Images 1 of 1
Kim? uzstāsies austrāliešu trokšņa mūzikas apbrīnojamākais pārstāvis
29.9.2009
Opening in 25 minutes
Baskājainais, izdilušajos džinsos un novalkātā kreklā tērptais Lukass Ābela (aka Justice Yeldham) neatstāj vienaldzīgu nevienu. Šis austrāliešu trokšņu mūzikas bārdainais mežonis, kas otrdien, 29. septembrī, uzstājās Kim? un Skaņu meža rīkotā pasākumā, jau gandrīz 20 gadus šokē un izraisa apbrīnu ar savām īsajām, ārkārtīgi intensīvajām un novatoriskajām performancēm. „Es necenšos cilvēkus sabiedēt ar savu troksni. Esmu vairāk ieinteresēts pievērst viņu uzmanību skaņas fiziskajiem aspektiem, nevis paziņot, – es esmu skaļš, pieņemiet to!,” paskaidro Lukass Ābela.
Viņa agrīnās performances bija pārsteidzoša dīdžeju mākslas interpretācija. Tā vietā, lai izmantotu skaņuplašu atskaņotājus, viņš lika lietā motorus, kas ar 2000 apgriezieniem minūtē virpināja metāla diskus, ko viņš atskaņoja nevis ar skaņuplašu adatām, bet ar nažiem vai knaiblēm. Citkārt Ābela bija cimdu nokniedējis ar skaņuplašu adatām. Ābelas izdomai nav robežu – viņš izmantojis savās performancēs arī tramplīnus un šujmašīnas. Attiecīgi nav pārsteidzoši, ka viņa performances ir piesaistījušas pat leģendārā BBC dīdžeja Džona Pīla uzmanību – viņš Ābelu aicināja uzstāties tā dēvētajās Pīla sesijās.
Ābela raksturo sevi kā šova mākslinieku, taču noraida, ka viņš būtu performators, – „Ja kustēšanās uzstāšanās laikā padara mākslinieku par performatoru nevis mūziķi, tad es dodu priekšroku apsēsties. Nekonvenciālo instrumentu dēļ mani bieži raksturo kā konceptuālo mākslinieku, kaut arī konceptuāli esmu ļoti dažāds. Es radu skaņas, plašu to spektru, taču cilvēki bieži nespēj redzēt tālāk par manu šovu performances elementu un ieklausīties skaņās. (..) Primāri esmu improvizētājs brīvā džeza tradīcijā, lai arī instrumenti, ko es izmantoju, rada troksni, tā teikt, brīvo troksni.” Nemitīgi pārkāpjot robežas un liekot lietā visdīvainākos instrumentus, kas gadās viņam pa rokai, kājai vai mutei, Ābela ir spējis papildināt trokšņu mūzikas plašo paleti ar visneparastākajām skaņām.
Taču tas, ko viņš dara pēdējā laikā, iespējams, ir izraisījis vislielāko rezonansi. Šo šovu labi raksturo žurnāls Rock A Rolla ar savu skatienu, tā teikt, no malas, – „Kā raksturot mūziku, ko rada vīrs, kurš bruņojies ar oscilatoru jostu un distorcijas pedāļiem, kas pievienoti apskaņotai stikla platei, kurā viņš kliedz, gārdz, pūš un čukst līdz no tās ir palicis nekas cits, kā stikla lauskas, kas iestrēgušas starp viņa zobiem? Ārprātīga? – Protams. Izklaidējoša? – Absolūti, ja vien neesat bailīgs.”