Svētdien, 11. oktobrī plkst. 18:00 Kim? un Skaņu meža rīkotajā lekcijā ar mūzikas elementiem uzstājās atzītais zviedru mākslinieks un mūziķis Karls Mihaels fon Hausvolfs (Carl Michael von Hausswolff). No beidzamo trīs nedēļu laikā Kim? prezentētajām abstraktās elektronikas un trokšņu mūzikas prominencēm (pirmie bija austrālietis Lūkass Ābela un amerikānis Džons Vīze), Hausvolfs ir savu radošo izpausmju ziņā daudzveidīgākais un pieredzējušākais.
Kopš 1970. gadu beigām Hausvolfs ir darbojies kā konceptuālais mākslinieks performances, gaismas un skaņu instalāciju un fotogrāfijas jomās, arī kā komponists un mūziķis. Viņa darbi ir izstādīti mākslas biennālēs Venēcijā (2001, 2003, 2005), Stambulā (1997) un Johanesburgā (1997), documenta X un viņa darbs ir bijis mākslas žurnāla ArtForum kritiķu favorīts (2003, 2004, 2005). Fon Hausvolfa mūziku ir publicējušas izdevniecības kā Touch, Ash International, Laton, RasterNoton, Sub Rosa, Firework, Oral, Die Stadt un feld. Karjeras laikā Hausvolfs ir sadarbojies ar tādiem mūziķiem kā Pan Sonic, Raselu Hasvelu, Zbigņevu Karkovski, The Hafler Trio un Džonu Dankenu un uzstājies festivālos kā Sonar, Electrograph, I.D.E.A.L, kā arī 2004. gada Skaņu mežā.
Mākslinieka Londonas koncertu britu ietekmīgais laikraksts The Guardian 2006. gadā izvēlēja kategorijā “best of the year” jeb “gada labākais”. Hausvolfa interese arhitektūrā, topogrāfijā un pilsētās ir rezultējusi filmās Hashima, Japan 2002, Al Qasr, Bahriyah Oasis, Egypt, 2005 un Electra, Texas 2008.
Hausvolfa audio kompozīcijas no 1979. līdz 1992. gadam ir veidotas gandrīz tikai no bāzes materiāla, kas tika ņemts no agrākām audiovizuālām instalācijām un performancēm, kas pamatā sastāvēja no kompleksas dūkoņas/drone, ko reizē raksturoja estētiska elegance un skaistums. Vēlākajos darbos Hausvolfs saglabāja šo eleganci un drone, taču to papildināja ar spēcīgu atsvešinātības noskaņu.
Laikā starp 1996. un 2008. gadu Hausvolfs noārdīja no savas mūzikas “kauliem” atlikušo “dekoratīvo miesu”. Viņa darbi tagad ir tīras un intuitīvas meditācijas par elektrību, frekvencēm un tonālo autismu striktā konceptuālā kontekstā. Pēdējā laikā viņš arī ir savā skaņu mākslā pieskāries tādām tēmām kā arhitektūrai, urbānismam, žurkām un tārpiem. Viņa koncertos ļoti fiziska, gandrīz brutāla estētika jaucas ar dūcošu, daudzfrekvenču skaistumu. Auditorija ļoti bieži krīt sava veida transā, aizmiegot savās sēdvietās, norāda pats mākslinieks. Rīgas vizītē akcents likts uz Hausvolfa mākslas audio dimensiju.