Norises vieta: Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs

 

Sadarbībā ar Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzeju Rūdolfa Blaumaņa memoriālajā istabā norisināsies Ingas Melderes kabatas formāta izstāde. Šīs epizodes centrā ir sekošana tematiskai aktualitātei – diskusijām, kas pēdējo desmitgažu laikā vērojamas latviešu literatūras vēsturnieku un literātu vidē un tieši vai mājienos skar šī latviešu 19. un 20. gs. mijas grand rakstnieka seksuālo orientāciju. (Avoti: Zigmunds Skujiņš „Siržu zagļa uznāciens” (2001), Līvija Volkova „Blaumaņa zelts” (2008), Anna Kuzina „Blaumanis tuvplānā” (2013).)

Ingas Melderes interesei izmantot muzeja intervences žanru kā precedenti un spilgti paraugi minamas līdzīgas sadarbības formas, ko ar pieaicinātiem māksliniekiem izkopuši rinda memoriālo muzeju Eiropā – šādu izstāžu programmu veido „Freida muzejs” (Londonā), „Džona Soena muzejs” (Londonā), „Hantliju nams” (Edinburgā), „Brāļu Grimmu muzejs” (Berlīnē). Aicinot māksliniekus strādāt ar muzeja patstāvīgo ekspozīciju, lai papildinātu to ar radoši brīvu interpretāciju un/vai emocionāla rakstura komentāru, kuratori un vēsturnieki atgādina par vēsturisko faktu divdabību, kuru veido to atlases principu neviennozīmība un personiskie motīvi.

Izstādes balsts ir Rūdolfa Blaumaņa vēstuļu sarakste, kurā nolasāma aizbildnieciska mīlestība pret jauniem literatūras talantiem, kas izpelnās arī paša rakstnieka bažas, kā šādas jūtas varētu tikt interpretētas sabiedrībā tālāk. Izmantojot rakstnieka leģendāro un muzeja ekspozīcijā iekļauto kažoku kā patvēruma, azotes un eksplozīva gaismas ķermeņa – jo silts, visaptverošs, tēvišķs, brālīgs – simbolu, māksliniece ieinteresēta novērot, vai mūsu aizspriedumi pret homosociālām attiecībām neierobežo to plašo krāsu paleti, kādā varētu zaigot un zaigo romantisma laika draudzības formas.

 

Inga Meldere (1979) dzīvo un strādā Helsinkos un Rīgā. Darbojas lielākoties glezniecībā. Viņas liegi apgleznotie audekli, kurus raksturo gaišas nokrāsas un pasteļtoņi, bieži attēlo šķietami naivus stāstus, ko iedvesmojušas personiskas atmiņas un notikumi no ģimenes dzīves. Jaunākās personālizstādes/kopizstādes: Bērzkalni (2015), galerija G12, Helsinki; Magic Mountain (2014), galerija Māksla XO, Rīga; Untitled (2013; kopā ar Oskaru Santiljanu), galerija Temnikova & Kasela, Tallina; Enough is Enough (2011, kopā ar Miko Hincu), galerija Temnikova & Kasela, Tallina; Offset (2011), galerija Māksla XO, Rīga. Grupu izstādes: Le fragole del Baltico (2015), Careof, Milāna; Tides of Change. Balticum (2011), HangART-7, Zalcburga; FAX (2011), South London Gallery, Londona; Mother of Wind (2010), HFBK Gallery, Hamburga. Melderes darbs iekļauts arī 2010. gada Viļņas glezniecības triennālē.

 

Īpašs paldies: instalācijas konstrukciju dizaina autoram Miko Hincam (Mikko Hintz) un Didzim Breidakam.