No 2010. gada 17. aprīļa līdz 9. maijam Programmas nr. 10 ietvaros Kim? / VKN galerijā būs apskatāma sešu latviešu mākslinieku darbu izstāde „Cēloņi un sekas”. Izstāde ir veltīta Latvijas Universitātes Kognitīvo zinātņu un semantikas centra organizētajam 6. Starptautiskajam kognitīvo zinātņu, loģikas un komunikācijas simpozijam „Formālā semantika un pragmatika: diskurss, konteksts un modeļi”, kas no 23. līdz 25. aprīlim notika Latvijas Universitātē.
Viena no pasaulē novērojamo notikumu likumsakarībām ir cēloņu un seku attiecības, par kuru subjektīvo vai objektīvo iedabu filozofi ir prātojuši jau vairāk nekā divus tūkstošus gadu. Viens notikums šķietami nenoliedzami un neizbēgami rada vai ietekmē jaunu, citu, nākamo un tā līdz bezgalībai vai nekustīgajam pirmkustinātājam. Taču vai nepieciešamība, kas savieno dažādos notikumus cēloņu un seku vienībā pastāv pašos objektos vai tikai vērotāja prātā?
Izstādē „Cēloņi un sekas” bija apskatāmi pārsvarā tajā pašā gadā tapuši darbi – Kaspara Groševa instalācija „Tumšie kalni un nimfa”, Maijas Kurševas skulptūra „Slazds”, Ojāra Pētersona darbs „Geņiaļno, no ņe boļeje”, Kriša Salmaņa fotogrāfija „Balts kubs”, Evitas Vasiļjevas darbs „Bez nosaukuma” un Armanda Zelča objekts „Marijas ceļš” –, kuri dažādos medijos risina, komentē, apstrīd un spēlējas ar cēlonības ideju. Tie ir darbi, kas rosina pārdomāt vai ikvienā situācijā var viennozīmīgi noteikt, kurš no notikumiem ir cēlonis un kurš ir sekas; kas notiek, ja taisno laika līniju, uz kuras izkārtojas secīgie notikumi, saliec riņķī un vai vienam cēlonim var būt dažādas sekas.