Galerija “Kogo”, Tartu
22. marts – 4. maijs, 2024

 

Kim? Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar galeriju “Kogo” piedāvā pirmo Kristas Dzudzilo personālizstādi Igaunijā. Ar nosaukumu “visas iespējas, kas pastāvēja” (all the possibilities that existed), izstāde aptvers jaunu darbu sērijas zīmējumu tehnikā, kā arī videodarbu un objektu, koncentrējoties uz jautājumu par to, kā pārvērst skatīšanos par redzēšanu.

 

Mākslinieces piezīmes, gatavojoties izstādei, atklāj darbu tapšanas impulsus un vēstījumu veidošanu:

 

Visi darbi tiecas atklāt, kā vērojumu pārvērst apzināšanās pieredzē. Ko nozīmē sasvērties un iegūt citu asi, vai tā ir jauna stabilitāte? Kā atrast kustību statiskajā, kā aizmainīt skatu leņķi, lai tas ietver jaunu zināmo un zināmo jaunajā? Lūk, deviņpadsmit mēģinājumi sasvērties stabilitātē.

 

“viss, ko tu saki, ir patiesi” (everything you say is true) ir ogles zīmējumu sērija – kaut kas pa vidu tēlniecībai un glezniecībai. Zīmējums rodas, neskaitāmas reizes pieskaroties audekla virsmai: ogle tiek ieglaudīta pelnu gruntē, līdz slāņi blīvi to noklāj, veidojot vielisku dziļumu. Akadēmiskais zīmējums ir tradīcijām bagāts un noslāņots ar idejiskām un estētiskām nozīmēm. Tas paver iespēju komentēt darbu laikmetīgās mākslas kontekstā kā sarunu ar vēsturi un zīmējumu tradīciju. Mani interesē dažādas pretrunas un spriedze, kas rodas starp polāri pretējiem lielumiem. Sterilais fons ir pretstatīts tik netīram matriālam kā ogle. Konkrētās zīmējuma malas konfrontē ogles tehnisko neparedzamību. Ogles birstošais raksturs līdzinās akmens virsmai, kas ir pilna gaismas.

 

Visam kaut kur ir jāsākas. Zīmējumu sērija “lai tavi vārdi top mani” (let your words be mine) kā viss cits ir sākusies jau ilgi, pirms nonākusi apziņā kā skaidra vai neskaidra doma. Manā gadījumā par sākumu gandrīz vienmēr pieņemu baltu virsmu. To gribas saukt par tukšu, jo nekā jau nav. Mani fascinē, ka attēls var tikt konstruēts tā, ka lapa attiecībā pret zīmēto kļūst par telpu, vai tai ir dota iespēja tikt sauktai par krāsu. Īpašu uzmanību pievēršu vietām, kurās tukšums jeb baltais ienāk neaicināts, negaidīts, tā iezīmējot pārrāvumu. Tas izgaismo esības dabu, liekot domāt par to, kas “ir” un kas “nav”. To, ko var redzēt, un to, kas it kā ir aizklāts, lai gan patiesībā tas nav atklāts. Vēlos, lai mani darbi noslēpj kaut ko vairāk, nekā atklāj. Vēlos atvērt klusēšanu.

 

Līdzīgā toņkārtā domāju par videodarbu “šeit ir tas, kur viņa ir” (this is where she is) – par traukšanos uz priekšu, paliekot uz vietas. Turp no pretējā skatu punkta ir atpakaļ, bet kas notiek, kad divi lielumi turpina virzīties katrs uz savu priekšu? Divi milzīgi spēki tiecas pretējos virzienos, viens otru atceļot? Vai mans skatiens sekos vienam? Vai es redzēšu abus un pieredzēšu kustību kā inerci, kura mani nekur neved? Ūdens atspulgs atspoguļo sevi spoguļattēlā.

 

Ekspozīcija domās noslēdzas ar instalāciju – objektu grupu. “visas iespējas, kas pastāvēja” (all the possibilities that existed) ir metronomu un zīmuļu kombināciju veidojoša skaniska mērvienība, kas palīdz “iegrožot” laiku ar apzinātu darbību. Ja ir vajadzīga lielāka preciziāte, lielāka strukturētība, vai, palielinot laika skaitīšanas iekārtas, tas atrisināsies? Viens ritms pārklājas ar citiem un izveido jūras troksni. Akadēmiskas mācīšanās objekts top par mūzikas instrumentu, kas apliecina visa vienlaicīgumu un, vairāk par sekošanu ritmam, rosina apstāties. Zīmuļi trīsuļo, gaisā zīmējot zīmes. Turp un atpakaļ, katrs nedaudz savā ritmā. Tie sašvīkā gaisu, lai neko ar to neiesāktu.

– Krista Dzudzilo

 

Krista Dzudzilo (1989) ir vizuālā māksliniece, kas strādā dažādos medijos un mērogos – sākot ar maziem, rūpīgi veidotiem zīmējumiem un beidzot ar liela mēroga scenogrāfijām teātra un operas sadarbības projektiem. Vizuālās mākslas projektos Dzudzilo izmanto scenogrāfiju, piemēram, intensīvu telpas dramaturģiju un aktīvu sadarbību ar skatītāju, savukārt teātrī telpām un kostīmiem ir dziļi simboliska nozīme, kas bieži vien kļūst par patstāvīgiem mākslas darbiem. Dzudzilo ir sarīkojusi sešas personālizstādes un piedalījusies daudzās grupu izstādēs Latvijā un ārzemēs. Par savu darbu Krista ir saņēmusi atzinību gan vietējā, gan starptautiskā mērogā, tostarp “Prāgas Scenogrāfijas un teātra arhitektūras kvadriennāles 2019” balvu par labāko koncepciju, Latvijas Nacionālo teātra balvu (2 reizes), “Latvijas Dizaina gada balvu 2019” un citas. Divas reizes – 2015. un 2021. gadā – viņa ir nominēta Latvijas laikmetīgās vizuālās mākslas balvai – Purvīša balvai . Kristas darbi atrodas Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā, kā arī privātkolekcijās.

 

Organizē:

Kim? Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar galeriju “Kogo”

 

Par galeriju “Kogo”

“Kogo” ir laikmetīgās mākslas galerija, kas 2018. gada pavasarī tika atvērta The Widget Factory Tartu, un tās mērķis ir uzlabot mākslinieku starptautisko atpazīstamību un plašāk iepazīstināt ar viņu mākslas praksi. Kogo daudzveidīgās izstāžu programmas centrā ir mākslinieku personālizstādes un izstādes, kas veidotas sadarbībā ar māksliniekiem un kuratoriem. Kogo ir apņēmusies atbalstīt brīvu radošo izpausmi, starpdisciplinaritāti, iztēli un novatoriskas idejas mākslā, kā arī iniciēt un uzturēt radošas attiecības un apvienot mākslinieku un mākslas entuziastu kopienu.

 

Izstādi atbalsta:
Valsts kultūrkapitāla fonds, Kultūras ministrija, Tartu pilsēta, Igaunijas Kultūras fonds.