Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Lina Lapelīte un Indre Šerpītīte “Zemesdziesma”

Sadarbībā ar Rupert

Kuratore: Juste Jonutīte

Arhitekti: Ona Lozuraitytė un Petras Išora

Asistējošais kurators: Yates Norton

Kuratora asistente: Kotryna Markevičiūtė

 

“Zemdziesma” ir lietuviešu mākslinieču Linas Lapelītes un Indres Šerpītītes izstāde, ko organizē Rupert. Sekojot Lietuvas Mākslas centra lēmumam atbalstīt lietuviešu mākslinieku jaunās paaudzes centienus sasniegt starptautisko auditoriju, Rupert izstāda divas atzītas Lietuvas mākslinieces viņu pirmajā nozīmīgajā darbu prezentācijā Latvijā.

 

Lai arī Lapelītes un Šerpītītes līdzšinējā darbība ir atšķirīga un savstarpēji neatkarīga, abas no jauna izvērtē pieņēmumus par kulturālo un personīgo identitāti, kolektīvo un individuālo atmiņu un pēta dažādus komunikācijas un sadarbības veidus. “Zemdziesma” parāda, kā mākslinieces šīs idejas pārvērš mākslas darbos, kuros svarīgs ir rituāls, ritms un atkārtošanās. Lapelīte savā performancē pievēršas disciplīnai – vienlaikus spēcinošai un nogurdinošai -, kas nepieciešama, lai atkārtoti izpildītu kustības, un radošajām iespējām un grūtībām, kas parādās, izaicinot rituālus un stereotipus. Šerpītīte pēta to, kā austu jostu, kas atrodamas viscaur Baltijas valstīs, radīšana, apmaiņa un rituālais pielietojums vienlaikus ietekmē un tiek ietekmēts no mainīgajām kulturālajām un politiskajām dinamikām, vienlaicīgi pētot folkloras tradīciju centrālo lomu vietējās identitātes veidošanā un visu Baltijas valstu identitātes veidošanā. Abas mākslinieces izzina atkārtošanos kā raksturīgu performatīvu paņēmienu, kā rezultātā identitātes tiek nostiprinātas, parādās kopienas un tiek ieviesta disciplīna. Viņu darba centrā ir pievēršanās detaļām – performances dalībnieka ķermeņa smalkajām modulācijām, austo jostu ornamenta sarežģītībai – kā daudzslāņainu laukumu estētiskām un politiskām sakarībām.

Lapelītes, kurai ir profesionāla pieredze mūzikā, performances bieži tiek būvētas kā dziesmas vai, precīzāk, kā sutartinės (tradicionālas lietuviešu polifoniskās dziesmas), kurās melodijas ir simetriskas un daļas ir vienāda garuma, un visa atslēga ir atkārtojumā. Tas tiek izmantots peformancēs “Piruete” un “Mikija aste”, kas pirmizrādi piedzīvoja Lapelītes personālizstādē Rupert (2017. gada novembrī un decembrī), kā arī skaņas instalācijā “Nepatikšanas ar laiku” kurā apvienoti sarežģīti dziesmu slāņi, kas sacerēti no tekstiem, kas tika pierakstīti kopā ar Rodriju Deivīsu Francijas paviljonā Venēcijas biennālē 2017. gadā un nosūtīti Lapelītei. Šie darbi apskata mūsu attiecības ar novecošanu un fizisko, psiholoģisko un profesionālo izturību. Māksliniece izzina to, kā mēs caur sadarbību un performanci varam no jauna pārskatīt sociālās un kultūras normas.

Šerpītītes instalācija “No.Starp.Uz” izmanto tradicionālās austās jostas no Baltijas valstīm, lai pētītu, kā lokālās kultūras un kopienas krustojas ar plašākiem politiskiem naratīviem, piemēram, nacionālismu un patērē-tājsabiedrību. Viņas darbi jautā, ko atkārtojumi jostu ornamen-tālajos rakstos nozīmē un kādu funkciju tie veic. Šerpītīte aplūko veidus, kādos šo rakstu radīšanas atkārtošanās nostiprina jēgas valodu un sapratnes kopienu, vienlaikus esot daļai no radošiem līdzekļiem, tehnikas un materiālu procesu izpētes. “No.Starp.Uz” šīs rituālās jostas apskata kā atmiņas vietas, identitātes veidojumus un norādes uz mainīgajiem pielietojuma un patērēšanas modeļiem.

