Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Grupas izstāde “Tastes Like Headaches”

 

Indriķa Ģelža, Adam Cruces un Louisa Gagliardi solo skates, kas apvienotas zem nosaukuma Taste Like Headaches, bija skatāmas trijās no Kim? izstāžu zālēm. Dialogs starp šiem māksliniekiem veidojās, tām savstarpēji “magnetizējoties”, pārklājoties un veidojot pakāpenisku pāreju no digitāli figurālas glezniecības līdz abstrakcijai. Izstādes ietvaros, Gagliardi darbi pievēršas ikdienas atpūtas ainām, atsaucoties gan uz vēsturiski, gan mūsdienās portretēto; Cruces ieinteresēti novēro tādus aspektus kā sadzīves ekonomika, informācijas burbuļi un mākslas vēstures tendences; savukārt Ģelža abstrahētie metāla karkasi – bezgalvaini tēli, reflektē par prāta neatkarīgu struktūru vai realitāti – kādu ieprogrammētu darbību, kas rezultējās mehāniskā vai ikdienišķā ainā.

3

“Trausls sapņojums izbalina īstenību un plāniem slāņiem glezno tai pāri; īstenība zaudē krāsas un dziļumu un kļūst par iemidzinošu pasauli, kurā sapņotājs iegrimst un pazūd,” par sapņiem rakstīja Žans Luks Nansī. Viņš tos raksturoja kā “smalku pavedienu,” kurš “mūs notver tāpat, kā zirneklis saķer tīklā nokļuvuša kukaiņa antenas”. Pamostoties tev nav robežu, tāpat kā sapnī. Vai arī tevi notvēra zirnekļa zīds? Tu meklēji ainavas, bet biji tuvredzīgs, varbūt tevi ierobežoja kāds neontoģenētisks faktors. Katru maltīti apgaismo zīlēšanas svece, tu vēlies, kaut nebūtu tik porains, jo ieeja un izeja ir jākontrolē, bet tava darba dzīve jau tāpat prasa gana daudz enerģijas. Tavas kļūdas tevi nosauc par Pjero, tāpēc tu aizpogā apkaklīti ciešāk.

4

Tavā mašīnā iekāpj otrs braucējs un izvēlas sēdvietu. Viņš pieslēdz telefonu mašīnas stereosistēmai, un caur sprakšķiem atskan lēnas sintezatora skaņas, it kā liecinot, ka “pat manī pašā ir zināms skaniskums”. Tu šo vēlmi izproti kā kaut ko mūžīgi klātesošu, lai gan tā tiek sublimēta dažādi atkarībā no mēneša, gada un tirdzniecības kvotām. Pārāk daudz laika pagājis, lai būtu atlicis vēl kāds jautājums par sievietes lomu grēkā krišanā. Lai izvairītos no introspekcijas, tu pagriez galvu un koncentrējies uz Kluso okeānu, zinot, ka zīdainais zirneklis vēlētos būt okeānā dzīvojošs ūdensmērītājs. Galu galā šis kukainis ir altruistiskāks, pētnieki to var ievākt, lai izpētītu, kāds ir okeāna piesārņojošo metālu līmenis. Pieeja tik milzīgai ūdenstilpnei – kāda laime!–, lai atklātu visu veselīgo produktu tirgotāju melus, it visur uz Zemes justos kā mājās un kļūtu par letālu kartogrāfu. Tā vietā viņa netiek vaļā no lapām.

5

Vēlāk tu konstatē, ka tev, tāpat kā ūdensmērītājiem, asinīs uzkrājušies sveši metāli. Augustā tavās asinīs tika pārbaudīts kālija, sēra dioksīda, glikozes un kreatinīna līmenis, kā arī katjonu/anjonu attiecība, ko tu centies aprēķināt pats, izmantojot šādu formulu: [Na+] – [Cl-] – [HCO3-] Ātri matemātiskie aprēķini mazliet izgaisina pastāvīgo miglu tavās smadzenēs, bet nu tu tiec reducēts līdz apģērbam – bronzas briļļu ietvari, 95 % džinsa, krāsota jēra vilna. Vilna tev lika justies kā zirneklim. Tavi ienaidnieki bija sākuši ēst zemi. Man likās, ka šī spēja mainīties varētu būt vērtīga darba tirgū, – vai tad ne? Atgriežoties pie zīlēšanas sveces, tu konstatē, ka tai beidzies vasks. Tu atgriezies savā atpūtas vietā uz amfiteātra skatuves un prožektoru gaismā padodies anonīmiem taustekļiem. “Garšo pēc galvassāpēm” konstatē, ka mūsdienu dzīvesveida pamatā ir nedrošu un riskantu apstākļu un simptomu kopums, ko cilvēks vienlaikus vēro un pieņem kā risinājumu.

