“Kafejnīcas lieta” bija Kim? iniciēta aktivitāte abstraktu ideju savienojuma pētniecības nolūkos, pievēršoties atsevišķiem mākslas momentiem (autoriem, darbiem, notikumiem) Latvijas un ne tikai 20. un 21. gs. vēsturē, kas, šīs apskates procesa ietvaros un joprojām bez “lielo” teoriju klātbūtnes, strādā tālākai informatīvas nojēgsmes konstrukcijai. Notikumu sērija tika veidota sadarbībā ar restorānu Kitchen.

Doktors: Es esmu pārmērīgi vitāls, pārāk dēmonisks, pārāk stihijisks (..), pārāk spontāns un nemierīgs, lai uzņemtos un izturētu šos žēlastības darbus. To varbūt spēj un var izdarīt kāds senils ideālists, kāds pasaules lāpītājs – šā vārda vislabākajā nozīmē -, bet es to nespētu, nevarētu. Es pie Tevis esmu bijis un esmu aiz iekšīgas nepieciešamības, es citādi nevaru un nespēju, tā ir mana liktenība, tā ir visa mana stihija. (..)

Rakstniece: Tas ir Tavs rokraksts. To Tu esi rakstījis, tur taču nav šaubu? Ka tas esi Tu, kas katrā savā rīcībā piedalās ar visu savu būtību, visu savu cilvēcisko vienību. Nenorij savus mīļākos vārdus. Saki tos. Arī vārdiem ir dziedinātāja spēks. Man bail no tā tumšā spēka, kas manī mīt.

Doktors: Tu esi dzirdējusi no manas mutes vārdu “draudzene”, gan daudzskaitlī, gan vienskaitlī lietotu, – tā ir tikai manas fasādes dzīve bez dziļākas nozīmes manā dzīvē, vairāk tas domāt manam divertismentam nekā manai būtiskai dzīvei. Mana lielā drāma, mana nebeidzamā traģēdija, mana dziļā “komēdija” (Dantes Dievišķās Komēdijas nozīmē) esi Tu. (..)

Rakstniece: Vecos laikos tādas sievietes, kas redzēja “bildes”, sauca par raganām un dedzināja sārtā, kaut arī bija daži muļķi, kas tās sauca par svētām… Tagad plkst. ir 12. Pēc astoņām stundām Tu būsi mājās ar visu savu dēmonismu, vitālismu un stihismu.

No 2011. gada 16. augusta līdz 28. septembrim Miķeļa Fišera darbs “Konstantīna Raudives savādie sakari” vajadzīgo sakarību izpētes nolūkos tika izlikts apskatei Restaurant Kitchen, Kim? laikmetīgās mākslas centrā.

Paldies Miķelim Fišeram, Jānim Jenzim un RSB Skals. Tekstā citēti Konstantīna Raudives un Zentas Mauriņas vēstuļu fragmenti no Ingrīdas Sokolovas sastādītās monogrāfijas “Albatross”. Rīga: “Antēra”, 2009.