Līga Spunde savā personālizstādē pievēršas nežēlībai, kas slēpjas zem ikdienišķām komunikācijas un informācijas apmaiņas formām internetā, analizējot “naida kultūru”, kas atklājās dažādos veidos ne vien tiešsaistē, kur lietotāji apmainās ar stindzinoši necilvēcīgiem tekstiem, attēliem un video, bet dažkārt arī kļūst par reālām un šausminošām darbībām.
ANONYMOUS. Apmēram divtūkstošo gadu sākumā, kad internets parādījās arī tavās mājās, tu pirmo reizi pamēģināji čatot. Tas bija aizraujoši un baisi reizē. Tā bija iespēja izmēģināt visdažādākās identitātes, vecumus, dzimumus un lomas. Pieaugšana notika ļoti strauji un digitāli. Tā bija absolūtās krēslas zona, reizē arī jaunas informācijas un iespēju zeme, kurā tavu tuvredzību kompensēja pārējo klātesošo aklums. Pavisam drīz tu sāki iepazīt cilvēka dabas ēnas puses, apgūstot dažādas perversijas, naidu un jēlības visplašākajā spektrā.
ZOMBIJS. Tu mani satiki ļoti savādā dzīves brīdī. – fragments no Līgas Spundes izstādē izmantota teksta.
Līga Spunde savus darbus bieži veido kā multimediālas instalācijas, kurās personīgi stāsti cieši savīti ar apzināti konstruētu fikciju. 2014. gadā ieguvusi Ināras Teterevas stipendiju mākslā. 2016.gadā pabeigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļas maģistrantūras studijas ar diplomdarba projektu “Pārgājiens”, kas ieguvis “Startpoint Prize 2016” žūrijas atzinību, kā viens no trim labākajiem Eiropas mākslas augstskolu absolventu projektiem. Piedalījusies vairākās izstādēs un mākslas projektos gan Latvijā, gan ārzemēs: “Melos” (2019, Radošās darbnīcas telpās, Arsenāls, Rīgā), “Champs-Élysées” (2019, galerija 427, Rīgā), “Interlūdija” sadarbībā ar Alvi Misjunu (Rīgas cirka ziloņu stallī, KVADRIFRONS, Rīgā), “Screen Age I: Self-Portrait”, (2018, Rīgas Fotogrāfijas biennāle, RMT, Rīgā), “NNN”, (2017, LNMM, Rīgā), “Free French Fries” (2017, galerijā Komplot, Beļģijā), “Disappearance is a trick” (2016, Fotopub festivāls, Slovēnijā).