Liecam gaismu!

 

Kas ir lēca?

— Lēca ir jebkas, kas koncentrē gaismu.

Kas koncentrē gaismu?

—Gaismu koncentrē visa veida stikls, plastmasa, laukšpats un caurspīdīgi objekti.

Arī gravitācija koncentrē gaismu. Tas nozīmē, ka jebkas, kam ir masa, ir lēca.

Tu esi lēca. Es esmu lēca. Ikviens objekts ap Tevi ir lēca. Mēs visi esam lēcas.

Cilvēka mērogos, efekts, protams, nav redzams, bet kosmiskā līmenī ir skaidrs, ka gravitācijas

lēcas efekts nav triviāls un kļūst pat cilvēkam noderīgs.

 

Adorno reiz aprakstīja pasauli kā deformāciju vietu; lai iegūtu jēgu, mums uz to jāskatās caur deformētām lēcām – un tas, ko mēs atpazīstam, ir deformāciju deformācija. Proti, mums ir jāizkropļo attēli, lai izkropļojumus saskatītu. Dzīvojot šodienas datoru laikmetā, tas pat šķiet dabiski.

 

Izstāde „Zoon in a Zoot-Suit” ir kā trauks ar dažādiem objektiem, kas lielā mērā risina katra paša uztveres problemātiku. Idejas šeit atrodas virzībā no maskulīna žesta pie saldumiem, smaržām un kustīgiem attēliem, pametot mūs vientuļi raudzīties dažādās dzeltenā nokrāsās:

— sega, kurkumas krāsa, miziņa, urīns, samta furoshiki, marinēti redīsi un cukurgrauds, agars, džekfrūts, dzeltens papīrs un krīts, eiro, papīrs no vecām grāmatām, fritēts audekls, neapstrādāts audums zirņu mīklā, fritēts sinepju eļļā..

 

Uzskaitītais top par „Zoon” (no gr. v. ζῷον [zōion] „dzīvnieks”; šeit dzīvniecisks indivīds) vienojošo principu: vecu grāmatu krāsa, Lucifera krāsa, urīna un fosfora krāsa, gļēvuļa krāsa. „Lucifers” burtiski ir „gaismas nesējs” un māksliniekam, kurš dzimis svētdienā un nosaukts pēc tā („Aditya” – san. „saule”), nelabā konotācijas šķiet teju dabiski iegulstam kā noteiktā ietvarā.

 

„Brīvs no metaforas un mīta, viņš slīpē spītīgu kristālu: bezgalīgu Vienā, kurš ir visas Viņa zvaigznes, karti”, rakstīja Borhess 20gs. 60.gadu beigās. Šajā sonetā viņš atsaucas uz Spinozas maizes darbu – lēcu pulēšanu, tāpat kā viņa bezgalīgo Universa kristāla filosofiju – viņa darbu „Ētika”.

 

Uz šāda fona „Zoon in a Zoot-Suite” formulē jēdzienus, ne mazākus kā Patiesība, Dievs, Dabiskā Pasaule, Likums, Brīvība un Skumjas. Darba neparastā un kritiskā perspektīva rezonē ar noteiktu afāziju, kas sastopas ar Spinozas pārliecību par metafizikas un racionālās domas vienotību. Gaisā virmo spriedze, jo apzinoties šodienas domāšanu, mēs tiecamies uz pavisam citu pārliecību – par to, ka meta-līmenis slēpjas tieši iracionālajā.

 

Projekta pamatā ir viena no mūsdienu nozīmīgākā filosofijas sacerējuma – nīderlandiešu filosofa Benedikta Spinozas darba “Ētika” – aktualizēšana, vizualizēšana un pārkārtošana. Paralēlie pasākumi: š.g. 8.februārī plkst. 15.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (K. Barona ielā 14, 1st. Jaunākās periodikas lasītavā) filosofa Aināra Kamoliņa runa un filosofa Ārona Šustera lasījums “Nāve bija pirmā: Spinoza, Freids, Lakāns”, ko pavadīs publikācijas “Dienasgrāmatas: Spinozas poētika” (teksts – Ainārs Kamoliņš) atvēršana un Oļas Vasiļjevas veidotu plakātu skate Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenās ēkas skatlogos Elizabetes ielā (7.februāris – 8.marts, 2014).

 

Aditja Mandajams (Aditya Mandayam) ir ceļojumu un dzīvesstila rakstnieks no Tuvajiem Austrumiem. Uzstājies kā „Yayati Papita, That Palpitating Talapati”, „Popobobo Oddodood”, kā arī „Ekko Lokkwa”. Nesenākās un gaidāmās izstādes un performances ietver „The Pink Spy” MHKA, Antverpenē, „MAKEDO DOMAKE” Van Gelder galerijā Amsterdamā, „Lizzard Lounge” Nacionālajā Mākslas Muzejā Harare, Zimbabvē un „Fusiform Gyrus” Lisson galerijā Londonā. Piedalījies mākslinieku rezidencēs Antverpenes Karaliskajā Mākslas akadēmijā 2012./ 2013.g. un Kiosko, Santa Kruza de la Sierra, Bolīvijā 2011.g. un šobrīd – Wiels, Briselē.

 

Paldies: Klodam Heilandam-Allenam, Emīlijai Zalevskai, Huanam Pavlo Viljegas-Delgado, Tobiasam Volfam, Van Gelder galerijai Amsterdamā.