Images 1 of 23

Karlīna Mežecka “Trausluma arhīvs”

19.1.2024 - 25.2.2024

No 19. janvāra līdz 25. februārim Kim? Laikmetīgās mākslas centrā vienlaikus būs skatāmas trīs Open Call 2023 laureātu izstādes. Kim? konkursu Open Call izsludina reizi gadā jaunās paaudzes māksliniekiem, autoru kolektīviem un kuratoriem, un tā uzvarētājiem ir iespēja īstenot izstādi Kim? izstāžu zālēs. 

Izstāžu atklāšana: 18. janvārī 18.00

Izstādē “Trausluma arhīvs” māksliniece Karlīna Mežecka reflektē par trausluma kategorijām, pievēršoties reģionālas telpas poētikai un cilvēka emocionālajai pieredzei tajā. “Telpa atrodas mūsos tikpat daudz, cik mēs tajā,” rakstīja Gastons Bašelārs. Pieslienoties šai tēzei, izstāde “Trausluma arhīvs” aptver gan iekštelpu un cilvēka iekšējo pasauli, gan ārtelpu un ķermenisko ārējo pieredzi, kļūstot par instrumentu dvēseles analīzei.

Izstādē cilvēka ķermenis ir pārtapis alegoriskā klātbūtnē starp saasinātu emocionālo stāvoļu izpēti. Kompromitētās mākslas darbu formas atgādina par ķermeņa fizisko un emocionālo trauslumu, un tā delikātums atspoguļots “viegli plīstošos” materiālos. Keramika kopš senajām civilizācijām ir simboliski saistīta ar ķermeņa reprezentāciju, un Mežeckas darbos tā attēlo pieredzes nospiedumus cilvēkā. Tajos ir novērojama duāla dzīves filozofija, kas ir gan estētisku, gan sadzīvisku un izdzīvošanai svarīgu apsvērumu vadīta. No vienas puses, nepilnībās tiek rasts skaistums, no otras – salauzto ir nepieciešamība salabot. Rodot risinājumu kaut kur starp japāņu kintsugi tehniku un bijušā Austruma bloka reģionam raksturīgo taupību un ielāpu likšanu, mākslas darbos radušās plaisas tiek aizpildītas ar kausētas alvas straumītem.

Asociatīvā izstādes scenogrāfija ir līdzvērtīga atmiņas arhitektūrai, kas var atšķirties no attēlotās telpas faktiskā elementu izvietojuma un pat ietvert loģikas nesakritības un citu “telpu” apropriācijas. Šajā sajūtu-atmiņu arhīvā ir vērojami šādi “baltie plankumi” un izdegušie laukumi. Tas ir metaforisks mājoklis, kas atsedz kontrastējošas sajūtas – tajā savstarpēji neizslēdzoši mīt keramisks siltums un caur robustiem metāliskiem rakstiem uzglūn satraukums. Šie apstākļi saskan ar Elainas Skārijas darbā “Sāpju ķermenis” ierosināto – “Tie paši ķermeniskie un kognitīvie procesi, kas izraisa prieku, var tikt arī saistīti ar sāpēm, ilustrējot cilvēka sajūtu sarežģīto raksturu”. Par šo neviennozīmīgo telpu trūkst konkrētu zināšanu, taču tā nav ignorances forma. Līdzīgi kā poēzijā, kur “nezināšana kļūst par sarežģītu zināšanas transcendenci”, šis arhīvs funkcionē pēc dzejas noteikumiem.

Ja mēs atvērtu cilvēkus, mums atklātos ainavas.

 – Anjēze Varda

Lūkojoties caur metaforisko izstādes logu, paveras brūnīga, zaļpelēka, viegli miglaina ainava. Šajā ainavā esenciāla nozīme  ir gaismai – no tā, kā tā apspīd virsmas faktūru, ir atkarīga šī reģiona telpas noskaņa. Lielākoties laiks ir miglains un apmācies. Līdz ar miglas klātesamību arī sarunu izteiksme kļūst nekonkrētāka. Apkārtējie runā mīklās un atturas no skaidru viedokļu paušanas. Karlīnas Mežeckas objektu virsmas pieņem šīs ainavas mīmiskās kvalitātes. Keramikas glazūra un stikla atspīdums šo ainavu vērš tādu, kāds ir tās apgaismojums.

Informācija par indivīdu, par mīklaino izteiksmi un reģiona vēsturi slēpjas kolektīvo šablonu arhivēšanā. Aizņemoties Mišela Fuko zināšanu arheoloģijas lēcu un draudzējoties ar Roberta Smitsona premisu par “nākotni kā apvērstu pagātni”, “Trausluma arhīvs” tiecas atsegt izdegušos laukumus un rakstīt personisku, poētiskas pašanalīzes “tagadnes vēsturi”.

Izstādes kuratore un teksta autore: Žanete Liekīte

Karlīna Mežecka (1995) ir jaunā māksliniece, pašlaik dzīvo un strādā Londonā, Apvienotajā Karalistē. Ieguvusi bakalaura grādu Latvjias Mākslas akadēmijas keramikas nodaļā (2020) un maģistra grādu Londonas Karaliskajā mākslas koledžā (Royal College of Art) Keramikas un stikla nodaļā (2022). Nesenākās izstādes: Martinsona balva, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, LV (2023); “Decentrējot, izkliedējot vienuviet”, Padures muiža, LV (2023); Black Market 3, Kim? Skolas ielā 18, Rīga, LV (2022); “Sinhronitātes”, Vagonu iela, Rīga, LV (2022); My Empty Shell, Candid Gallery, Londona, UK (2022); Melting Pot, Londona, UK (2022); Security Patterns, LOW galerija Rīga, LV (2022); Surrender, PILOT galerija, Rīga, LV (2021); “Demokrātijas Brīnumi”, Tēlniecības kvadriennāle, Rīga, LV (2020).

Atbalstītāji:
Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds, Absolut, Valmiermuižas alus.
Īpašs paldies Armandam Brokam un Glasremis Glass Art Studio.