ĒDENE: Wet Work Over Lap 29.maijā Hanzas ielā 22!

29.5.2026 - 12.7.2026

Kamisa Bjurhausa (Cammisa Buerhaus), Zenta Dzividzinska, Sofija Džovanniti (Sophia Giovannitti), Silvija Flerī (Sylvie Fleury), Evija Krištopane, Reba Meiberija (Reba Maybury), SAGG Napoli, Elza Sīle ⩙ Aly Milk, Mindija Su (Mindy Seu), Sofija Tūna (Sophie Thun), Sabīne Vernere, Paula Zvane un Other EDENments (oE)

Kuratore: Zane Onckule 

Norises vieta: Kim? topošā jaunā adrese Hanzas ielā 22, Rīga 

Izstādes datumi: 30.maijs – 12.jūlijs, 2026  

Atklāšana: 29. maijs 18.00–22.00 Rīgas Mākslas Nedēļas (RAW) ietvaros 

Atklāšanas vakara performances: Paula Zvane, Kamisa Bjurhausa, Liudmila

30. maijs 16.00: Sofijas Džovanniti peformatīva lekcija “Confession Prototype 1”

3. jūlijs 19:30 (Riga Contemporary 2026 ietvaros): Mindijas Su performatīva lekcija “The Sexual History of Internet”

ĒDENE: Wet Work Over Lap iestudē iekāri kā darbu un seksu kā vienu no visregulētākajām, izsīkušākajām un pastāvīgi nepabeigtajām tā formām. Nosaukums ĒDENE: Wet Work Over Lapatsaucas uz frāzes “wet work” dubulto nozīmi, apzīmējot gan noziedzīgas operācijas, gan darbības, kuras atstāj pēdas, un sasaista slēpto un redzamo, profesionālo un intīmo, skaidro un neviennozīmīgo. Savukārt “Over Lap” signalizē par atkārtošanos un pārlaidumiem, kur darbības netiek noslēgtas vai atrisinātas, bet gan turpinās laikā. Tieši šādas prakses un šāda veidamākslas darbi izvērš seksuālo, emocionālo un sadzīves darbu tādos apkopes režīmos, kas savu nozīmi un svarīgumu iemanto caur pakāpenisku uzkrāšanos, sabiezēšanu un slāņošanos.  

EDEN: Wet Work Over Lap darba nojēgums viscaur iezīmējas kā vienlaikus pienākums un izdzīvošanas taktika un tādējādi darbojas gan kā estētiska forma, gan kā mākslinieciskasemancipācijas stratēģija. Izstādes dalībnieces, intīma un/vai radoša darba figūras, “strādājošās meitenes” (“working girls”), uzmanības operatores un tuvības starpnieces, padara iekāri par izplānotu, iestudētu un atkārtojamu procesu. Viņu (darba) ķermenis kā kopums tiek nepārtraukti trenēts, koriģēts un apšaubīts; tā vērtība izpaužas izturībā, nostājā un spriedzē. 

ĒDENE: Wet Work Over Lap darbojas gan kā organisms, gan kā sistēma: disciplinēta, taču atsaucīga, mitra un pašapzinīga, pastāvīgi modra attiecībā uz savu atklātību. Šeit sekss apzīmēmazāk atsevišķu notikumu; tas līdzinās atmosfērai – ilgstošas ietekmes zema spiediena zonai. Iekāre ir klimats, kurā atrasties, nevis mirklis, ko pabeigt; tā izkliedējas darbos, virsmās un telpas horeogrāfijā, uzturot gaidu spriedzi un smalkas tuvības un tuvināšanās sarunas. Baudas dzinulis vēl vairāk pieaug, tā piepildījums tiek apzināti novilcināts. 

