Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
We're closed at the moment
Seminārs “Neesošās pieredzes māksla”

2011. gada 19. un 20. maijā plkst.18.00 Kim? lasītavā norisināsies divu dienu seminārs veltīts mākslas un vēstures attiecībām “Neesošās pieredzes māksla”.
Lektors – itāļu kurators un mākslas teorētiķis Simone Menegoi.*

 

Skaidrojot semināra tēmas un nosaukuma izvēli, Simone Menegoi raksta: “Pēc manas pirmās lekcijas Kim? jaunā latviešu mākslas zinātniece Maija Rudovska uzdeva man interesantu jautājumu, uz kuru tā sarežģītības un arī laika trūkuma dēļ toreiz nevarēju atbildēt: “Kā Rietumeiropas mākslā pēdējos gados tiek atspoguļota 20. gadsimta vēsture?” Divu dienu seminārs “Neesošās pieredzes māksla” ir mēģinājums sniegt atbildi uz to. Galvenokārt esmu nolēmis pievērsties itāļu mākslai (ar dažiem piemēriem no citām valstīm), jo tā man ir labi pazīstama un tam ir arī nozīme saistībā ar pašreizējo situāciju, proti – pēdējos divos gados Itālijā ir uzvirmojušas nopietnas diskusijas par politiskās ievirzes (šķietamo) trūkumu mūsdienu itāļu mākslā.
Semināra ievadā es runāšu par itāļu mākslinieku Fabio Mauri (Fabio Mauri, 1926-2009) un rādīšu viņa leģendārās performances Che cosa è il fascismo (“Kas ir fašisms”, 1971) īsu video dokumentāciju. Performance ir rekonstrukcija fašistu ludi juveniles (jauniešu spēles), kurās autors zēna gados pats ir piedalījies. Es uzskatu to par mantojumu, vēstījumu, kas tiek nodots jaunajām mākslinieku paaudzēm. Turpinājumā, izmantojot attēlus, tekstus un video, iepazīstināšu ar Frančesko Arenas (Francesco Arena), Rosellas Biskoti (Rossella Biscotti), Alesandro Čeresoli (Alessandro Ceresoli), Patricio Di Massimo (Patrizio Di Massimo), Flāvio Favelli (Flavio Favelli), Evas Frapičīni (Eva Frapiccini) un Džovanni Morbina (Giovanni Morbin) konkrētiem darbiem. Mākslinieki pamatā pievēršas trim traģiskiem, daļēji vēl aizvien neatšķetinātiem, notikumiem Itālijas vēsturē: fašistu diktatūrai, koloniālajiem kariem Āfrikā un politiskajam terorismam 1970. gadu beigās. Mans mērķis nav vienkārši prezentēt šos darbus, bet pārrunāt tos, cenšoties uzsvērt gan viņu vērtību, gan nepilnības, ja tādas saskatu.
Semināra nosaukums, “Neesošās pieredzes māksla”, ir itāļu rakstnieka Antonio Skurati (Antonio Scurati) esejas “Letteratura dell’inesperienza. Scrivere romanzi al tempo della televisione” (Neesošās pieredzes literatūra. Romānu rakstīšana televīzijas laikmetā) pielāgota versija. Tajā ir runa par vidusmēra rietumeiropiešu dzīves apstākļiem, kuros esam pasargāti no tādām “pieredzēm” kā, piemēram, karš, bads vai vienkārši pārtikas trūkums, un veidu kā mediju ietekmē mūsu ikdienu veido netieša pieredze. Pirmkārt un galvenokārt, mēs esam skatītāji, pat paši savām dzīvēm. Kā mēs no sava priviliģētā un, varētu pat teikt – nepilnīgā skatu punkta, varam saprast pagātni, īpaši tās vistraģiskākos notikumus? Šis ir galvenais jautājums, ko Antonio Skurati uzdod sev kā romānu autors. Man šķiet, ka arī jaunie itāļu mākslinieki, katrs savā veidā, bet ar kopīgām iezīmēm, saskaras ar šo pašu jautājumu.”

 

Seminārs notiks angļu valodā. Ieeja – bez maksas.

 

Atbalsta: Itālijas Vēstniecība Rīgā, airBaltic, Lux Express