Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
ARSENĀLS. KIMKINO / FRANCIJA

Kim? sadarbībā ar Rīgas Starptautisko kino forumu Arsenāls pirmo reizi festivāla ietvaros piedāvā programmu „KimKino” – Latvijas un ārvalstu mākslinieku veidoto eksperimentālo video darbu skati.

„KimKino” seansu pamatā ir paplašinātā mākslas lauka ilustrācija, kas tiek veidota caur atsevišķu valstu pārstāvēto autoru darbu izlasēm. Programmas izveidei ir pieaicināti starptautiski atzīti kuratori un mākslinieki – Marita Mūkonena (Marita Muukkonen), kuratore, mākslas kritiķe, HIAP (Helsinki, Somija) rezidenču programmas vadītāja; Johans Gustavsons (Johan Gustavsson), mākslinieks, projektu telpas „1646” vadītājs (Hāga, Nīderlande); Adelīne Blanšāra (Adeline Blanchard), CULTURESFRANCE projektu vadītāja (Parīze, Francija); mākslinieks Ojārs Pētersons (VKN, Rīga) un mākslas zinātniece Ieva Astahovska (LMC, Rīga).

„KimKino” ietvaros laika posmā no 21. līdz 24. septembrim tiks piedāvāti četri seansi – Latvijas, Francijas, Somijas un Nīderlandes filmu vakari. Otrā skate ar Francijas autoru izlasi tiks demonstrēta trešdien, 22. septembrī plkst. 19:00 Kim? 3. stāvā.

FRANCIJAS MĀKSLAS VIDEO IZLASE

Lorēns Montarons (Laurent Montaron)
Vai rīt gaidāma jūras kauja?
2008, 11’41”

Video darbs izspēlē paredzēšanas spēju eksperimetu, kura mērķis ir pārbaudīt, vai cilvēka spēkos ir uzminēt, kuru no pieciem simboliem tūdaļ uzrādīs blakus telpā novietota automatizēta ierīce. Eksperimenta rezultātā nonākam pie loģisku un pretrunīgu uzstādījumu labirinta, kas liek aizdomāties par būtiskiem jautājumiem, kas, lai arī paliek neatbildēti, poētiski ļauj paskatīties uz cilvēcisko stāvokli jaunā perspektīvā.

Ariana Mišela (sadarbībā ar Selesti Busjē-Muženo)
(Ariane Michel, Céleste Boursier-Mougenot)
Selestes putni
2008, 7’45”

Ariana Mišela uzfilmējusi Selestes Busjē-Muženo instalāciju, caurstaigājumu putnu būri rīsu žubītēm jeb zebru amadīniem – veselam baram. Putnu mājā ieviestas elektriskās ģitāras un citi instrumenti un objekti. Putniem rosoties, nolaižoties un barojoties uz dažādajiem telpā ienestajiem priekšmetiem, rodas aizraujoša, dzīva skaņas ainava.

Muhameds Buruisa (Mohamed Bourouissa)
Mirušais laiks
2009, 18’00”
Filma stāsta par divu cilvēku saraksti. Kadrā redzamais videomateriāls pilnībā ir veidots no iesaistīto personu apmaiņas ar tekstu (telefona īsziņām), attēliem un sarunām. Filmas sākumu iezīmē filmēšanas procesu raksturojoša aina, kas, tālāk attīstoties, liek izvērtēt vispārpieņemto izpratni par brīvību un ieslodzījumu.

Žans Žaks Palī (Jean-Jacques Palix)
Šie diski ir vienādi
2009, 9’00”
Filma „Šie diski ir vienādi” demonstrē no spēlfilmām aizlienētus kadrus, kur redzami dīdžeji un citas personas, kuras darbojas ar mūzikas ierakstiem. Filmas skaņu celiņu veido skaņu jūklis, kas dabiski izriet no attēlotajiem kadriem.

Buhra Halili (Bouchra Khalili)
Stāsti – Otrā daļa : Anja
2008, 11’30”
„Stāsti” ir video projekts, kas īstenots pierobežas joslās, kur reālā un iedomātā ģeogrāfija saplūst vienā. „Stāstu” otrā daļa iedziļinās divās šādās robežsituācijās. No vienas puses, filma ir 12 minūtes ilgs ceļojums no Detroitas uz Āzijas krastiem un tālāk uz Stambulu Eiropā. No otras puses, tā ir stāsts par jaunu irākiešu bēgli, refleksiju par gaidīšanu un cerību.

Lorēns Grasso (Laurent Grasso)

Bez nosaukuma
2009, 17’30”
Piestiprinot piekūnam nelielu kameru, mākslinieks liek uz mūžsenajām medību tradīcijām paraudzīties kā uz spiegošanas precedentu, kad dzīvnieka veidola lidaparāts armijas uzdevumā tiek sūtīts pārlidot citādi nepieejamas teritorijas.

Valērija Mrježēna (Valérie Mréjen)
Starpsezona
2008, 2’00”
Filmu „Starpsezona” veido slīdošu pastkartīšu attēli, kas skatītāja vērojumam atklāj dažādu Francijas viesnīcu istabiņu interjerus. Vizuālo materiālu pavada stāstnieka balss, kas apraksta kādu brīvdienās devušos pāri un klusi iztirzā pats savas laulības ceļu uz sabrukumu.

Žiljēns Prevjē (Julien Prévieux)
Pēcpēcapstrāde (Izvilkums)

2004, 7’50”
„Ar pasauli vien nepietiek”, tādēļ Žiljēns Prevjē ķeras klāt nesenajai Džeimsa Bonda filmai un papildina to ar pilnīgi jauniem specefektiem. Katru kadru iedzīvina papildu sprādzieni, liesmas, dūmi, ūdens virpuļi un plūdi. Būdama šādi eksaltēta, filma iegūst jaunu ritmu, ko vairs nevada stāsts, bet paši specefekti. Kinematogrāfiskā objekta pārveide drīzāk sakņojas ekonomikas pārprodukcijā nevis vēlmē veidot kārtējo rimeika veidola reprodukciju. Ieņēmis krāpnieciska atdarinātāja lomu, mākslinieks ar plašu vēzienu ielaužas filmas strukturā brīdī, kad tai jau citādi būtu jābūt teju gatavai, un tomēr nē – process tiek paildzināts un spontāni tiek klātas vaļā arvien jaunas uzlabojumu ieceres.

Programmas garums: 85 min


Programma tapusi sadarbībā ar: