Images 1 of 1

Nellija Agassi “Aftermath”

5.4.2025 - 8.6.2025

Nellijas Agassi personālizstāde Aftermath

Atklāšana: 4. aprīlis plkst 18.00

Kuratore: Tīna Pētrsone

“Mēs dzīvojam laikā, kad pagātne šķiet neparedzamāka par nākotni,” – arvien biežāk, ieraugot ziņu virsrakstus, kas piedāvā jaunas vēstures interpretācijas, trāpīgs šķiet britu vēsturnieka Ērika Hobsbauna novērojums. Vēsture nekad nav bijusi nemainīgs lielums — tā vienmēr tikusi pārrakstīta, pārskatīta, no jauna interpretēta.​ Tomēr mūsdienās šie procesi sasnieguši nebijušu intensitāti: vēstures izpratni caurvij ideoloģiskas cīņas, sarežģī digitālās vides pārsātinājums un arvien rafinētāk t​ā tiek izmantot​a kā instruments politiskā diskursa veidošanā. Kad naratīvi savstarpēji konkurē, pārklājas un maina formu, kā orientēties vēstures versijās, ko tie piedāvā?

Izstāde norisinās dziļas nestabilitātes – karu, varas maiņu, ideoloģisku lūzumpunktu – laikā. Tās vadmotīvs balstās idejā par “aftermath” kā daudzslāņainu, nelineāru un nepārtraukti mainīgu procesu. Vārda “aftermath” (latviski jēdziens tulkojams kā “iznākums”, “sekas”, “pēctecība”) etimoloģiskā izcelsme meklējama 16. gadsimta Vidusanglijā, ar ko tolaik zemnieki apzīmēja zāli, kas ataugusi pēc pļaujas. Laika gaitā vārds “aftermath” ieguva daudz plašāku nozīmi, apzīmējot jebkuras darbības sekas, īpaši to attiecinot uz dabas katastrofām, karu vai lielām pārmaiņām sabiedrībā. Tādējādi “aftermath” sevī nes divējādu nozīmi: gan iznīcību, gan spēju atjaunoties – ciklisku procesu, kurā pagātne nekad līdz galam nepazūd, bet gan piedzīvo transformāciju un atgriežas citā formā. Šī cikliskā atgriešanās veido Nellijas Agassi pirmās personālizstādes Baltijas reģionā konceptuālo asi.

Viņas mākslinieciskās prakses centrā ir “vietas biogrāfija” – tā ir metode, kas pievēršas vietas kontekstam kā izziņas avotam un darba materiālam. Aizvadītajā gadā, pavadot novembra nedēļu Rīgā, Agassi apmeklēja muzejus un iepazina pilsētu, apkopoja vizuālos nospiedumus un izzināja vēstures liecības. Viņas instalācijās šie iespaidi atklājas kā informācijas fragmenti, konceptuāli žesti un ar simboliskiem slāņiem piesātināti materiāli. Izstāde “Aftermath” iemieso pārdomas par to, kas ir noticis, bet arī izveicā to nākotni (vai vēsturi?), kas vēl tikai iegūst savus apveidus un kas vēl ir iespējama.

Nellija Agasi (dz. 1973, Izraēlā) ir starpdisciplināra māksliniece, kura dzīvo un strādā Čikāgā. Viņas radošā prakse aptver performanci, instalāciju, video, animāciju, tekstilu un darbus uz papīra. Agasi veido vietai specifiskus darbus, kuros krustojas personiskie stāsti ar arhitektoniskajām struktūrām, atklājot telpas biogrāfiju caur pašas pieredzes prizmu. Strādājot ar materiālu, ķermeni un telpu, māksliniece veido intīmus dialogus starp publisko vidi un tajā iemiesotajām vēsturēm. Agasi ieguvusi bakalaura grādu Centrālajā Sentmārtina Mākslas koledžā un maģistra grādu Čelsijas Mākslas koledžā Londonā. Viņas darbi izstādīti starptautiski atzītās institūcijās, tostarp Tate Modern, Izraēlas muzejā, Telavivas Mākslas muzejā, La Triennale di Milano un Zacheta galerijā Varšavā. Čikāgā viņas darbi eksponēti The Graham Foundation, Chicago Cultural Center, The Arts Club of Chicago, Hyde Park Art Center un Poor Farm. 2023. gadā viņas darbus savai kolekcijai iegādājās Čikāgas Mākslas institūts. Citu nozīmīgu neseno projektu vidū — ORD T5 O’Hāras starptautiskajā lidostā, WHOISPOLA Varšavā, Viennacontemporary mākslas mesē un Fujiyoshida tekstila nedēļā Japānā (visi 2023. gadā). Šobrīd Agasi ir SAIC pētniecības rezidente Čikāgas Mākslas institūta pētniecības centrā. Viņa ir viena no bezpeļņas organizācijas Fieldwork Collaborative Projects līdzdibinātājām un Graham Foundation stipendiāte. Mākslinieci pārstāv galerijas Dvir un WHOISPOLA.