Grupas izstāde “Mūļi”
3.2.2017 - 12.3.2017
Closing in 43 minutes
Dalībnieki:
Lydia AD, Carl Berzow, Mania Godarzani-Bakhtiari, Isabel Gatzke, Max Göran, Annika Högner, Egija Inzule, Elias Johansson, Ekaterina Reinbold, Caio Soares, Michel Wagenschütz
“Mūļi” ir izstādes Moles (no angļu val. ‘kurmji’) teleportācija, desmit mākslinieču un vienas kuratores kopdarbs Berlīnes Fotogrāfijas muzejam sērijas Seen By ietvaros kā sadarbība starp Berlīnes Mākslas universitāti un Berlīnes Valsts muzeja Mākslas bibliotēku. (Izstāde Berlīnē bija skatāma no 2016. gada 25. novembra līdz 2017. gada 8. janvārim).
Kurmji ir radības, kas lielāko dzīves daļu dzīvo zem zemes tumsā. Spiegu vārdu krājumā ‘mole’ ir aģents, kas iefiltrējies ienaidnieka sabiedriskajā tīklā un neatklāts tur turpina savu galveno nodarbi – informācijas ievākšanu un tās tālaku nodošanu. Daiļo golfa laukumu zaļuma kopējiem kurmis ir posts, kas jātur pa gabalu.
Teleportējoties daudz kas paliek aiz muguras. Moles kļūst par “mūļiem”, tradicionālajiem nastu nesējiem, kas veidoti no diviem gēnu komplektiem – zirga un ēzeļa. Pēc Čārlza Darvina domām, šim hibrīdam “piemīt vairāk saprāta, atmiņas, stūrgalvības, sabiedriskuma, labākas muskuļu izturības un ilgdzīvošanas dotības nekā katrai no tā radītāju sugām.” Ilgā mūļu un cilvēku attiecību vēsture attīstās ap transportu, lietu nogādāšanu no A uz B, un tādējādi kļūst par stāstu bez varoņiem, kuru Ursula K. Legvina aprakstījusi kā stāstu, kurā “pārpārēm sākumu bez beigām, iniciāciju, zaudējumu, transformāciju un tulkojumu, un daudz vairāk triku nekā konfliktu, daudz mazāk triumfu nekā lamatu un maldu; daudz kosmosa kuģu, kuri iestrēgst, misiju, kuras izgāžas, un cilvēku, kuri nesaprot.” Reizēm mūļi pārvēršas par cilvēku mūli, nelegālas kontrabandas pārvadātāju, kura vairāk par visu izvairās tapt pamanīta.
Toties kad lietas kļūst redzamas ne vienmēr kas tiek atklāts. Netrenētai vērotājai var šķist, ka kūniņas ir dzīvnieku valsts mentālie teleportētāji. Tie ir šķietami vienādi, bet no katra var izveidoties viss pārsteidzošais un neparedzamais.
Josephine Pryde ir māksliniece un pasniedzēja Berlīnes Mākslas universitātē, kur viņai diezgan bieži ir sanācis strādāt ar “Mūļu” praktizētājām. Pryde jaunākie darbi:A Brush With Turner, lekcijas lasījums Minhenes Mākslas akadēmijā pēc studentu grupas jour-fixe ielūguma; kā arī The New Media Express in a Temporary Siding (Baby Wants to Ride), instalācija Tate Britain muzejā ar braucošu miniatūru vilcienu. 2017. gada aprīlī, mākslinieces Josephine Pryde un Marilyn Thompson kopā piedalīsies izstādē Parīzē, kuras pagaidu nosaukums ir Traces of Accessibility.
Profesore Pryde ielūdza Egiju Inzuli strādāt ar studentēm pie izstāžu programmas Seen By jaunākās izstādes Berlīnē, kas pēcāk bija redzama Rīgā.
“Mūļi” ir otrā izstāde, kuru veido brīva praktizētāju grupa, kas lielākoties dzīvo Berlīnē un studē Berlīnes Mākslas universitātē. 2016. gada rudenī viņas pirmoreiz sadarbojās izstādē Moles Berlīnes Fotogrāfijas muzejā, par ko tika izvirzītas nacionālai mākslas balvai, neraugoties uz to, ka viņas noraida nacionālismu. Viņas ir aktīvas dažādu grupu un organizāciju iniciatores, to skaitā D.U.M.P., hec, HellFun, Interflugs, Institut S 3000, No Play, Roda/Born, Raumerweiterungshalle, kā arī darbojas universitātes studentu padomē. Savos darbos viņas cenšas izaicināt metodoloģisku individuālismu un cilvēku pārliecību par savu ārkārtīgumu.