Kaspara Groševa personālizstāde 

“Dzīvo ar / Domā par” (Live With/Think About) 

 

Atklāšana: 30. aprīlis 18.00–22.00 

Atklāšanas performance: 011668 (ASV) 

 

Izstādes datumi: 1. maijs – 7. jūnijs, 2026 

Norises vieta: Kim? Laikmetīgās mākslas centrs, Sporta 2, Rīga 

Kuratore: Zane Onckule 

 

 

No 2026. gada 30. aprīļa līdz 7. jūnijam mani lielākoties var satikt Kim? Laikmetīgās mākslas centrā Rīgā – kādu laiku te es “dzīvoju un strādāju”. 

 

Šī nav izstāde, performance vai akcija, šis ir neliels dzīves uzmetums: 

kādu laiku mans dzīvoklis ir pieejams īslaicīgai īrei 

kādu laiku es šeit guļu un staigāju, sēžu internetā un gleznoju 

kādu laiku es klausos mūziku un spēlēju mūziku 

kādu laiku es domāju par mākslu un radu mākslu 

kādu laiku es izstādu mākslas darbus 

kādu laiku es pārdodu mākslu un apmainos ar mākslu 

kādu laiku mana dzīves un darbības telpa ir pieejama publiskai apskatei 

kādu laiku es pieļauju kļūdas 

kādu laiku es šeit “dzīvoju un strādāju” 

 K. G.

 

 

“Dzīvo ar/Domā par” darbojas vienlaikus kā māksliniecisks piedāvājums un apstākļu noteikts apziņas stāvoklis: veids, kā noturēt(ies) zināmas uztveresrobežās, reizē apšaubot tās izcelsmi un pastāvēšanas kārtību. Kaspara Groševa jaunākajā izstādē Kim?, krietnus trīspadsmit gadus pēc viņa pēdējāspersonālizstādes institūcijā, skaņa, tēli, attēli, iekārtojums, vēstījums un sociālā iekārta saplūdusi vienotā veselumā, atstājot vien nosacītas mediju formveidesaprises. Skatāmais atklājas ne tik daudz kā pabeigtu darbu kopums, bet gan kā situācija, kas paģēr aktīvu paša autora iesaisti un caur to – nemitīgu paveiktāpārskatīšanu, aizstāšanu vai atlikšanu. 

 

“Dzīvot ar” un “domāt par” ir savstarpēji savīti uzmanības režīmi. Tie uztur Groševa pieredzi – dzīvojot (ar mākslu) un domājot (par mākslu) – nemitīgāspriegojumā: ilgstošā prakse uzaudzē nozīmes svaru, uzmanība aizplūst un atgriežas, izsīkums vai intensitāte kļūst par paša materiāla daļu, un doma, neretipārvietojoties šajā laukā bez kāda iepriekšēja aprēķina, piepalīdz radītajam ar nolasāmību un jēgu, vienlaikus vairoties to iegrožot. 

 

Šī loģika top taustāma izstādes telpiskajā un procesuālajā uzbūvē, kurā radīšana un rādīšana nav nodalāmas: improvizēts veikals ar T krekliem, zīniem, kasetēm un iespieddarbiem, kas tapuši gan uz vietas, gan citur, sagaida apmeklētājus un viņu brīvos līdzekļus pie ieejas; darbnīcas zona atsedz radošā procesaaizskatuvi un priekšmetu cirkulāciju autora uzmanības hierarhijas skalā; koprades stūris kalpo par vietu, kur klausīties, džemot, iegūt tetovējumu, atjaunotmanikīru, neformāli socializēties, caur to saistot privāto un kolektīvo pieredzi; citviet – uzstāšanās vai vēl tikai tās mēģinājumi norit kā viena no izstādesdarbības papildu formām kopējo publisko-privāto aktivitāšu spektrā; līdz beigās – no otrreiz izmantotiem materiāliem būvēta guļamzona piesaka atpūtu un atjaunošanos kā neatņemamu daļu mākslinieka vienotajā “funkcionēšanas režīmā”. Šeit tā ar nodomu integrēta plašākā radīšanas laukā. 

