Images 1 of 1

“Pa noslēpumainā dzīvnieka pēdām”

21.7.2011

21. jūlijā 19.00 Idas Petersones izstādes “Tatārijas jēraugs un citi valdzinoši pagātnes stāsti” tematikas ietvaros – “Pa noslēpumainā dzīvnieka pēdām”, kriptozooloģija un iespējamo pasauļu teorijas filozofa Jāņa Taurena lekcijā.

Cilvēces kultūrā saglabājušies nostāsti par dažādām brīnumainām būtnēm un teiksmainiem dzīvniekiem. Kriptozooloģija, kuras viens no pamatlicējiem ir Bernārs Eivelmans (Bernard Heuvelmans), uzskatot, ka mūsdienu pasaulē vēl mīt cilvēkam nezināmi dzīvnieki, pēc stingriem kritērijiem “nezinātniskā” veidā mēģinājusi piešķirt nopietnību dažiem no šiem stāstiem. Savukārt no loģikas viedokļa “stingri zinātniskās” iespējamo pasauļu teorijas, par kuru aizsācēju 20. gadsimtā uzskatāms Sols Kripke (Saul Kripke), ir radījušas semantisku interpretāciju, kas parāda, kādā veidā iespējams jēgpilni runāt par neeksistējošiem objektiem, to skaitā par tiem dzīvniekiem, kas aprakstīti kriptozooloģijas grāmatās, citiem vārdiem sakot – kā veidojas šo fikcionālo būtņu nosaukumu nozīme. Reālisma virziens iespējamo pasauļu teorijās, kas apgalvo, ka iespējamās pasaules to iemītniekiem ir tikpat reālas kā mums mūsu pasaule, saglabā metafizisku valdzinājumu, kas pielīdzināms tai fascinācijai, ko kāds varbūt izjutis bērnībā, lasot 1963. gadā latviski izdoto Eivelmana grāmatu “Pa nepazīstamu dzīvnieku pēdām”. Trešais lekcijas temats bija laikmetīgā māksla, kura skatītājam mākslasdarba nozīmes meklējumos dažkārt lika doties tādā kā semantiskā ekspedīcijā, kas, piemēram, somu mākslas vēsturniekam un semiotiķim Alti Kūsamo (Altti Kuusamo) ļauj apgalvot, ka šādu mākslasdarbu intertekstuālā iecere savā ziņā ir “nolemta neveiksmei”. Lekcijā tika aplūkota šo trīs īsumā pieteikto tematu iespējamā saistība, kā arī laikmetīgās mākslas “nolemtība”.