas (TV tornis), gan arī izolētības, luksusa un sava veida absurdā rakstura dēļ (restorāns tik specifiskā vietā un tādā augstumā); un neapšaubāmi, tas ir spilgts 1980. gadu dizaina paraugs.

Rezidences noslēgumā, tikšanās ietvaros kim? Arianne Oltāra rādīs pamatā Latvijā uzņemtas fotogrāfijas, kā arī attēlus no 1970. un 1980. gadu arhitektūras izdevumiem. Tāpat būs iespēja apskatīt mākslinieces veidotu 1980. gadu interjera parauga modeli, kā arī viņas īsfilmas.

– Īsfilma Binnenverblijven (“Iežogojumi”) ataino primātu mītnes zooloģiskajos dārzos Eiropā 1970. gados, kas tika veidoti tā dēvētajā “vannas istabas arhitektūras” (Bathroom Architecture) stilā. (2007, 4 min.)

– Darbs Restauratiewagens (“Restorānvagoni”) ir veltījums restorānvagonu interjeram 1960. un 1970. gados, kā arī restorānvagonam pašam par sevi – ierobežota izmēra bāram un bistro ar neizkustināmām mēbelēm, kas traucas cauri ainavai. (2009, 15 min.)

– Hotel Nachtclub (“Viesnīcas naktsklubs”). Lielākajās luksusa viesnīcās 1970. gados bija ne tikai plašs vestibils, restorāni, suvenīru veikali, skaistuma saloni un bāri, bet arī naktsklubi, uz kuru atrašanās vietu pagrabā parasti norādīja bulta trepju galā. Tās bija noslēgtas vietas bez logiem, kas apmeklētājiem bija atvērtas tikai pēc 10 vakarā. Gandrīz visi šie naktsklubi šodien ir slēgti vai rekonstruēti. (2011, 3 min., 23 sek.)

Savas rezidences laikā Arianne Oltāra filmēja arī Dubultu staciju, Latvijas Valsts Radio un Televīzijas Centra foajē un TV torņa ārskatu. No šī materiāla māksliniece veidos jaunu īsfilmu.

Arianne Oltāra (Arianne Olthaar, 1970) 1992. gadā ir absolvējusi Hāgas Karalisko Mākslas akadēmiju. Māksliniece aktīvi piedalās grupas izstādēs, kā arī veido personālizstādes. Viņas filmas ir rādītas vairākos starptautiskos filmu festivālos, to skaitā Roterdamas Starptautiskajā filmu festivālā, Oberhauzenā, Ņujorkas filmu festivālā un Cinematexas.

Paldies: Heden, airBaltic, Lux Express, LVRTC, VKN