Images 1 of 1

Aldo Krūzes izstāde “Svešpieplūde”

7.8.2010 - 29.8.2010

No 2010. gada 7. līdz 29. augustam Programmas nr. 14 ietvaros Kim? / RIXC galerijā  būs apskatāma nīderlandiešu mākslinieka Aldo Krūzes (Aldo Kroese, 1976) izstāde „Svešpieplūde”, kurā ir eksponētas īpaši šai izstādei radītas sešas skulptūras un viens videodarbs un kura notiek pateicoties aviokompānijas airBaltic atbalstam.

„Daudzi uzskata, ka ūdens ir viena no cilvēka pamattiesībām, ūdens ir vēl svarīgāks nekā maize vai jumts virs galvas. Ūdens ir mūsu ķermenī, tās veido aptuveni 60-70 procentus no cilvēka ķermeņa. Tas nodrošina ne tikai dzīvības pastāvēšanu un pārtikas iegūšanu, bet sniedz arī transportēšanas iespējas, veidu kā uzturēt tīrību, mehānismu kā aizvadīt atkritumus, ūdens ir mājvieta zivīm un citiem dzīvniekiem, tas ir līdzeklis ēdiena pagatavošanai, tajā var peldēties, uz tā var slidot un burāt, tas ir skaistums, kas iedvesmo, ko vērot un baudīt. Nav brīnums, ka vielu ar tik daudzām vērtīgām īpašībām, dažādiem pielietojuma veidiem un asociācijām ir izrādījies tik grūti organizēt.” [The Economist, 2010. gada 22. maijs]

Savos darbos Aldo Krūze meklē atbildes uz tādiem jautājumiem kā: kā vizualizēt pāreju starp divām stadijām, vai pāreju no A uz B. Citiem vārdiem sakot, viņš attēlo procesu. Tādi elementi kā laiks un kustība ir svarīgi faktori.

2008. gadā Krūze sāka pētīt ūdens tematiku. Tā kā mākslinieks dzīvo Nīderlandē, tad viņš ar ūdeni saskaras diendienā. Tā kā liela valsts daļa atrodas zem jūras līmeņa, holandiešiem ir ilga ūdens draudu apkarošanas vēsture. Mūsdienās holandieši ir iemācījušies sadzīvot ar ūdeni. 2008.-2009. gadā, uzturoties rezidencē Nikosijā, Kiprā, Krūze pievērsa uzmanību atšķirībām starp viņa mitro dzimteni un sauso Vidusjūras salu. Holandi apdraud milzīgais upju ūdens daudzums, jūras līmeņa celšanās un pieaugošie nokrišņi. Kipra, no otras puses, cieš no ūdens trūkuma.

„Ūdens problēma”, kā mēs to mūsdienās dēvējam, ir būtiska, globāla tēma. Tā it tēma daudziem vides, politiskajiem un sociālajiem projektiem un pētījumiem. Daudzi ūdeni dēvē par zilo zeltu un prognozē, ka tas kļūs par iemeslu pasaules mēroga konfliktiem. Krūzes kā mākslinieka pozīcijas ir novērotāja pozīcijas. Viņš aplūko tēmu poētiski, no cilvēciska skatupunkta un, veidojot skulptūras, kurās viņš izmanto ūdeni gan kā mēdiju, gan kā darba tēmu, rotaļīgi eksperimentē ar dažādām ūdens īpašībām.

Izstādes nosaukums atsaucas uz terminu, ko izmanto dzeramā ūdens hidrofizikā un ir cieši saistīts ar sifona principu.

„Sifons ir nepārtraukta caurule, kas ļauj ūdenim izplūst no rezervuāra pa starpposmu, kas ir augstāks vai zemāks, nekā rezervuārs; plūsmu bez sūkņa palīdzības dzen tikai hidrostatiskā spiediena atšķirības. Caurules galam ir jāatrodas zemāk nekā ūdens virsmai rezervuārā.” [Wikipedia.org]

Ūdens dabiski plūst uz zemāko iespējamo punktu, taču sifona princips liek ūdenim vispirms plūst augšup, lai tikai pēc tam tas plūstu uz leju. Svešpieplūde ir ūdens plūsma dzeramā ūdens piegādes caurulēs no citiem, nevis tam paredzētajiem avotiem. Izmantojot sūkni, lai paceltu ūdeni līdz noteiktam līmenim, svešpieplūde ir autonoms, kluss process. Krūze rāda šīs diendienā izmantotās vielas poētisko aspektu. Ūdens atšķirīgās īpašības ietver tādus pretstatus kā pilns un tukšs, slapjš un sauss, augsts un zems un peldēšanu pretstatā grimšanai. Nošķirot ūdeni no konkrētas vietas, mākslinieks eksperimentē ar dažādām tā īpašībām un rada darbus, kuros viņš izmanto ūdeni gan kā līdzekli, gan izpētes objektu, sasaistot to ar ikdienas priekšmetiem. Uzsverot ūdens ciklisko dabu, kinētiskās skulptūras kustas nepārtrauktā cilpā.

Aldo Krūze strādā tēlniecības, video mākslas un fotogrāfijas jomās, ko apvieno ar pasniedzēja darbu Gerrit Rietveld akadēmijā Amsterdamā. Mākslinieks piedalās izstādēs kopš 2005. gada un viņa darbi dažādu izstāžu un projektu ietvaros ir bijuši izstādīti Nīderlandē, Kiprā un Vācijā. Kopš 2006. gada Aldo Krūzes darbi ir publicēti presē un digitālajos medijos.

Izstāde ir tapusi ar Stroom Den Haag, Nīderlande atbalstu.