“Zemdziesma” šīs instalācijas un performances vieno, lai apdomātu, kā ritmi, kas veido mūsu ikdienas dzīves var būt vienlaicīgi kā ierobežojoši, tā arī veidi, caur kuriem atklāt radošus pretošanās veidus. Rupert ir mākslas un izglītības centrs, kas veltīts, lai nodibinātu ciešu sadarbību starp māksliniekiem, domātājiem, pētniekiem un citiem kultūras dalībniekiem, piedāvājot starpdisciplināras programmas un rezidences. Rupert, kas ir uz zināšanām bāzēta platforma inovatīvam radošam darbam, integrē sevī Viļņas sociālo un kulturālo struktūru, vienlaikus pārliecinoši vēršot arī starptautisku skatienu. Rupert misija koncentrējas ap trīs atšķirīgiem, bet savstarpēji cieši savienotiem kanāliem: izglītību, rezidencēm un izstāžu programmu. Ar šīm uz attīstību un izpēti orientētām programmām Rupert atbalsta starptautiskos domātājus, lai tie varētu īstenot savus projektus un pilnveidot savu radošo darbību starptautiskā mērogā. Rupert fokusējas uz laikmetīgām mākslinieku un kuratoru praksēm, tajā pat laikā saglabājot tuvību ar plašu radošo disciplīnu loku un iedrošinot starpnozaru darbību.

 

Indre Šerpītīte (dz. 1983. gadā Lietuvā) ir māksliniece, kas dzīvo un strādā Londonā. Viņas darbi izstādīti starptautiski; nesenākās personālizstādes notikušas Laikmetīgās mākslas centrā ( CAC ) Lietuvā (2017); Parafin Gallery Londonā (2016); Still House Group Ņujorkā (2016) un Laikmetīgās mākslas muzejā Krakovā (2015). Starp nozīmīgākajām grupas izstādēm nesenā pagātnē ir Age of Terror: Art Since 9/11 Imperiālā kara muzejā Londonā (2017/2018); The Image of War – Bonniers Konsthall Stokholmā (2017/2018); Ocean of Images: New Photography 2015 Modernās mākslas muzejā Ņujorkā (2015); Conflict, Time, Photography , kas norisinājās Tate Modern Londonā un Museum Folkwang Esenē, Vācijā (2014-15).

 

Lina Lapelīte (dz. 1984. gadā Lietuvā) ir māksliniece, kas dzīvo un strādā Londonā un Viļņā. Viņas nesenākie lielformāta darbi ir opera “Saule un jūra”, kas notika Nacionālajā mākslas galerijā Viļņā sadarbībā ar Rugili Barzdžukaiti un Vaivu Grainīti 2017. gadā. Darba versija vācu valodā norisināsies Staatsschauspiel Drēzdenē 2018. gadā. Lapelītes performance Candy Shop – the Circus nesen tika izrādīta FIAC Parīzē un Barselonas Laikmetīgās mākslas muzejā (2017). Citas izstādes un performances pēdējā laikā notikušas Rupert Viļņā (2017); 1857 Oslo (2017); Kunstraum Londonā (2017); Venēcijas arhitektūras biennālē (2016); CAC Viļņā (2016); Focal Point Gallery Soutendā pie jūras Lielbritānijā (2016); Nylo Reikjavīkā (2016); Hayward Gallery Turingā Lielbritānijā (2015); Block Universe Londonā (2015); Serpentine Galleries Londonā (2014); Baltijas laikmetīgās mākslas centrā Ņūkāstā (2014); David Roberts Art Foundation Londonā (2014/2017) un Karalienes Elizabetes hallē Londonā (2014). 2018. gadā viņas darbi tiks izrādīti Baltijas triennālē, ko kūrēs Vinsents Onorē (Vincent Honore).