Dzeju raksta nevis ar idejām, bet ar vārdiem.
(Stefans Malarmē)
Atgriezušies pie dīķa, mēs turpinājām sarunu ar Vasīliju.
Sals pieturējās. Ūdens virsma sasalusi atgādināja arhaisku spoguli,
un mazās zaru atlūzas gulēja sniegā kā burti uz baltas papīra lapas.
Izstādi papildina Ērika Apaļā eseja Desire for Word in Autobiography („Vēlme izteikt vārdos un autobiogrāfija”) angļu valodā (esejas tulkojums latviešu valodā no 24. janvāra lasāms žurnālā Satori kā arī lejupielādējams Kim? mājas lapā) un filosofa Jāņa Taurena un tulkotāja no krievu valodas Vasīlija Voronova saruna – stāsts par gadījumu literatūrā, kad autora biogrāfija (autobiogrāfija) spēlē ļoti interesantu lomu. Saruna pierakstīta 2012. g. decembrī.
Ēriks Apaļais (dz. 1981) strādā glezniecībā, piedalījies starptautiskās un grupu izstādēs kopš 2008. gada. Jaunākās personālizstādes: Art Cologne, New Positions, Ķelnē, Vācijā (2012); Confessions, Galerie Vera Munro, Hamburgā, Vācijā (2011); Stingrāko Bērzu meklējot, galerija Alma, Rīgā, Latvijā (2008). Ieguvis Karla H. Dices balvu par labāko gada diplomdarbu Vizuālās Mākslas augstskolā Hamburgā (2011) un DAAD (Vācu Akadēmiskās Apmaiņas dienests) Balvu par izciliem sasniegumiem. Maģistra grāds mākslā, Vizuālās Mākslas augstskola Hamburgā (prof. Andreas Slominski).