Adam Cruces un Louisa Gagliardi darbos redzamas neskaidras sejas uz tumša fona. Kručess ar akrilu pārglezno Gagliardi digitālos, uz PVC vinila drukātos darbus, rādot fizisku iejaukšanos subjektā, kas padevies automātiskā sabiedriskuma un ekonomikas neskaidrībai un zaglīgumam. Izstādē aplūkojami arī Kručesa darbi, kas veidoti no popkorna kontūru tīkla. Skulpturālie darbi, kuros izmantotas karalienes Elizabetes I laika kruzuļotās apkakles, ietver atsauces uz aristokrātiju, klasisko glezniecību un to, kā mūsdienās buržuāziskais dzīvesveids tiek sublimēts ar apģērba palīdzību. Visbeidzot, Kručesa video darbi vēsta par ikdienišķām situācijām, kurās subjekti pakļauti nelabvēlīgiem telpas un laika apstākļiem, par piemēriem lietojot Uber un zirnekļu tīklus.

Indriķa Ģelža tērauda cauruļu skulptūrās redzami antropi simboli, kas uzdod jautājumus par tiešu un universālu reālismu un refleksiem laikmetīgās mākslas objektos. Viņa darbi ir zīmes, kuras nevar atkodēt ar konvencionāliem un rudimentāriem vienkāršas abstrakcijas terminiem. Turklāt skulptūrām nav skaidra un konceptuāla mērķa, un tas apgāž apgalvojumu, ka objekta ietekmējamībai un radīšanai vienmēr ir viegli izprotama naratīvā apakšstruktūra.

 

Teksts: Kails Tomass Hintons (Losandželosa) – rakstnieks un pētnieks

 

Louisa Gagliardi dzimusi 1989. gadā Šveicē. Ieguvusi bakalaura grādu grafiskajā dizainā ECAL (2012). Kopš 2015. gada īpaši pievērsusies gleznošanai. Darbi izstādīti LUMA fondā Cīrihē, Tomorrow galerijā Ņujorkā, Karaliskajā galerijā Berlīnē, Šveices institūtā Romā un galerijā Helmhaus Cīrihē. Gagliardi dzīvo un strādā Cīrihē.

 

Adam Cruces dzimis 1985. gadā Hjūstonā Teksasā. Patlaban dzīvo Cīrihē. Ieguvis bakalaura grādu mākslā Kanzassitijas Mākslas institūtā (2008) un maģistra grādu Cīrihes Mākslas augstskolā (2013). Darbi izstādīti galerijā Helmhaus Cīrihē, Modernās mākslas galerijā Bergamo Itālijā, Orhūsas Mākslas galerijā Dānijā, Galerie Joseph Tang Parīzē, Langentāles Mākslas muzejā Šveicē un Berlīnes 9. biennālē Fear of Content.

 

Indriķis Ģelzis (1988) ieguvis maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā (2014) un absolvējis HISK mākslas institūtu (Hoger Instituut voor Schone Kunsten) Ģentē, Beļģijā (2016). Nesenāko personālizstāžu vidū: “Divi negaidīti apmeklētāji” LNMM izstāžu zāles “Arsenāls” Radošajā darbnīcā un galerijā Vartai Viļņā, Lietuvā (2015), “Pacietīgi kļūstot par skulptūru” MVT Vasaras Mājā (2015); nesenākās grupas izstādes: The Empty Fox Hole, HISK, Ģentē, San Serriffe Rīgas mākslas telpā, Rīgā, Influx, ERA VI VII VI, Ņujorkā u.c.


Izstāde tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu