Kim? sadarbībā ar Rīgas Starptautisko kino forumu Arsenāls pirmo reizi festivāla ietvaros piedāvā programmu „KimKino” – Latvijas un ārvalstu mākslinieku veidoto eksperimentālo video darbu skati.
„KimKino” seansu pamatā ir paplašinātā mākslas lauka ilustrācija, kas tiek veidota caur atsevišķu valstu pārstāvēto autoru darbu izlasēm. Programmas izveidei ir pieaicināti starptautiski atzīti kuratori un mākslinieki – Marita Mūkonena (Marita Muukkonen), kuratore, mākslas kritiķe, HIAP (Helsinki, Somija) rezidenču programmas vadītāja; Johans Gustavsons (Johan Gustavsson), mākslinieks, projektu telpas „1646” vadītājs (Hāga, Nīderlande); Adelīne Blanšāra (Adeline Blanchard), Centre culturel Français pārstāve (Parīze, Francija); mākslinieks Ojārs Pētersons (VKN, Rīga) un mākslas zinātniece Ieva Astahovska (LMC, Rīga).
„KimKino” ietvaros laika posmā no 21. līdz 24. septembrim tiks piedāvāti četri seansi – Latvijas, Francijas, Somijas un Nīderlandes filmu vakari. Ceturtā un pēdējā skate ar Somijas autoru izlasi tiks demonstrēta piektdien, 24. septembrī plkst. 19:00 Kim? 3. stāvā.
SOMIJAS MĀKSLAS VIDEO IZLASE
Līsa Lounila (Liisa Lounila)
Flirts
2001, 5’00’’
Video darbs ir tapis, izmantojot pašdarinātu pinhole kameru, kas vienlaikus uzņem 528 kadrus. Tos demonstrējot kā filmu, tiek radīta ilūzija par kustību ap sastingušu objektu. Autores pielietotā laiku deformējošā tehnika vienu no otra atdala kustību un laiku. Filmā „Flirts” redzams kautiņš.
Salla Tikka (Salla Tykkä)
Vara
1999, 4’15’’
Divi cilvēki boksa mačā – jauna sieviete bez krekla un liela auguma vīrietis. Melnbaltais attēls un bezgalīgā telpa rada sapnim līdzīgu izjūtu par spīti tam, ka uz ekrāna redzamais pauž vardarbību un dzīves reāliju sāpes. Video darbs savā veidā nostājas pret varas attiecībām sabiedrībā, bet tajā pašā laikā var tikt uzskatīts par simbolisku cīņu par dzīvību.
Sami Sanpakila (Sami Sänpäkkilä)
Paavoharju: Valo tihkuu kaiken lapi
2007, 4’01’’
„Paavoharju” ir grupa, kas nāk no Savolinnas pilsētas Somijā. Grupa ir kolektīvs projekts, kura kodolu veido askētiski, atdzimuši kristieši. Kolektīva skanējumu raksturo Bolivudas mūzikas, baznīcas dziesmu, skaistas popmūzikas un ambientu, ezotērisku trokšņu sajaukums.
Aurora Reinharde (Aurora Reinhard)
Hulio un Lupita
2004, 4’35’’
„Hulio un Lupita” ir video darbs, kurā redzam pusmūža latīņamerikāņu vīrieti Hulio dejojam ar lielizmēra sieviešu dzimuma lelli vārdā Lupita. Fonā skanot latino mūzikas ritmiem, Lupita spēj izliekties visdīvainākajās un perversākajās pozās. Deja ar lelli ir atsauce uz Dienvidamerikai raksturīgo tradīciju, kad pamests vīrietis izgatavo sievai līdzīgu lelli, ar to nodejo pēdējo deju un pēc tam sadedzina.
