Kim? Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar RTRU (Rīgas tehnokultūras izpētes centru) aicina uz īpaši mūsdienu kultūras forumam “Baltā nakts” veidotu programmu šī gada 9. septembrī Kim? pieguļošajā teritorijā (Sporta 2 pagalmā).

 

 

Programma:

12.00–02.00 Indriķa Ģelža personālizstādes “Ūdeņaina dienas actiņa” un skulptūras “Zaļās krāsas vārds ir Kamuflāža” apskate

19.00–22.00 RTRU kūrēta starptautisku autoru video darbu programma

20.00–06.00 Meta Kopsona lielformāta lāzerprojekcija

22.00–02.30 Dzīvās elektroniskās mūzikas uzstāšanās: Muuzis, Pitch Black, SMILTIS, VJ @habibah_akilah_jamila

 

 

“Trijstūris priekšā kvadrātam priekšā aplim priekšā trijstūrim”

RTRU kūrēta starptautisku autoru video darbu programma 

Kim? iekšpagalmā, Sporta 2

9. septembrī plkst. 19.00–22.00

 

Mākslinieki:
Maksa Almija (Max Almy), Nensija Andžeo (Nancy Angelo), Animal Charm, Laiza Bēra (Liza Bear), Sadija Beninga (Sadie Benning), Pērs Bode (Peer Bode), Bureau of Inverse Technology, Šū Lī Čenga (Shu Lea Cheang), Abigeila Čailda (Abigail Child), Colectivo Los Ingrávidos, Normens Kovijs (Norman Cowie), Džesijs Drū (Jesse Drew), Hermīna Frīda (Hermine Freed), Sabina Grufā (Sabine Gruffat), Džunsuns Hu (Joon Soo Hoo), Eduardo Kejs (Eduardo Kay), Less Leveks (Les LeVeque), Diāna Nervena (Diane Nerwen), Dans Sandins (Dan Sandin), Nina Sobela (Nina Sobell), Kaspars Štrake (Caspar Stracke), Vasulkas Inc, Skots Volnijaks (Scott Wolniak), Džeņgaņs Jans (Zhengan Yang).

 

“Trījstūris priekšā kvadrātam priekšā aplim priekšā trijstūrim” ir 24 daudzveidīgu paaudžu un kultūru mākslinieku video darbu programma. Trīs stundu garais seanss uz lielā ekrāna publiskajā telpā sniedz unikālu iespēju noskatīties nozīmīgus videomākslas darbus, sākot no strukturālisma kino eksperimentiem, lo-fi optiskajām ilūzijām un beidzot ar naratīvo dokumentālistiku.

 

Programmas nosaukums aizgūts no Dana Sandina agrīnā darba “Triangle in Front of Square in Front of Circle in Front of Triangle” (1973), kurā pētīti pēc Čikāgas Universitātes pasūtījuma datorizēti attēli. Mākslinieks skaidroja izplatīto kļūdu, kad valodas jēdzieni un telpiskās attiecības tiek izmantotas, lai aprakstītu to, kas patiesībā notiek tehniskajā līmenī uz videoekrāna.

 

Katrs no izvēlētajiem programmas darbiem pievēršas tehnoloģiju neskaidrajai lomai kultūrā attiecīgajā desmitgadē – no 1970. gadiem līdz mūsdienām. Šie video visplašākā nozīmē saistīti ar jaunas tēlainības rašanos, un katrs no tiem ir būtisks notikums mediju mākslas vēsturē. Maksas Almijas, Laizas Bēras, Džunsunsu Hu, Dana Sandina, Kaspara Štrakes, Vasulkas Inc., Skota Volnijaka un citu autoru darbi skatītājus ieved pasaulē, kurā tiek abstrakti pētīti mašīnradītie tēli. Liela daļa video ir tehniski nerafinēti, un tajos redzamās optiskās abstrakcijas veido analogi procesi, piemēram, pārskenēšana, pārsamplēšana, cilpu veidošana, fotokopēšana un oscilatoru izmantošana. Darbos pielietotie skaņas un attēla degradācijas paņēmieni piešķir to kultūrspecifiskajam saturam jaunu kontekstu un nozīmi, piemēram, Amerikas karogam Džunsuna Hu darbā Just (2002) vai urbānitātes un mehāniskā attēla intersekcijai Vasulkas Inc’s darbā Urban Episodes (1980)

 

Sadijas Beningas, Šū Lī Čengas, Sabinas Grufā un Ninas Sobelas nekustīgie darbi pēta sava laika feministisko diskursu, fiksējot sieviešu atsvešinātības un kvīru identitātes status quo, kas ietverts reklāmas un mediju attēlos. Šie mākslas darbi mēģina nonākt tiešā kontaktā ar savu varoņu paštēlu – faktiski tādēļ, lai to varētu atgūt. Sievietes darba un identitātes ikdienas performances tiek teleportētas sirreāli elektroniskā vidē, kas apspēlē sociālo apziņu un neapmierinātību ar sociālo aizspriedumu radīto ieslodzītības sajūtu.

