Annas Ceipes personālizstāde “Atmiņaines plūdmaņas”
Kuratore: Zane Onckule
Atklāšana: 7. februāris, plkst. 18.00
“Atmiņaines plūdmaņas” ir mākslinieces Annas Ceipes pirmā personālizstāde Kim? Laikmetīgās mākslas centrā. Izstādes tematiskā reģistra pieteikšanai jāpievēršas atmiņas ainavu (memoryscapes) nojēgumam jeb tādai atmiņainei, kas ir daļa kā no reālās, sociālās, politiskās, tā arī no kultūras un individuālās atmiņas fiksējumā iztēlotas (mentālas) telpvietas. Prāta atmiņas uzkrājumos veidotās atmiņaines atsaucas uz vidi, vietu vai nevietu, kas, sevī vēl (pa)turējusi aizgājušo laikmetu liecības, savērpjas ar šodienību un tās dzīvesziņas duļķainību.
Atmiņaine dzīvo caur režīmu uzbūvētiem pieminekļiem, uz zāles stiebra vērtām mežzemenēm, kolektīvu un individuālu svētku svinēšanu, taču nīkst, kad varu nomaiņā simboli tiek nojaukti vai tradīciju praktizēšanas pārrāvumā paplēnējuši-līdz-pavisam-izdzisuši.
Atmiņas naratīva apskate cieši caurvijas Ceipes līdzšinējā mākslinieciskajā praksē, kurā apvienojas dabas un neorganisko materiālu mijiedarbē kārtotas piezīmes, to formveides kopām svārstoties starp telpiskām instalācijām un objektiem, līdz mainīgo maņu – smaržu, tausti – atmiņā aktivizējošiem, gaistošiem skultpurāliem momentiem.
“Atmiņaines plūdmaņas” tās tapšanas aizskatuvē pieskaras apgaismības perioda ideālās ainavas (picturesque) meklējumiem, apstrīdot tādu estētiku, kurā dabasskats ir augsne piktoriāli glezniecisku ainavu veidošanai. Vairs nebūdamas dabas cildenā slavinājums, šīs ainas ir sentimenta virzīts pieraksts, kas fiksēts, burtiski veroties ārā pa logu. Šajos nekritiskajos gleznainā surogātskaistuma meklējumos logs savulaik kalpojis par rāmi un robežšķirtni skatam, lai ar redzes palīdzību ārpusē tverto ievietotu iekšpusē.
Šī kustība iespaido izstādes centrālo darbu kopu – kausēta stikla ciļņus, kuri atgādina neregulāru aprišu logus un uz kuru trauslajām virsmām iegrebtajās formās slēpjas vizuālus nospiedumus atstājušas Ceipes pašas atmiņainas drupatas – no vietām, pieredzētā, sajustā. Fragmentēta, selektīva, nosacīta un abstrakta, ainava šeit ir dokuments iztēlē sasalušo atmiņu fragmentu lasījumam. Dziļi intīmi, nostalgiski un personiski, Ceipes atmiņainas “logi” ir reizē no realitātes neitralizēti, piesātinātas krāsas atbrīvoti un tik tikko kā saturiski nolasāmi; tie sniedz mājienus, ir (ie)rosinoši, bet ne didaktiski vai emocionāli daiļrunīgi.
Atmiņas izvairīgums un daudznozīmīgums, tās sazobe un rīvēšanās ar vēstures konvencionalitātēm paver lauku distancētākam skatienam uz katra paša būtību un pieredzēto. Kā svešķermeņi, uzmācīgas un pārejošas, atmiņas ir te blīvi intensīvas un klātesošas, te – atsvešinātas, spocīgas un neatpazīstamas. Tomēr vienlaicīgi ar šo katrs žests, līdz pat visparastākajam, tiek piedzīvots kā pārlaicīgas prakses rituāls atkārtojums darbības un nozīmes pirmatnējā identificēšanā. Parādoties izsekojamām pēdām, starpniecībai un laika distances attālumam, neatrodamies vairs patiesās atmiņas, bet gan fundamentālās vēstures institūcijas valgos.
Tā atmiņas ainava jeb ainavu atmiņa, tā atcerēšanās jeb bēgšana atmiņā. Daudz runājams par atmiņu, jo tik maz no tās palicis pāri.
Anna Ceipe (dz. 1990) ir māksliniece no Latvijas. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Audiovizuālās mākslas nodaļas Vizuālās komunikācijas apakšnozari (2016), kā arī studējusi Karaliskā tēlotājmākslas akadēmijā (The Royal Academy of Fine Arts) Beļģijā (2015). Personālizstādes: Links through release, galerija SPAREWHEEL, Brisele (2023), “Piezīmes no ceļojošās zemes”, galerija Hoib, Tallina (2022), “Lietas pēc lietām”, galerija “427”, Rīga (2020), “Meklējot oāzi”, galerija LOW, Rīga, (2018), “Nesalaužamais paliek klusējot”, Kalnciema kvartāla galerija, Rīga (2017). Grupas izstādes: “Šķidrumi”, Rīgas Porcelāna muzejs, Rīga (2022), “DGS Sapnis”, festivāls MABOCA, Madona (2021), To exhibit in case of emergency, Cité Internationale des Arts, Parīze (2021), NADA Miami 2020, galerija LOW, Rīga (2020), Palette: Three-legged Evidence at Les Parallèles du sud, Manifesta 13, Marseļa (2020), “Sērijveida risinājumi (Banalīkas)” Rīgas cirka ziloņu zālē, Rīga (2020), “Melos”, izstāžu zāle “Arsenāls”, Radošā darbnīca, Rīga (2019).
Atbalsta: Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, Absolut, Valmiermuiža, KRASO