Apvienojot jaunus un iepriekš radītus mākslas darbus, instalācijas un performatīvas prakses, sākot ar analogiem procesiem un beidzot ar “digitāliem wetware”, izstādes zonas asociatīvipārtop no vienas funkcionālas vietas citā: guļamistaba – pēc-darba-stundu (after hours) teritorija – publiskās runas auditorijā, mitrā vannas istaba – atkailinātā grēksūdzes zonā, savukārtķermeņa kulta vieta – sporta zāle-naktsklubs pārslēdzas fotolaboratorijas tumsā. Šī kustība un uzvedinošie mājieni satiekas centrālajā “aktu zālē”, kurai ir dubulta nozīme: akts kā darbība un kailums. Caur to tiek iezīmēti centieni ar izstādes ĒDENE: Wet Work Over Lap palīdzību izcelt atklātības jēdzienu kā performanci un stāvokli  vienlaikus. 

Sabiedrības un vides sabrukuma priekšā, kā arī naida, aizspriedumu un neiecietības atdzimšanas apstākļos, īpaši saistībā ar erotiskās un mākslinieciskās izpausmes brīvību, ĒDENE: Wet Work Over Lap mērķtiecīgi aplūko cenzūru, otru senāko profesiju, nevis kā aizliegumu, bet kā apzinātu žestu, un grēku – kā sensenu mītu, kas dzimis Ēdenes dārzā, uztverot to nevis  kāizcelsmes stāstu, bet gan kā pārvaldības problēmu. 

Pārdefinējot skatījumu ārpus kultūras un sabiedrības uzspiestajiem autoritātes modeļiem un mantojuma hierarhijām, kas deklaratīvi nosaka noteiktas skatīšanās un patēriņa prakses, izstādepati kļūst par aktu. ĒDENE: Wet Work Over Lap atbalsta un centrē sievietes kā galvenās varones un mājas pārvaldnieces, radot telpu, kur viņas var noteikt savu naratīvu, pārvaldīt vidi un pēc saviem noteikumiem kūrēt atklātību.  

Kontrole pār ritmu, skatienu un nosacījumiem paliek provizoriska un prasa nepārtrauktu pārskaņošanu, kamēr vara cirkulē ne tikai caur atklātu apliecinājumu, bet arī caur izmērāmupiekāpšanos. Tās, kas šķietami pielāgojas, bieži strukturē mijiedarbību no iekšienes un atsedz nevienmērīgu uzmanības, privilēģiju un atalgojuma sadali. Šādā skatījumā autoritāte un īpašumtiesības veidojas attiecībās un praksēs, kur izšķiroša nozīme ir uzmanībai, spiedienam un ilglaicībai, savukārt iekāre un tieksme paliek ambivalentas, pavedinošas un pašrealizējošas, saistot baudu ar darbu tādā veidā, kas nekad pilnībā neizžūst.  

Aicinām ievērot, ka izstāde veltīta erotiskām un seksuālām tēmām. Tā nav ieteicama apmeklētājiem līdz 18 gadu vecumam. Nepilngadīgie drīkst apmeklēt izstādi tikai pieaugušopavadībā. 

Projekta direktore: Evita Goze 

Projekta vadītājs: Jegors Buimisters 

Komunikācija: Kristiāna Bērza 

Dizains: Krišs Salmanis 

Latviešu valodas korektūra: Ilze Jansone 

Teksta tulkojums angļu valodā: Valts Miķelsons

Angļu valodas korektūra: Will Mawhood, Elizaveta Šneidermane 

Tehniskā komanda: Aldis Bušs, Andris Maračkovskis, Romāns Medvedevs, Mārtiņš Aulmanis, VPT grupa

Brīvprātīgo koordinātore: Betija Briede

Mediātores: Emīlija Austra Lodiņa, Alise Sedleniece, Betija Briede, Linda Šterna, Poļina Gasparoviča, Anna Annemarija Samsone

Festivālu atbalsta: Kultūras ministrija, Rīgas Dome, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Valmiermuiža, Media Port, Bauer Media Group, Krāso, Ģetrūdes ielas teātris, Neputns, Austra Pak, Riga Neighbourhood, HOLY SIP!, Abra

Festivāla partneri: Riga Contemporary 2026, Rīgas Mākslas Nedēļa (RAW)