 

Pētot to, cik dažādos veidos daudzu paaudžu tēli tiek lasīti mūsdienu kontekstā, “Trijstūris priekšā kvadrātam priekšā aplim priekšā trijstūrim” piedāvā poētisku alegoriju par tehnoloģiju iebrukumu ķermenī – paškapsulācijas aktu, kas ķermeni un psihi ieskauj sevis paša apvalkā.

 

Par RTRU

Rīgas tehnokultūras izpētes centrs (RTRU) ir jauna digitāla platforma, kuras kuratores ir Elizaveta Šneidermane (Ņujorka) un Zane Onckule (Rīga), un tā veidota pēc Kim? pasūtījuma. Būdams gan zinātnisks žurnāls, gan mākslas un tekstu platforma, gan jauno mediju attīstības centrs, RTRU rosina starpdisciplināru un tehnoloģijās balstītu pieeju laikmetīgu mākslas programmu status quo.

 

Meta Kopsona lāzerinstalācija “Nekrologs (iesms)”
Kim? iekšpagalmā, Sporta 2
7.–9./10. septembrī plkst. 20.00–06.00

 

Darbā “Nekrologs (iesms)” lielformāta lāzera projekcijā tiek attēlota lapsas galva, nepārtraukti griežoties uz iesma virs uguns. Lapsas tēls atkārtojas Meta Kopsona darbos, un tas ir Lotringas tautas folkloras tēla Lapsas Reinarda – agrīna antropomorfisma – adaptācija. Animācijas cilpa un tēla liktenis ir savstarpēji saistīti, regulāri ieņemot mainīgas abstraktas formas – tēls šķietami izkūst dzīvs vai kaut kā pārvar savu likteni, taču pēc tam nemitīgi atgriežas savā sākotnējā stāvoklī.

 

Mets Kopsons (Matt Copson, 1992) dzīvo un strādā Londonā, absolvējis Londonas Sleida mākslas skolu. Viņa daiļradi raksturo teatrāli paņēmieni un mākslinieciski tropi, lai radītu eksistenciālas drāmas par laikmetīgumu, abstrakciju, mūžīgo atkārtošanos un brīnumainību. Autors izstādījies gan personālizstādēs, gan grupu izstādēs Luī Vitona fondā, Parīzē; Mönchehaus muzejā, Glosārā; Serpentine Gallery, Londonā; Īrijas Modernās mākslas muzejā, Dublinā; Šārdžas mākslas fondā, AAE, u.c. 2017. gadā viņš piedalījās rezidencē 89plus Parīzes Google Kultūras institūtā.

 

Indriķa Ģelža personālizstāde ”Ūdeņaina dienas actiņa”
Kim? Laikmetīgās mākslas centrā
9. septembrī, plkst 12.00–02.00

 

“Baltās nakts” ietveros Kim? Laikmetīgās mākslas centra telpās skatāma mākslinieka Indriķa Ģelža līdz šim plašākā personālizstāde. Tajā autors pievēršas izplešanās un sašaurināšanas norisēm, par konceptuālu referenci izvēloties Baltijas jūru un runā par satricinošajās pārmaiņās slīkstošo “šķi-moderno” indivīdu. Folklorizēto dabas stihiju krāsas ietonē galerijas ierasti baltās sienas; pieredzējuma un atmiņu uzplaiksnījumi darbojas par saistvielu metinātiem, locītiem, pulētiem skulpturāliem metāla elementiem. Izstādē vizuālas norādes uz dzīviem organismiem un ķermeniskiem stāviem sastingušas robustā ietvarā. Savukārt telpas iekārtojuma detaļas – flīzes, paklājs – piesaka ritmu, kurā tālāk tiek izspēlēta ar gaismas un skaņas palīdzību radīta “Ūdeņainas dienas actiņas” emociju pasāža.

 

Indriķis Ģelzis (1988) ir viens no savas paaudzes spilgtākajiem un atpazīstamākajiem lokāli un starptautiski strādājošajiem latviešu autoriem. Mākslinieka vairāk nekā dekādes laikā izkoptā radošajā praksē apvienojas intensīvs roku un pētniecības darbs studijā: sākot ar abstrahētu datu vākšanu un darbu digitālajā vidē, virzoties pie metināšanas, locīšanas, griešanas, arī šūšanas. Individuālās atmiņas un reģionāli politiski satricinājumi iemiesojas plaknēs un brīvstāvošos objektos–figūrās, kas variē no maza izmēra sienas skulptūrām līdz lielformāta objektiem publiskajā vidē.

 

Papildus izstādei telpās, Kim? iekšpagalmā apskatāma arī mākslinieka veidota skulptūra “Zaļās krāsas vārds ir Kamuflāža”.

 

Kim? “Baltās nakts” programma

Kuratores: Zane Onckule, Elizaveta Šneidermane

Scenogrāfija: Rūdolfs Štamers

Projekta vadītāja: Evita Goze

Projekta vadītājas asistente: Katrīna Jauģiete

Komunikācija: Austra Stupele

Atbalsta: Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome.