Images 1 of 2

Rūsiņa Rozītes gleznas sakarā

2.2.2012 - 17.3.2012

Saplūda Rūsiņš ar savām krāsām.
Viņš bija iekāpis krāsu Lētā.
Teica – viņa nāve ir liktenis.
Es saku, ka gleznošana bija viņa liktenis.
Arī negleznošana.
Viņš apgleznoja daudz audeklu, bet pats palika
pusapgleznots.
Visiem bija redzama viņa neapgleznotā puse.
Tādēļ arī teica: “Liktenis”.
Kapā Rūsiņš ir apgriezies uz otriem sāniem.

Saturīga pusstunda restorānā jeb Kafejnīcas lieta šoreiz aicina pacelt vīna glāzi bohēmas zudušai godībai. Piekauti mākslinieki, nosaluši rakstnieki…
Rīgā elegance nav populāra un stāstu stāstīšanas perversijas atstātas iepriekšējos laikmetos, lai nodotos izsvērtam riņķī apkārt, citiem vārdiem discursive turn.

Uz šī fona interesentu, kritiķu un liecinieku tālākām pārdomām tiek izceltas rindas no dzejnieka Andra Bergmaņa bohēmiskās poēmas un veidota augsne Rūsiņa Rozītes (1943-1978) darba “Mākslinieka klusā daba” (1969) izstādīšanai cikla „Kafejnīcas lieta” ietvaros 2012.gada 2. februārī plkst. 17.30 Kim? Laikmetīgā mākslas centra ēkas 1. stāva restorānā „Kitchen”.

Vakara programmā mākslas zinātnieces Šeldas Puķītes lasījums, kas, paredzams, Jurim Strengam un Valdim Villerušam klātesot, plūstoši pāraugs atmiņu vakarā. Mākslinieka (klusā) daba no Latvijas Mākslinieku savienības muzeja Krājuma kolekcijas bija apskatāma restorāna darba laikos līdz 2012.gada 17.martam.

Atsauce tekstam kursīvā: “Karogs” 2003. gads, 12. numurs, /A.Bergmanis/ grāmatas “Dullības bija mūsu dzīvesveids. Bohēma un ne tikai (1969.-1976. gads)”.