Otrdien, 2. martā 19:00 ar airBaltic atbalstu Rīgā viesojās un ar vizuālo lekciju „Zaļš reiz bija krāsa” uzstājās nīderlandiešu mākslinieks un Gerrit Rietveld Academie (Amsterdama) pasniedzējs Aldo Kroese (1976).
Vides problēmas tiešā veidā skar ikviena ikdienas dzīvi. Mēs visi zinām, ka pārvietošanās ar auto atstāj nelabvēlīgu iespaidu uz gaisa kvalitāti un ka priekšroka būtu jādod vietējo ražotāju pārtikas produktiem, nevis eksotiskiem augļiem no tālām zemēm. Ja mēs izvēlamies pirkt Izraēlā audzētu avokado, gribot negribot jāuzdod jautājums par to, cik videi draudzīgs ir tā ceļš līdz pircējam Eiropā. Bet vai un kā „zaļā kustība” iespaido mākslu?
Dizainā var novērot interesantas tendences, piemēram, Amsterdamā bāzētā platform 21 nesen uzsāka kampaņu, kas veltīta labošanas un remontēšanas popularizēšanai. Labošana un remontēšana ir videi daudz draudzīgāka nekā pārstrādāšana, turklāt tai piemīt arī māksliniecisks potenciāls. Dažu mēnešu laikā „Labošanas manifests” no platform 21 mājas lapas tika lejupielādēts vienu miljonu reižu, un nu daudzi cilvēki visā pasaulē cenšas to iedzīvināt savā ikdienā. Arī arhitektūrā mēs redzam asprātīgus piemērus, kā mazināt ēkas nelabvēlīgo iespaidu uz apkārtējo vidi, piemēram, ēkas, kas ir pilnībā celtas no atkritumiem.
Ja salīdzinām „videi draudzīgo augļu ideju” ar mākslinieka Ričarda Longa (Richard Long) tuksneša apli, cerībā zemes mākslā ieraudzīt videi draudzīgo mākslu, ko mēs iegūstam? Veidots dabā no dabas materiāliem, parādīts dabiskajā vidē – tas varētu būt veiksmīgs „zaļās mākslas” piemērs. Bet cik daudz no šī darba „dabiskuma” paliek pāri, kad to izstāda Tate Britain? Iztēlojieties, ko nozīmētu transportēt daudzos akmeņus no tuksneša Amerikā uz galeriju Londonā!
Aplūkojot vienu no visvairāk aprunātajiem mākslas darbiem, t.i., britu mākslinieka Demiena Hērsta (Damien Hirst) For the Love of God, mēs redzam darbu, kas visticamāk pārdzīvos daudzas paaudzes. Platīna galvaskauss, kas pārklāts ar vairāk nekā 8000 dimantiem, nekad nesatrūdēs. Bet, ja izvērtē mākslas darbā izmantotos materiālus, to droši vien var uzskatīt par videi visnedraudzīgāko mākslas darbu, kāds vien jebkad ir radīts. Tas vedina uzdot jautājumu, vai tāda „zaļā māksla” vispār pastāv. Un, ja pastāv, tad kas tā ir?
Aldo Kroese veido skulptūras, video darbus kā arī nodarbojas ar fotogrāfiju. Viņa darbus caurvij kustības un laika tematika.