Images 1 of 10

Sabīnes Šnē personālizstāde “Partnere, parazīte”

17.2.2022 - 15.5.2022

“Partnere, parazīte”

Sabīnes Šnē personālizstāde
17.februāris – 17.aprīlis, 2022
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs

Kuratore: Zane Onckule
Esamības/esības remikss:

Jaunu sistēmu un pasauļu rašanās sākas ar izraušanos no īstas vai iztēlotas tumsas. Olas čaumalas pārplēšana. Lielais sprādziens, kurā no niecīga ultrablīva objekta mazāk kā sekundē izveidojies Visums. Mitoloģiskais tukšums, no kura sengrieķu skatījumā tika uzrakstīta Zemes personifikācija – Gaja, kas radīja vairākus pēcnācējus, to vidū debesis un laiku. Pēc tam nāk gaisma un tumsa, diena un nakts, labais un ļaunais. Cilvēks tika radīts pēc floras un faunas. Dažkārt avotos Zeme ir liels disks, kas peld pasaules jūrā un to apdzīvo dažādas mātes. Latviešu mitoloģijā tās ir Zemes māte, Meža māte, Lauku māte, Jūras māte, Vēju māte, Uguns māte, Piena māte, Veļu māte. Arhaiskajās kosmoloģijās sievietes un augsnes auglība bija pamats dzīvības uzturēšanas nepārtrauktībai, tostarp atgriežoties “mātes zemes” klēpī pie apbedīšanas. Savukārt “jauno laiku” kontekstā viens no mūsdienu zinātnes tēviem – Frānsiss Bēkons – sludināja, ka Zeme ir jāsagrābj un jāatklāj tās noslēpumi. Retorikā izmantotās frāzes tika palienētas no raganu un burvju tiesas prāvām jeb “raganu medībām”. Savukārt 18. gs superpētnieks Aleksandrs fon Humbolts uzskatīja, ka Zeme ir vieta, kur viss ir savstarpēji saistīts un cilvēkiem šajā sistēmā ir tikpat liela loma kā visiem citiem dzīvajiem un nedzīvajiem organismiem.

Tuvāk šodienai, 1979. gadā, zinātnieks un rakstnieks Džeims Lavloks (Lovelock) izvirzīja dzīvības teoriju, nosaucot to Gajas vārdā – par “Gajas hipotēzi” jeb “Gajas principu”. Planēta tiek saprasta kā pašregulējošs, episks lielums, kas funkcionē un sniedz dzīvībai piemērotus apstākļus, pateicoties visdažādāko organismu uzvedībai un mijiedarbībai.

Lai arī šī New Age periodā dzemdinātā ideja saskārās ar kriticismu, viena no pirmajām ievērojamām zinātniecēm, kura pārņēma Lavloka ideju, bija empīriski motivēta biololoģe un evolūcijas teorētiķe Lina Margula (Margulis).

Lavlokam bija zināšanas bakterioloģijā, un viņš redzēja baktērijas kā patogēnus – slimību izraisītājus. Nekad iepriekš viņš nebija domājis par tiem kā ietvaru lieliskai infrastruktūrai, kas ir Zemes uzturēšanas pamatā. Savukārt Margula nonāca pie mūsdienu kontekstā atbalstītas idejas, ka, pretēji daudzām interpretācijām, Gajas hipotēze nav vīzija par Zemi kā vienotu organismu, bet gan priekšstats par paralēli eksistējošiem, vienlaicīgiem, radošiem un ārdošiem “džungļiem”, kuri savstarpēji sastopas un saduras un kuros katra atsevišķā vienība rada savu unikālo vidi.

Ja savulaik Lavloks tiecās pārliecināt cilvēkus, ka viņi, paši to neapzinoties, ir tikai Gajas slimība, tagad par uzdevumu var uzskatīt Gajas aizsargāšanu no tiem nieka mikrobiem, kas tiek dēvēti par cilvēkiem. Tāpat kā baktērijas vadīja Zemi divus miljardus gadu, par pirmskembrija laiku sauktā periodā, un vadīja labi, saglabājot to stabilu, tagad Zemi vada un virza cilvēks . Dara to klupdams krizdams, bet skaidrs ir tas, ka Zemes nākotne ir atkarīga no cilvēka tikpat lielā mērā, cik kādreiz tā bija atkarīga no (citām) baktērijām.

Sabīnes Šnē interpretācijā Gaja ir dzīva, Gaja ir sieviete. Viņa elpo, kustas, redz, klausās un komunicē. Jebkurš divkājains, ar dvēseli apveltīts utilitāras sistēmas produkts uz tās izskatās kā ziedputeksnis, kā mikrobs, kā baktērija vai kā vīruss – divi lielumi, kas līdzpastāv, savstarpēji mijiedarbojas, papildina un pretnostata viens otru.

Gajas vizualizācija izstādē tiek atspoguļota caur jaunradītu darbu sēriju: vinila izdruku, izdrukātu digitālu zīmējumu un videotehnikās.

Sabīne, Gajas “partnere” vai “parazīte”?

Sabīne Šnē ir Kim? Open Call PILOT 2021 konkursa laureāte. Kim? Open Call 2021 pieteikumus izskatīja un par uzvarētāju lēma žūrija: Kim? izpilddirektore Elīna Drāke, māksliniece Maija Kurševa, kuratore Zane Onckule, LMA prorektore studiju darbā Antra Priede, māksliniece un PILOT vadītāja Sabīne Vernere.

Mākslinieces biogrāfija

Sabīne Šnē (dz. 1996) šobrīd dzīvo un strādā Rīgā. Mākslinieciskajā praksē viņa konstruē vizuālus stāstus, kuros pēta kultūras un dabas krustpunktus, balstoties uz vēsturiskām un laikmetīgām idejām. Šnē interesē cilvēka un dabas attiecības, to savstarpējā saistība. Mākslas darbos tiek attēloti cilvēku paradumi, vēlmes, viņu darbību atstātās pēdas un to ietekme uz apkārtējo vidi. Darba saturs nosaka galarezultātu, bet pārsvarā viņa strādā ar digitāliem medijiem.
Sabīne Šnē ieguvusi bakalaura grādu (2020) Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas apakšnozarē. Viņa ir piedalījusies vairākās grupu izstādēs un mākslas projektos Latvijā un ārvalstīs: “Augmentētās pieredzes” (2021, RIXC, Riga), “Apslēptie dārgumi” (2021, Rucka, Cēsis), Hard Drive of Lost Expressions sadarbībā ar Lindu Vilku (2020, PILOT, Rīga), Unseen Projects (2020, Viļņas Mākslas akadēmija, tiešsaiste), “Pavedieni” kultūras foruma “Baltā nakts” ietvaros (2020, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rīga), Točka (2020, bijusī fabrika Provodnikv, Rīga) Cosmo (2019, SILOS Centre of Art and Culture, Portugāle). Pagājušā gada laikā Šnē ir piedalījusies vairākās mākslinieku rezidencēs Latvijā: Ruckas mākslinieku rezidence Cēsīs, Sansusī Labklājības rezidence Aknīstē un VV Foundation organizētā PAiR Pāvilostā.

Izstādi atbalsta: Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, VKN/KAS, iDeal, Knauf, Tikkurila, KRASSKY, Satori, Arterritory.com, Kokmuižas alus, Gardu muti.