 

Groševa darbība plešas tālāk par pašu izstādi un ietiecas infrastruktūrās, kuras to uztur, izvērš – neatkarīgas telpas vadīšanā, kūrēšanā, mākslas producēšanāun mūzikas radīšanā. Līdzās šīm, arī šķietami klusāka, klātbūtnē balstīta pedagoģiska loma, mijiedarbojoties ar zināšanu pārnesē ieinteresēto skolu un ne-skolu auditoriju. Ekonomiskie un materiālie apstākļi, kas ieskauj viņa un domumiedru dzīves prakses, nemitīgi par sevi atgādina kā virsslānī, tuvu ādai esošsneatņemams fona troksnis. Tā ietekme nosaka darbības virzības trajektoriju kā tādu iespējamību diapazonu, kas veidojas, no vienas puses, ilgstoša spiedienaun, no otras, – pašaprūpes centienu rezultātā.  

 

Groševa izmantotie analogie mediji un atvērtība procesualitātei kalpo kā darba rīki, ar kuru palīdzību autors ievieš un uztur ilglaicību, pretestību un berzicitādi uz ātrumu un (at)risinājumu orientētajā tagadnē. Tas ļauj uztverei palēnināties tieši tik daudz, lai tā saglabātu jutīgumu un reaģētspēju iepretim šķietamifiksētajam un neapstrīdamajam. Plašākā nozīmē Groševa praksē taktilitāte, nepilnība, neērtums un daudznozīmība darbojas kā sistēmiski nosacījumi, kas ietekmē to, kā darbi tiek iecerēti un izplatīti, uzturot to nozīmi pastāvīgi svārstīgu un atvērtu arvien jauniem lasījumiem atkarībā no mainīgajiemkontekstiem. 

 

Infrastruktūras līmenī “Dzīvo ar/Domā par” novirza uzmanību no apraides mēroga izplatīšanas uz mazākām, intīmām apmaiņas konfigurācijām, kur tuvumskļūst par metodi un attiecības, objekti un darbības ievietojas vienotā laukā, izvēršoties par dzīvu sistēmu, sava veida refleksīvu dzīves straumēšanu.  

 

Kaspars Groševs (1983) ir vizuālais un skaņas mākslinieks un kurators no Rīgas. Kopš 2014. gada viņš ir mākslinieku vadītās galerijas “427” līdzdibinātājsun kurators. Darbojas ar eksperimentālo elektronisko mūziku jau kopš 90. gadu beigām, un viņu interesē idejas par mākslas, kuratoriālās, skaņas prakšuprocesualitāti un to savstarpējo robežu šķīdināšanu un izpludināšanu.  

 

Groševs ir izstādījies Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Rīgas Mazākajā galerijā, “Noass”, TUR telpā, Kim? Laikmetīgāsmākslas centrā, Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā, “Medūzā”, Radvilu pils mākslas muzejā, CAC un Editorial (Viļņā), darkZone (Ņūdžersijā), Harkawik, No Moon un Art in General (Ņujorkā), Futura (Prāgā), BOZAR, Shanaynay (Parīzē) un SIC (Helsinkos). Groševs ir kūrējis dažādas izstādes Garage Gallery un City Surfer Office Prāgā (2022), Skulptur Institut Vīnē (2022), Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (2025, 2020, 2019, 2015), P////AKT Amsterdamā (2020) un Polansky Gallery Brno (2019), kā arī citviet. Kopš 2003. gada viņš veido radio raidījumus radio NABA. 2017. gadā kopā ar Labais Dāma viņš līdzdibinājakasešu izdevniecību No Sex Just Talk. 

Viņa darbi ir iekļauti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā, kā arī daudzās privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs. 2020. un 2022. gadā viņš tika nominēts Purvīša balvai. 

 

Izstādi atbalsta: Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, “Kokmuiža”, Media Port 

 

Mākslinieka pateicības Fulminare Soundsystem, Gatis Gruzinskis, Kwan Kit Lau, Ulrika Skakovska, Sarma Emīlija Tukāne, Eliass Zandmanis 

 

Kim? Laikmetīgās mākslas centrs un izstādes komanda:   

Izpilddirektore: Evita Goze  

Programmas direktore: Zane Onckule  

Komunikācijas vadītāja: Kristiāna Bērza  

Pārdošanas direktore: Dārta Purvlīce  

Izstādes mediatores: Emīlija Austra Lodiņa, Alise Sedleniece, Betija Briede, Linda Šterna, Poļina Gasparoviča 

Tehniskā komanda: Aldis Bušs, Andris Maračkovskis, Eliass Zandmanis 

Dizains: Anna Ceipe  

Latviešu valodas korektūra: Ilze Jansone  

Angļu valodas korektūra: Will Mawhood