Images 1 of 4

Armands Zelčs. “Nav tā, kurš ir. Tā vārds ir zināms”

24.9.2011 - 30.10.2011

No 24. septembra līdz 30. oktobrim Kim? 1. stāvā bija aplūkojama Armanda Zelča personālizstāde “Nav tā, kurš ir. Tā vārds ir zināms”. Izstāžu zāli ieņem objekti, kas ir radīti, domājot par melu tēmu un to varbūtējo dabu. Nesniedzot risinājumus un nedomājot par formulām, mākslinieks, veidojot dažādu formu divdabju fantomus, meklē savienojuma vietu, kas satur kopā melus un realitāti.
Izstādes atklāšana – 23. septembrī 19.00.

Ko sagaidīt no ekspozīcijas? Mākslas eksperts Jānis Borgs, domājot par senāku notikumu, izstādi “Bēgšanas mēģinājums”, rakstīja, ka “Armanda Zelča darbos varam rast mūsdienu konceptuālisma un instalāciju mākslas skaistās, pat poētiskās saplūdes un paralēlismus ar 20. gadsimta pirmās puses avangarda klasiku – dadaistiem, metafiziķiem un sirreālistiem.”1

Turpinot šķetināt ideju līkločus un domājot par mākslas darbu un tā esības jautājumiem, filosofs Jānis Taurens par gaidāmo Zelča izstādi atceras: “Kādu rītu – tas bija 28. februārī – savā pastkastītē atradu vēstuli, kurā bija teikts: “Nezinu vai nākamās izstādes sakarā vai arī tāpat vien, bet mani ir ieinteresējusi viena tēma. Pagaidām gan nevaru tai atrast precīzu, skaistu no-saukumu, bet vienkārši runājot – meli un viss, kas ar to saistīts. [..] Mērķis būtu iepazīties ar to un paskatīties, kas sanāk, ja to sajauc ar mākslu.” Torīt es iedomājos, ka “melošana ir valodspēle, kuru nepieciešams mācīties kā jebkuru citu” un ka māksla arī nav nekas cits kā dažādas valodspēles. Vēl es atcerējos, ka kādā progresīvā bērnudārzā meļa paradoksu (para-dokss īstenībā rodas tikai tad, ja aizmirstam par to, kā lietojam noteiktus teikumus) izmantoja, lai mācītu bērniem secināšanu, proti: ja teikums “Es meloju” ir patiess, tad tas nozīmē, ka tas ir aplams, un tā tālāk.”2

Armands Zelčs (1978) ir studējis Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā un Berlīnes Mākslas universitātes (UdK) Eksperimentālo mediju nodaļā. Mākslinieka darbības joma galvenokārt ir saistīta ar objektiem un to raksturo interese par cilvēka uztveres un spēju robežām. Zelčs laikmetīgās mākslas izstādēs Latvijā un Eiropā piedalās kopš 2007. gada. 2009. gadā Kim? bija skatāma mākslinieka personālizstāde “Bēgšanas mēģinājums”.

Personisks un raksturojošs Ojāra Pētersona komentārs: “No “A” līdz “Z” – vienmēr perfekti, gan ideja, gan realizācija – tādu pazīstu Armandu Zelču un par to arī cienu.”

Atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas Dome, VKN, Studija, Radio Naba, Valmiermuižas alus, Restaurant Kitchen

1 Borgs, J. Ceci n’est pas une pipe… Studija, Nr. 67, 2010, 10. lpp.
2 Kam nav slinkums, var palasīt arī par to, kā bērnudārzā var tikt izmantots loģiski korektāks pašreferences pieraksta veids – sk. Wittgenstein, Ludwig. Bemerkungen über die Philosophie der Psychologie. Remarks on the Philosophy of Psychology. Vol. 1. – Oxford: Basil Blackwell, 1988. – P. 15 [I, 65].