Rīka Kuopala (Riikka Kuoppala)
Viesis manā ķermenī
2008, 9’55’’
Eksperimentāla īsfilma par identitātes krīzi, ko izraisījusi nopietna slimība. Stāsts norisinās vecas mājas pagrabā un vijas ap mazu meiteni un pieaugušu sievieti. Viņu attiecības vairāk līdzinās draudzībai, kaut arī kadrā redzamās personas varētu būt māte un meita. Kamēr rit spēle, filmas variones iztirzā slimību un dalās atmiņās. Slimība liek pārvērtēt esību. Kas notiek, ja stāsts pats par sevi ir nepilnīgs un cilvēka identitāte nonākusi strupceļā? Vai stāsta plūdums var tikt atdzīvināts vai tomēr tam ir jāmeklē aizvietotājs.
Hannu Karjalainens (Hannu Karjalainen)
Vīrietis zilā kreklā
2006, 5’20’’
Bieza krāsa lēni plūst pāri paveca kunga galvai, kamēr vaibsti top aizsegti pilnībā un identitāte skatienam ir zudusi. Kas īsti tas ir, ko vērojam? Eksistenciālisma piesātināta performance, varbūt absurda interpretācija par portretu glezniecību?
Santeri Tuori (Santeri Tuori)
Karlota
2003, 2’32’’
Santeri Tuori bērnu portretējumos dziļa melanholija mijas ar nekontrolējamiem enerģijas izvirdumiem. Nekustīgais melnbaltais attēls kustīgo bilžu fonā rada baisas ēnas. Kā vecas fotogrāfijas vai kinematogrāfiskas atmiņas tie apelē pie pagātnes, kas vajā šodienu un varbūt pat nākotni. Video darbs ir kā atmiņu vizualizācija, kas sevī slēpj vēl neizteikto un personisko.
Rākela Kūka (Raakel Kuukka)
Bundziniece
2003, 3’24’’
Video instalācija „Bundziniece” ir dzīvs sejas portrets, kas nevilšus atklāj jūtas un domas. Bez vārdiem un lēni. Filma portretē 60 gadu vecu sievieti pie bungām. Budziniecei pievienojas akordeonists, kas spēlē lipīgu polkas melodiju. Filma ir Regīnas, mākslinieka māsas, portrets.
Jani Ruskika (Jani Ruscica)
Batbox/Beatbox
2007, 18’00’’
Mākslinieka Jani Ruskikas divas eksperimentālās īsfilmas „Batbox” / „Beatbox” atklāj cilvēka skatiena ierobežotību kā dabas priekšā, tā kultūrvidē. „Batbox” / „Beatbox” velk paralēles starp divām visnotaļ pretējām situācijām: dabu, ko tver sikspārņa naksnīgā acs, un urbānu lielpilsētu, kur savu ceļu mēro hip-hop mākslinieki.
Sanna Kannisto (Sanna Kannisto)
Bišu izpēte: Orhideju bišu tēviņi
2004, 8’06’’
Sanna Kannisto materiālu video darbam smēlusies no pseidozinātniskiem pētījumiem Dienvidamerikas lietusmežos. Māksliniece nostāda savu skatītāju aci pret aci ar orhideju bišu tēviņu cīņu par teritoriju. Video projekcija sākotnēji vedina domāt, ka bites, kā jau bites, nododas dienišķajām gaitām, vācot medu. Insektu radītajai sīkoņai skaļumā pieaugot, situācija izvēršas neparedzamā virzienā, atklājot skarbu cīņu, kurā uzvar stiprākais.
Seppo Renvals (Seppo Renvall)
Planēta “Zeme” – Enciklopēdija
1995, 6’05’’
Video darbs „Planēta „Zeme” – Enciklopēdija” ir balstīts uz 1912. gadā izdotu divpadsmit grāmatu sērijas ilustrācijām. Filmu pavada tajā pašā gadā tapusi mūzika – J.S.Ščemečņika komponētais „Šaušalīgais stāsts”, ko izpilda Aslaks Kristiansons.
Rojs Vāra (Roi Vaara)
Mākslinieka dilemma
1997, 3’36’’
Vīrietis grūtas izvēles priekšā. Stāvot pie norādes, filmas varonis nespēj izlemt – sekot zīmei „māksla” vai „dzīve”.
Programmas garums: 75 min