Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Tiešsaistē: Riga Technoculture Reaserch Unit (RTRU) 1. sezona: “Zem motora pārsega”

Tiešsaistē: RTRU 1. sezona
“Zem motora pārsega” 

https://www.rtru.org

 

RTRU 1. sezonas dalībnieki: Dana Kopela (Ņujorka), Eltons Kūns (Rīga), Rio Roje (Ņujorka), Līga Spunde (Rīga), Kendisa Strongvotera (Ņujorka), Alise Tīfentāle (Ņujorka/Rīga), Viktors Timofejevs (Ņujorka), Džesika Vilsone (Ņujorka).

 

Rīgas tehnokultūras izpētes centrs (RTRU) ir jauna digitālā platforma. Tā kuratores ir Elizaveta Šneidermane (Ņujorka) un Zane Onckule (Rīga), un tas veidots pēc Kim? Laikmetīgās mākslas centra Rīgā (www.kim.lv) pasūtījuma. Būdams gan zinātnisks žurnāls, gan mākslas un tekstu platforma, gan jauno mediju attīstības centrs, RTRU rosina starpdisciplināru un tehnoloģijās balstītu pieeju laikmetīgu mākslas programmu status quo. Pirmās sezonas izdevums, kura tēma ir “Zem motora pārsega”, apskata vizuālo kultūru virzošās ekonomiskās un sociālās struktūras un ražošanas tehniskos procesus. Pirmais izdevums pievēršas muzejam bez attēliem, eksaltētajam “skolēnu kolektīvam”, strādnieku šķiras vēsturei, “fenomenu fabrikai” jeb laikmetīgās mediju kultūras paradigmatiskajai darbavietai un daudz kam citam.

 

Lai izprastu, kā attēlveides stratēģijas rada estētiskos efektus, kurus bieži un neapzināti sastopam pasaulē, vispirms jāizprot infrastruktūra, kas tiek izmantota šādu attēlu veidošanai, proti, jāpaskatās “zem pārsega”. Šie pētījumi koncentrējas uz vizuālās kultūras radīšanas veidiem: reāllaika renderēšana, darba likumi, kas pašorganizē, tehnoloģijām pakārtots skolēnu kolektīvs, plaši izplatītie videomākslas tropi-kodi un aizvien klātesošāki neviennozīmīgie profilu attēli tīmeklī. Tas viss rada nepareizu priekšstatu, jo patiesībā šie kultūras radīšanas veidi balstās metrikā, ievadē, algoritmos un citās kodēšanas valodās, kuras veidojuši animatori, programmētāji un vārtziņi. Tādējādi šīs oriģinālās tehnoloģiskās aparatūras radītie attēli rada jauna līmeņa atsvešināšanos, kurā galvenais atsauces punkts ir nevis fiziskā pasaule, bet gan “neredzamā” tehniskā kultūra.