Images 1 of 1

Haoss Nr. 1

24.2.2011

2011. gada 24. februārī un 10. martā plkst. 18.00 Kim? Laikmetīgās mākslas centrā norisinājās tekstu lasījumu darbnīcas ar nosaukumu “Haoss”. Lasījumi tika veltīti haosa teorijai, kuras sākotnējais pielietojums ir bijis eksakto zinātņu sfērā, taču to var izmantot un tā tiek reflektēta arī humanitārajās zinātnēs kā, piemēram, mākslas teorijā, filozofijā u.c.

Tekstu lasījumu darbnīcas mērķis ir veicināt starpdisciplināras izpratnes veidošanu Latvijas intelektuālajā telpā. Pulcinot dažādu nozaru profesionāļus un interesentus, darbnīcas uzdevums ir aplūkot noteiktus jēdzienus un atklāt to kopsakarības dažādos kultūras, zinātnes un/vai mākslas jomu aspektos, par pamatu izmantojot atslēgas tekstu lasīšanu un to kolektīvu analīzi.

Darbnīcas forma: Katru lasījumu ievadīs lektori, kuru profesionālā darbība un akadēmiskā interese ir saistīta ar kādu no darbnīcas semināru tēmām, šajā gadījumā – ar haosa teorijas pielietojumu praksē. Dalībnieki ir aicināti pieteikties darbnīcām iepriekš un sagatavoties, apgūstot izdales materiālus (tekstu fragmentus, katru aptuveni 10 – 15 lpp. apjomā), lai varētu par tiem reflektēt.

24. februāra darbnīcā: Fragmenti no Anrī Bergsona (Bergson, 1859-1941) “Radošā evolūcija” (“Creative Evolution”; teksts angļu vai krievu val.) – lasa un komentē filozofs Andrejs Balodis; fragmenti no Mišela Serē (Serres, 1930) “Ģenēze” (“Genesis”; teksts angļu val.) un “Parazīts (“The Parasite”; teksts angļu val.) – lasa un komentē filozofs Ainārs Kamoliņš.

Darbnīcas iecere:

Populārā kultūra ar haosa teoriju parasti saprot t.s. “tauriņa efektu”. Tas nozīmē, ka nelielas izmaiņas stingri determinētā sistēmā var radīt neparedzētas sekas arī makro līmenī. Pašas haosa teorijas izmantojums vai ilustrācija var būt gan skaidri neformulētā līmenī (piem., Denī Didro darbā “Žaks fatālists”, kas ir sarakstīts ilgu laiku pirms pašas haosa teorijas izveidošanas), gan arī apzināta (uzskatāms piemērs ir Toma Stoparda luga “Arkādija”). Tādos gadījumos, kā tas ir ar minēto Didro darbu, paralēlisms ar haosa teoriju var atklāt visnotaļ interesantas analīzes iespējas darba ietvaros. Tomēr daudzos gadījumos var būt grūti noteikt, cik lielā mērā zinātnes teorijas un dažādi skaidrojošie modeļi tiešā veidā ietekmē kultūras procesus un fenomenus. Tāpēc attiecību aplūkojumu starp zinātni un kultūras fenomeniem (plašā nozīmē), ir jautājums par t.s. “zināšanu aizņemšanos”. Proti, vai vienas jomas jēdzieni vai teorijas var tikt adekvāti pielietotas citas jomas fenomenu analīzē. Viens piemērs, kad koncepcija tiek palienēta no fizikas un matemātikas, ir minētais haosa teorijas gadījums. Šīs teorijas izmantojums uzrādās tādās disciplīnās kā ekonomika, literatūrkritika, filozofija (gan t.s. kontinentālā, gan arī analītiskā tradīcija), mākslas, apziņas pētniecība utt. Lasījumu mērķis būtu aplūkot divus savstarpēji saistītus jautājumus. Pirmkārt, kāds ir teorijas “aizgūšanas” mehānisms un kādas ir tā konsekvences? Vai zinātnes jēdzieniem kultūras apgabalā ir tikai metaforisks lietojums (piem., skatītāju “kritiskā masa”, populāru cilvēku “kloni” u. tml.), vai arī tas ir analoģisks zinātnes teoriju modeļu pārnesums citā sfērā? Cik lielā mērā šāds pārnesums var radīt “negatīvās analoģijas” (i.e. nesakritību starp sākotnējo teoriju un apgabalu uz kuru tas ir pārnests)? Otrs problēmloks ietver haosa teorijas praktisku izmantojumus kultūras un filozofijas sfērās. Proti, filozofs Mišels Serē ir izteicies, ka: “Mums filozofijā ir nepieciešams ievadīt haosa jēdzienu,” jo, viņaprāt, tas ir parocīgs līdzeklis, lai analizētu sabiedrības dažādas sistēmas mijiedarbē ar mākslas un literatūras jaunradi.

“Haoss. Tekstu lasījumu darbnīca nr.1” norisinājās Kim? lasītavā, Spīķeros, Maskavas ielā 12/1. Dalība – bez maksas.